Una Gailiša: Cukura diabēts Latvijā jāārstē efektīvāk
Cukura diabēta pacientu skaits Latvijā strauji pieaug un tuvojas 100 000 robežai. Pieaug arī izdevumi diabēta ārstēšanai un medikamentiem. Lai palielinātu diabēta ārstēšanas kvalitāti un sasniegtu labākus veselības rezultātus, būtu radikāli jāuzlabo diabēta pacientu apmācība un jāatceļ efektīvu terapiju lietošanas ierobežojumi.
Zinošs pacients un slimības kontrole, kas palīdz izvairīties no komplikācijām un lielām izmaksām to ārstēšanai – tieši uz šādu formulu jābalstās, būvējot efektīvu diabēta ārstēšanas sistēmu Latvijā.
Nenoliedzami, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests pēdējo gadu laikā ir daudz darījuši diabēta pacientu aprūpes uzlabošanai, tomēr slimības izplatība aug ļoti strauji, tādēļ ir jāmeklē vēl efektīvāki risinājumi. Statistika ir nepielūdzama – pēdējo piecu sešu gadu laikā saslimstība ar diabētu Latvijā ir palielinājusies vairāk nekā par ceturto daļu. Satraucoši, ka arvien biežāk diabētu atklāj arī gados jauniem cilvēkiem, turklāt daudzi iedzīvotāji par savu saslimšanu ar diabētu ilgu laiku nemaz nezina, jo nav veikuši pārbaudes.
Strauja diabēta izplatība nav tikai Latvijas īpatnība, šīs slimības pacientu pieaugums vērojams visā Eiropas Savienībā. Cukura diabētspatlaban ir ap 360 miljoniem pasaules iedzīvotāju un tiek lēsts, ka 2030. gadā slimība būs skārusi vairāk nekā pusmiljardu cilvēku.
Diabēts ir hroniska slimība, kas izpaužas kā cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs, un tas paaugstina risku iedzīvoties nopietnās komplikācijās, kuras savukārt būtiski pasliktina cilvēka veselības stāvokli un noved pie invaliditātes vai priekšlaicīgas nāves. Otrā tipa cukura diabēta pacientiem – un tādu Latvijā ir ap 90% no visiem diabēta slimniekiem – sirds un asinsvadu slimību, insultu risks ir 2–4 reizes augstāks nekā cilvēkiem bez cukura diabēta. Tieši sirds un asinsvadu slimības ir nāves cēlonis 60–80% otrā tipa cukura diabēta pacientiem.
Diabēta ārstēšanas galvenais mērķis ir slimības kontrole, lai mazinātu un novērstu komplikāciju risku, līdz ar to nodrošinot arī ilgāku cilvēka mūžu un tādējādi arī zemākas ārstēšanas izmaksas. Diemžēl Latvijā diabēta kontroles līmenis šobrīd nav pietiekams aptuveni ceturtajai daļai otrā tipa diabēta pacientu. Ārstēšanas nepietiekamā efektivitāte pastiprina diabēta izraisīto komplikāciju seku smagumu un priekšlaicīgas mirstības palielināšanos. Kā liecina Lielbritānijā veikts pētījums, komplikāciju rašanās veselības aprūpes izmaksas vienam diabēta pacientam palielina 3-4 reizes.
Cukura diabēta ārstēšanas mērķa sasniegšana nav iespējama bez pacientu pilnvērtīgas apmācības, kurā saprotamā veidā tiek izskaidrots kā sadzīvot ar slimību, kā pareizi lietot insulīnu, veikt glikozes līmeņa paškontroli, ievērot pareiza uztura principus un nodrošināt pietiekamu fizisko aktivitāti. Diemžēl kopš 2008. gada pieaugušiem cukura diabēta pacientiem šāda apmācība Latvijā vairs netiek apmaksāta, tādēļ diabēta ārstēšanas kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies. Tas nozīmē ne vien lielākus veselības aprūpes izdevumus, bet arī neefektīvu to izlietojumu, jo nepietiekamas apmācības dēļ pacienti bieži vien nespēj rīkoties atbilstoši ārstēšanas mērķim, rodas komplikācijas, kuru ārstēšana ir vairākas reizes dārgāka. Simboliski var teikt – ietaupījām centus, bet maksājam simtiem eiro.
Diabēta pacientu augstāku ārstēšanas kvalitāti neļauj sasniegt arī vairāki mūsdienīgu medikamentu terapijas lietošanas ierobežojumi. Piemēram, kompensējamo zāļu saraksta nosacījumi nepieļauj bazālā insulīna kombinēšanu ar vairāku grupu medikamentiem, kas jau ir apliecinājuši savu efektivitāti un nodrošina labāku ārstēšanas rezultātu nekā intensīvā insulīna terapija. Terapijas kombinācija pacientiem sniedz arī tādus būtiskus papildu ieguvumus kā svara samazināšanās un mazāks hipoglikēmiju risks. Medikamentu kombinēšana ir ļoti svarīga otrā tipa cukura diabēta pacientiem, jo, ņemot vērā diabētam raksturīgos individuālos riska faktorus, sniedz iespēju pielāgot iedarbīgu terapiju tieši katram konkrētam pacientam. Turklāt ārstēšanas efektivitātes paaugstināšana ļauj ietaupīt arī līdzekļus, kas tiek tērēti glikēmijas paškontroles apmaksai.
Būtiski elementi ceļā uz efektīvu diabēta ārstēšanu ir pacientu apmācība un iespēja lietot mūsdienīgas un pacientu individuālajām īpatnībām piemērotas zāles. Ir nepieciešama diabēta apmācības kabinetu atjaunošana un finansēšana reģionos pie endokrinologu praksēm, un mērķa finansējuma piešķiršana augsti kvalificētiem cukura diabēta aprūpes centriem universitātes slimnīcās, kur tiek ārstēti smagāk slimie pacienti.
Latvijā un ārvalstīs veikti aprēķini vairākkārt ir pierādījuši, ka lētāk un izdevīgāk cukura diabētu ir ārstēt adekvāti un savlaicīgi, lai novērstu vai aizkavētu ar diabētu saistīto komplikāciju attīstību, nekā cīnīties ar to radītajām sekām. Tādēļ Latvijas Endokrinologu asociācija aicina Veselības ministriju kopīgi strādāt pie racionālas diabēta aprūpes sistēmas izveides, lai visiem cukura diabēta pacientiem nodrošinātu līdzvērtīgu veselības aprūpi un novērstu darba nespējas un invaliditātes pieaugumu, kā arī pagarinātu cilvēku mūžu.
Raksta avots: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/una-gailisa-cukura-diabets-latvija-jaarste-efektivak.d?id=49002143
Foto: Privātais arhīvs
