Una Gailiša: Zemās mediķu algas – kā tās palielināt?

Par medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanu līdz šim pārsvarā runājuši arodbiedrības pārstāvji, bet ārsti savu viedokli pauduši daudz retāk. Tomēr šobrīd pienācis laiks, kad mums jābrīdina par riskanto situāciju, kurā atrodamies.

Valdība ir daudz diskutējusi par nodokļu reformu, taču reāls finanšu avots veselības aprūpei tā arī nav atrasts. Ar nožēlu nākas secināt, ka politiķi kārtējo reizi devuši tukšus solījumus. Ja veselības aprūpe nesaņems finansējumu, tad algu pielikums nav gaidāms nedz ārstiem, nedz medicīnas māsām. Medicīnas personāls saruks, veselības aprūpes kvalitāte mazināsies.

Valdībā jau kādu laiku tiek apsvērta iespēja par nepilnu procentu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas nodokļa likmi, lai iegūtos līdzekļus novirzītu veselības sektoram, tajā skaitā medicīnas darbinieku algām. Mēs atbalstām šādu priekšlikumu.

Stacionāra ārsta-endokrinologa alga salīdzinājumā ar citu ārstu atalgojumu ir viena no zemākajām valstī. Līdzīgi tas ir arī medmāsai, kas strādā mūsu profila nodaļā, kur nonāk jau smagi slimi pacienti no ambulatorajiem speciālistiem vai ģimenes ārstiem. Ambulatorajam endokrinologam darba samaksa ir nedaudz lielāka, taču ir jāstrādā bez medicīnas māsas, un ģimenes ārsts turp nosūta savus smagi sasirgušos pacientus.

Esam augsta riska zonā – medicīnas māsas negrib strādāt grūto darbu stacionārā, liela daļa speciālistu ambulatori strādā bez medicīnas māsām, kas palēnina darbu un arī pasliktina kvalitāti, speciālisti ārpus Rīgas pārkvalificējas par ģimenes ārstiem, pacientiem vairs nav pieejama kvalificēta speciālista konsultācija, gaidīšanas rindas pie speciālistiem kļūst garākas, un visbeidzot stacionārā ārsti – augsti kvalificēti speciālisti negrib strādāt, vai strādā ļoti mazu darba dienas daļu, jo nevar nopelnīt atbilstošu atalgojumu. Tas draud gan ar ārstēšanas kvalitātes krišanos, gan arī ar ārstēšanas izmaksu pieaugumu, jo nepieredzējis ārsts, lai nonāktu līdz pareizam diagnozes risinājumam, nereti veic divas reizes vairāk izmeklējumu, nekā ārsts ar nopietnu klīnisko pieredzi.

Mūsu – endokrinologu – darbs ikdienā saistīts ar diabēta pacientu ārstēšanu. Lai tā būtu efektīva ilgtermiņā, nepieciešama slimnieku apmācība un izglītošana, – pacientam saprotamā veidā jāizskaidro, kā sadzīvot ar diagnozi, kā pareizi lietot insulīnu. Apmācības būtu jāveic speciāli tam sagatavotām medicīnas māsām, taču nepietiekamā finansējuma dēļ šāds medicīnas māsu darbs netiek apmaksāts, tāpēc to bieži vien jāveic ārstiem, kuriem tāpat jau ir liela slodze. Zemā atalgojuma dēļ daudzas medicīnas māsas un ārsti devušies strādāt uz ārzemēm, ko endokrinoloģijā izjūtam īpaši asi.

Cukura diabēta slimnieku skaits Latvijā jau tuvojas 100 000, tāpat pieaug valsts naudas tēriņi cukura diabēta medikamentiem, bet nepietiekamas pacientu apmācības dēļ cukura diabēta slimnieku aprūpes kvalitāte ir būtiski pasliktinājusies.

Jau tuvākajā laikā arī mēs Latvijas Endokrinologu asociācijā spriedīsim, vai solidarizēties ar citiem medicīnas darbiniekiem – ārstiem un medicīnas māsām, kuri brīdina par iespējamām protesta akcijām jūnijā.

Ļoti ceram, ka veselības ministres iesāktās reformas – rindu optimizēšana, veselības aprūpes pieejamība, efektīvāki medikamenti – tiks veiksmīgi īstenotas.

Mēs vēršamies pie uzņēmēju organizācijām, īpaši Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kuras ir panākušas pozitīvas nodokļu sistēmas izmaiņas uzņēmējiem par labu. Uzņēmējdarbība ir jāveicina, taču par kādu cenu? Mēs kategoriski nepiekrītam tam, ka uzņēmēju organizācijas šobrīd tā vietā, lai izrādītu iniciatīvu un piedāvātu valdībai risinājumus, izvairās sniegt atbildes uz jautājumu – kur ņemt papildu naudu veselības aprūpei, tajā skaitā medicīnas personāla atalgojumam.

Mēs piedāvājam valdībai kopīgi ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām turpināt apspriest sociālā nodokļa nelielu paaugstināšanu. Tas varētu kalpot par pamatu medicīnas māsu un ārstu atalgojuma palielināšanai, līdz ar to veicinātu arī veselības aprūpes uzlabošanos, no kā ieguvēji būtu mēs visi. Savukārt uzņēmēji tādējādi investētu savu darbinieku veselībā, bet valsts ietaupītu līdzekļus, kas tiek izlietoti slimības pabalstiem.

Latvijas Endokrinologu asociācija aicina politiķus un ekonomistus vērtēt sociālā nodokļa palielināšanas iespēju!

Raksta avots: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/una-gailisa-zemas-mediku-algas-ka-tas-palielinat.d?id=48798805