Urologs: Prostatas vēzis kā izārstējama slimība – nākotnes realitāte

Daudzu Latvijas vīriešu bieds - prostatas vēzis, kas ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem mūsu valstī, ne tik tālā nākotnē varētu kļūt par izārstējamu slimību. Šādas cerīgas prognozes sola jauno zāļu klīniskie pētījumi, kuros iesaistījušies arī Latvijas prostatas vēža pacienti.

"Rezultāti ir tiešām daudzsološi. Lietojot superselektīvus hormonālos medikamentus dažādās kombinācijās, cilvēkiem, kam iepriekš nav līdzējusi ne ķīmijterapija, ne hormonu terapija, dzīves ilgums ievērojami uzlabojas. Tas ļauj cerēt, ka prostatas audzējam nākamo gadu laikā tiks atrastas zāles, kas to pilnībā izārstēs,” stāsta asociētais profesors Egils Vjaters, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs.

Milzīgas pozitīvas pārmaiņas

Pēdējo 5-10 gadu laikā uroloģiskā onkoloģija visā pasaulē, arī Latvjā, ir piedzīvojusi milzīgas pozitīvas pārmaiņas. Sabiedrības informēšanas kapmaņu rezultātā cilvēki kļūst apzinīgāki un savlaicīgāk griežas pie ārsta. Līdz ar to uroloģiskie audzēji arvien biežāk tiek atklāti agrīni, kas nodrošina labākus ārstēšanas rezultātus un samazina mirstību. Arī minēto audzēju ārstēšanā ir piedzīvots milzīgs progress – attīstījušās diagnostikas, operēšanas iespējas, ir jauni medikamenti, kas ļauj uzlabot ne tikai dzīvildzi, bet arī dzīves kvalitāti, kas onkoloģijā ir pilnīgi jauns domāšanas virziens.

Arī Latvijā uroloģijā ir izveidojusies jauna, spēcīga ārstu paaudze, veiksmīgi ir apgūtas un ieviestas jaunās ārstēšanas tehnoloģijas, piemēram, daudzu audzēju operēšana notiek saudzīgi, izmantojot laparoskopijas metodi, kas pacientam ļauj ātrāk atlabt un atgriezties ikdienas dzīvē. "Uroloģiskajā onkoloģijā Latvijā cilvēks var saņemt ļoti augstas kvalitātes palīdzību, kas līdzvērtīga tai, ko saņem pacienti Eiropā vai ASV. Protams, Latvijai ir grūti sacensties ar lielajiem ārstniecības centriem Ķīnā vai ASV, kur vienā šādā centrā gada laikā izoperē 1000 prostatas audzējus, kamēr Latvijā visā valstī 350. Taču arī Latvijā meklējam risinājumus, piemēram, P.Stradiņa slimnīcas Uroloģijas nodaļā jau septiņus gadus ieviesta specializācija, kad zināmi ārsti operē viena veida audzējus, kas ievērojami uzlabo rezultātus un samazina komplikāciju risku," stāsta Vjaters.

Kā tad ir mainījušies uroloģisko audzēju pacientu ārstēšanās iespējas Latvijā?

Nieru audzējs – 90% pacientu tiek izārstēti

Agrāk šis audzējs visbiežāk tika atklāts novēloti, pacietiem tika veiktas smagas operācijas un prognoze bija slikta. Mūsdienās 90% pacientu nieru audzēju atklāj agrīni 1.stadijā, veicot vēdera dobuma ultrasonogrāfiju (USG), datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Atšķirībā, piemēram, no plaušu audzēja, kas ir agresīvs un mirstība ir augsta, nieru audzēju var veiksmīgi operēt ar saudzīgo laparoskopijas metodi, 95-97% pacientu izveseļojas un audzējs neatkārtojas. P.Stradiņa slimnīcā gadā tiek veiktas aptuveni 150 nieru vēža operācijas. Diemžēl 10% gadījumu nieru vēzis joprojām tiek atklāts novēloti vai arī vēzim ir agresīva forma, kas pasliktina ārstēšanas prognozi.

Prostatas audzējs – vispirms novēro, tad ārstē

Arī šo audzēju ārstēšanā Latvijā ir vērojams būtisks progress. Latvijas Urologu asociācija un P.Stradiņa slimnīcas urologi prostatas vēža ārstēšanā seko Eiropas Urlogu asociācijas vadlīnijām, kas tiek papildinātas divas reizes gadā. Šīs vadlīnijas arī paredz, ka neagresīvām prostatas vēža formām vairs netiek uzsākta tūlītēja aktīva ārstēšana un veikta operācija, bet gan veic ilgstošu pacienta novērošanu, kam pamatā ir regulāra kontrole. Novērošana gan nozīmē arī lielākas izmaksas veselības aprūpei, jo regulāri jāveic asins analīzes, atkārtotas biopsijas, vismaz reizi gadā – kodolmagnētiskā rezonanse. Turklāt metode pielietojama tikai apzinīgiem pacientiem, kas regulāri apmeklē ārstu un pilda norādījumus. Latvijā par minēto novērošanas taktiku pagaidām nav vienotas izpratnes, taču E.Vjaters atzīst, ka situācija pamazām uzlabojas.

Vājā vieta – trūkst jaunākās paaudzes zāļu

Uroloģisko audzēju ārstēšanā vājā vieta joprojām ir jaunās paaudzes medikamenti, kuru iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā notiek ļoti lēni. "Ja nieru audzējam, par laimi, no pagājušā gada jaunās zāles tiek apmaksātas, prostatas audzējam šādu zāļu nav, kamēr Lietuvā un Igaunijā pacientiem valsts tās apmaksā," saka Vjaters. "Mums ir hormonterapija, ķīmjterapija, bet tad, kad šo zāļu efektivitāte beidzas, ārstēšanas iespējas ir izsmeltas. Citās valstīs ir jaunās zāles, kas slimniekiem ļauj pilnvērtīgi dzīvot vēl vairākus gadus, bet diemžēl Latvijā nav, un tas samazina dzīvildzi un palielina mirstības statistiku," saka Vjaters.

"Lielākais ieguvums no jauno zāļu lietošanas nav tikai iegūtie gadi, bet arī tas, ka šie gadi tiek nodzīvot pilnvērtīgi, bez blakusparādībām, sāpēm, sūdzībām. Protams, ņemot vērā jauno zāļu augsto cenu, to iekļaušanai valsts apmaksāto zāļu sarakstā būtu jārada skaidri kritēriji, kuriem pacientiem tās piešķirt, lai zāles nestu vislielāo labumu, kā to dara arī citās valstīs," saka urologs. Jaunās zāles mēnesī maksā vairākus tūkstošus eiro un to apmaksu atļauties cilvēki var ļoti reti.

Reizi gadā – ultrasonogrāfija

Viens no agresīvakajiem uroloģiskajiem audzējiem ir urīnpūšļa audzējs, taču arī šo vēzi, laikus atklājot ar ultrasonogrāfiju, var sekmīgi ārstēt un prognoze ir labvēlīga. Tāpēc ārsta galvenais ieteikums – ikvienam cilvēkam reizi gadā veikt vēdera dobuma USG, kas ļauj izvairīties no nopietnām veselības problēmām. "Mūsdienu onkoloģijā ļoti būtiski vēzi ir atklāt tad, kad sūdzību vēl nav, jo tad ārstēšanas rezultāti visbiežāk tiešām ir ļoti labi," uzsver E.Vjaters. Ja tiek atklāta onkoloģiska slimība, nevajag kautrēties meklēt iespēju aprunāties ar vēl kādu ārstu. "Arī auto taču nepērkam pirmajā veikalā, bet apstaigājam vairākus, ievācam informāciju par cenu, servisu. Onkoloģiska saslimšana ir ļoti nopietns notikums, kas pelna nopietnu ievērību – ja kāds ārsts neraisa uzticību, vienmēr ir vērts konsultēties ar vēl kādu," uzsver Vjaters.

Raksta avots: https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/urologs-prostatas-vezis-ka-izarstejama-slimiba--nakotnes-realitate-14178360

Foto: LETA