Smēķēšanas atmešana ar tālruņa palīdzību: no teorijas līdz praksei
Tabakas epidēmija šobrīd pasaulē nogalina teju sešus miljonus iedzīvotāju ik gadu. No šī skaita ap 600 000 ir pasīvās smēķēšanas izraisīti nesmēķētāju nāves gadījumi1, bet vairāk nekā pieci miljoni nāves gadījumi ir radušies tieša tabakas patēriņa (gan smēķējamās, gan nesmēķējamās) rezultātā2.
Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) prognozes šajā sakarā ir nemainīgas –nepanākot būtisku rīcību epidēmijas apkarošanā piecpadsmit gadu laikā tiks apdraudētas vairāk nekā astoņu miljonu iedzīvotāju dzīvības ik gadu.
Lai valstīm sniegtu atbalstu cīņā ar tabakas epidēmiju 2003. gadā PVO pieņēma pirmo starptautisko tabakas kontroles rīcības plānu – „Vispārējā Konvencija par tabakas uzraudzību” (turpmāk – Konvencija). Šobrīd vairāk nekā 170 valstis minēto dokumentu ir ratificējušas, tādejādi sasniedzot 87% pasaules populācijas.
Konvencijas 14. pants skaidri nosaka nepieciešamību nodrošināt tabakas atkarības ārstēšanu valstu iedzīvotājiem, efektīvi popularizējot tabakas lietošanas atmešanu un to pieejamības nodrošināšanu nacionālo tabakas kontroles programmu un veselības aprūpes sistēmu ietvarā. PVO rekomendācijas pamatā izvirzītas trīs tabakas atkarības ārstēšanas prioritātes: atmešanas intervenču nodrošināšana primārajā veselības aprūpē, viegli pieejamas un bezmaksas atmešanas tālruņa līnijas nodrošināšana un pieejamība bezmaksas vai lētai farmakoloģiskajai terapijai. Šo trīs ārstēšanas aktivitāšu ieviešana tiek rekomendēta pamatojoties uz pierādījumiem par to efektivitāti: tās ir praktiski ieviešamas un tām piemīt lielāka varbūtība pozitīvi ietekmēt atmetēju skaitu un atmešanas mēģinājumu skaitu populācijā, pie nosacījuma, ka valstis paralēli veic arī citu Konvencijā rekomendēto politikas iniciatīvu ieviešanu ar mērķi mudināt cilvēkus atmest tabakas lietošanu.
Kā liecina PVO dati, šobrīd vairāk nekā 85% pasaules populācijas nav pieejama visaptveroša tabakas atkarības ārstēšana. Tālruņa līnijas nodrošināšana smēķēšanas atmešanai ir efektīvs rīks, lai iedzīvotājiem nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu ārstniecības pakalpojumu arī apstākļos, kad citu atmešanas pakalpojumu pieejamība ir ierobežota.
Tālruņa līnijas būtiska priekšrocība pār citiem ārstniecības pakalpojuma veidiem ir tās ātrā ieviešana pie salīdzinoši zemām izmaksām. Kā zināms, tabakas atkarības ārstēšana ir viena no izmaksu efektīvākajām profilaktiskajām intervencēm veselības aprūpē, kas samazina gan izmaksas veselības aprūpei, kas rodas atkarības seku ārstēšanas rezultātā, gan uzlabo iedzīvotāju produktivitāti3.
Darbības pamats un ierobežojumi
Smēķēšanas atmešanas tālrunis ir pakalpojums, kas nodrošina dažādu smēķēšanas atmešanas veicinošo aktivitāšu kopumu ar tālruņa sakaru palīdzību. Pie biežāk izmantotajām aktivitātēm pieder:
•sākotnēja skrīninga un informācijas ievākšana par zvanītāja smēķēšanas paradumiem un pieredzi;
•īsas intervences veikšana;
•pašpalīdzības materiālu nosūtīšana;
•zvanītāju novirzīšana uz citiem pakalpojumiem smēķēšanas atmešanas veicināšanai;
•padziļinātu konsultāciju sniegšana zvanītājiem, sniedzot praktisku informāciju par smēķēšanas atmešanu, motivēšanu un atbalsta sniegšanu.
Mūsdienās, attīstoties dažādām komunikācijas tehnoloģijām, atmešanas tālruņu darbība tiek arvien biežāk papildināta ar tiešsaistes risinājumiem interneta vidē, kas ietvert sociālo tīklu izmantošanu, interaktīvas nodarbības, kā arī e-pastu un mobilo SMS ziņu izmantošanu.
Tālruņa līniju pirmsākumi meklējami 80. gados Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tās tika izveidotas, lai pārvarētu izaicinājumus, kas radās iedzīvotāju tabakas atkarības ārstēšanā:
•smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas bija efektīvas, taču smēķētāju skaits, kuri tās apmeklēja, bija neliels;
•daudzu smēķēšanas atmešanas pakalpojumu izmaksas nesedza ne veselības aprūpe, ne apdrošinātāju programmas;
•individuālās konsultācijas pie speciālista bija efektīvas, taču grūti bija motivēt smēķētājus sākotnēji vērsties pie speciālista.
Pēdējo 25 gadu laikā tikuši veikti vairāki plaši pētījumi, lai apzinātu šādu tālruņu iedarbības efektivitāti. Pārskatā, kurš publicēts 2006. gadā tika konstatēts, ka zvanītājiem, kuri saņēma konsultāciju smēķēšanas atmešanā bija par 40% lielāka varbūtība, ka veiksmīgi izdosies atmest smēķēšanu, salīdzinot ar smēķētājiem, kuri saņēma mazāku atbalstu smēķēšanas atmešanā4. Citā līdzīgā darbības efektivitātes izvērtē-jumā norādīta vēl lielāka pozitīva ietekme uz smēķēšanas atmešanu - pat viena padziļinātas konsultācijas sniegšana palielina atmešanas varbūtību.
Neskatoties uz daudzām priekšrocībām, ko sniedz tālruņa līnija smēķēšanas atmešanai, tā nav panaceja. Lai gan mūsdienās telefonu sakaru pieejamība šķiet pašsaprotama, ne visiem iedzīvotājiem tas nozīmē neierobežotu pieejamību pašam pakalpojumam. Nebūt ne visās valstīs, kurās šāds pakalpojums tiek nodrošināts, tas ir bez maksas. Apgrūtinājumu var radīt arī dažādas kultūras un zināšanu barjeras, kas liedz smēķētājiem izmantot pakalpojumu. Daļai cilvēku konsultāciju saņemšana caur tālruni var šķist pārāk nepersonīgs un nepieņemams palīdzības saņemšanas veids. Arī sabiedrībā pastāvošās negatīvās asociācijas, ko izraisījušas dažādas telemarketinga (dažādu pakalpojumu piedāvāšana zvanot uz iedzīvotāju telefoniem) aktivitātes var būt traucējošs faktors pakalpojuma pilnvērtīgas izmantošanas nodrošināšanai. Vienlaicīgi novērots, ka attīstītās valstis saskaras ar problēmu, kad jaunās paaudzes mobilajos tālruņos instalētās zvanu pārlūka programmas samazina iespēju sasniegt zvanītāju (uz svešiem numuriem tālrunis netiek pacelts), gadījumos, kad pakalpojuma nodrošināšanā ietilpst arī atzvanīšana klientam un atgriezeniskas saiknes uzturēšana ilgākā laika periodā.
Kavējošs faktors var būt zināšanu un sapratnes trūkums. Bieži vien veselības aprūpē strādājošie speciālisti nav informēti vai izturas skeptiski pret šāda veida pakalpojuma izmantošanu un tā rekomendēšanu pacientiem ar tabakas atkarības problēmām. Praksē tas nozīmē, ka nepilnvērtīgi vai pilnībā netiek izmantoti veselības aprūpes sistēmā pieejamie resursi, lai veicinātu tālruņa pakalpojuma izmantošanas popularizēšanu smēķētāju vidū.
Ir tālruņa līnijas, kuras uzturēšanas izmaksu mazināšanas nolūkā piesaista brīvprātīgos darbiniekus vai studentus. Tas gan pastiprina nepieciešamību pēc kvalitātes kontroles, lai nodrošinātu, ka netiktu mazināta sniegtā pakalpojuma kvalitāte. Personāla apmācīšanas saturs un ilgums darbam tālruņa līnijā ir atkarīgs gan no konsultanta darba pienākumiem, izglītības, gan no sniegtā pakalpojuma mērķa un uzdevumiem. Pie apmācības standartiem ietilpst tādu jautājumu apgūšana, kas skar:
-tabakas izstrādājumu lietošanas psiholoģiskos, epidemioloģiskos un bioloģiskos jautājumus;
-vispārējos konsultāciju sniegšanas principus;
-efektīvas konsultāciju tehnikas motivācijas un uzvedības izmainīšanai;
-atmešanas stratēģiju apgūšana;
-veselības jautājumu apgūšana saistībā ar taba-kas lietošanu un atmešanu;
-zināšanu iegūšana par medikamentozo terapi-ju u.c. jautājumi.
Būtisks solis nacionālas smēķēšanas atmešanas tālruņa līnijas izveidošanas procesā ir finansējuma avota identificēšana un piesaistīšana, lai nodrošinātu tālruņa līnijas darbību tam pare-dzētajā veidā un apjomā. Pieredze valstu vidū finansējuma piesaistīšanai ir atšķirīga, taču visas agrāk vai vēlāk saskaras ar finansējuma nepietiekamību vai nepieejamību. Lielākajā daļā valsts finansējums tiek nodrošināts vai nu pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem vai ar dalītu valstu/nevalstisko organizāciju budžetu līdzekļu palīdzību.5
Tā kā pastāvīga valsts budžetu līdzekļu novirzī-šana tālruņa līniju nodrošināšanai ne vienmēr ir iespējama, trūkstošu finanšu resursu vai/un politiska atbalsta trūkuma rezultātā, pieaug valstu pieredze sabiedriskā un privātā sektora sadarbības modeļa attīstīšanā. Šobrīd vairākās valstīs pakalpojums tiek nodrošināts ar privātā sektora līdzfinansējuma palīdzību, paredzot, ka konsultāciju sniegšana tiek saistīta ar zvanītāju novirzīšanu uz veselības aprūpes sistēmā jau pieejamajiem smēķēšanas atmešanas pakalpojumiem.5
Izmaksas, ko rada pakalpojuma nodrošināšana un tā izmantošana lielā mērā nosaka piedāvātā pakalpojuma apjomu. Tikai retajai tālruņa līni-jai ir pietiekams finansējums, lai nodrošinātu plaša spektra pakalpojumu klāstu, tādēļ skaidra darbības mērķa noteikšana ir būtiska, lai saprastu, kas ir prioritārais un minimāli nodrošināmais pakalpojumu kopums.
Darbs ar smēķētāju
Darbs ar zvanītāja konsultēšanu ir jebkuras smēķēšanas atmešanas tālruņa līnijas darbības pamatā. Lai gan pastāv būtiskas atšķirības gan pieņemto zvanu skaitā, gan laikā, kas tiek tērēts individuālo zvanu apkalpošanā, kvalitatīvas palīdzības sniegšana ikvienam zvanītājam ir darbības prioritāte.
Šobrīd teorija nesniedz lielu skaidrību par tiem elementiem, kas nosaka veiksmes formulu darbā ar zvanītāju. Tikai atsevišķi pētījumi ir salīdzinājuši dažādās konsultāciju metodes, sniedzot nepārliecinošus rezultātus. Tas lielā mērā nozīmē, ka veiksmes formula ir atkarīga no individuālas pieejas izmantošanas ikvienam zvanītajam, būtiski pastiprinot konsultanta prasmju, iemaņu un pašmotivācijas nozīmīgumu darbā ar klientiem.
Īpaši izteikti šī nozīme ir darbā ar atsevišķām iedzīvotāju grupām. Lai gan pieredze liecina, ka konsultēšanas pamatelementu izmantošana darbojās uz vairākumu smēķētāju neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma vai ekonomiskā statusa, pastāv atsevišķas iedzīvotāju grupas un faktori, kuriem ir jāpielāgo konsultēšanas saturs un veids:
-sievietes. Kā liecina pētījumi, sievietēm ir gan grūtāk atmest smēķēšanu, gan grūtāk saglabāt atturību pēc atmešanas. Tas skaidrojams ar biopsiholoģiskiem faktoriem, kā, piemēram, bailēm pieņemties svarā, socializēšanās nozīmīguma, identitātes problēmām un depresijas. 7,8
-grūtnieces. Tā kā smēķēšanas atmešana grūtniecības laikā ir akūta nepieciešamība, konsultāciju pamatā ir uzstājīgāka zvanītājas motivēšana uz tūlītēju rīcību. Lielākā daļa grūtnieču atsāk smēķēšanu pēc bērna piedzimšanas, tādēļ jānostiprina ir ne tikai sievietes pārliecība par smēķēšanas pārtraukšanu, bet arī jāmudina vēlme pilnībā to atmest, rūpējoties gan par savu, gan līdzcilvēku veselību;
-seniori. Bieži tiek maldīgi uzskatīts, ka gados vecāki cilvēki nevēlās atmest smēķēšanu vai tas viņiem neizdodas. Pētījumi apliecina, ka senioriem ir gan interese par šāda pakalpojuma izmantošanu, gan izdodas tikpat labi atmest kā pārējai populācijas daļai.
- iedzīvotāji ar garīgās veselības un atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem. Smēķēšanas izplatība iedzīvotāju daļā, kas cieš no garīgās veselības traucējumiem un dažādiem atkarības izraisošo vielu radītiem traucējumiem parasti ir izplatītāka nekā pārējā populācijas daļā, savukārt atmest ir grūtāk.
Nacionālā pieredze
Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams viens tālrunis smēķēšanas atmešanai – Konsultatīvais tālrunis smēķēšanas jautājumos, kas tika izveidots 2015. gadā un kura darbību nodrošina Slimību profilakses un kontroles centrs. Šis numurs vairākumam smēķētāju visticamāk nav svešs, ja vien viņi patērē Latvijas tirgum ražotās cigaretes un ir gadījies nopirkt paciņu uz kuras ir norāde: „67037333 Izvēlies brīvību, mēs jums palīdzēsim. Lūdz palīdzību, lai atmestu smēķēšanu”. Savukārt sākot ar 2016. gada 20. Maiju tiek uzsākta tādu smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādāju-mu iepakojumu ražošana, kas satur kombinēto brīdinājumu: „Lūdz palīdzību! 67037333; www. spkc.gov.lv”
Kopš 2015. gada janvāra, zvanot uz tālruņa numuru 67037333, iedzīvotājiem pieejamas psihologa konsultācijas smēķēšanas atmešanā katru darba dienu laikā no 9:00 līdz 19:00. Pakalpojums nav bezmaksas, maksa par zvanu ir atkarīga no zvanītāja izmantotā tālruņa operatora noteiktā tarifu plāna, veicot zvanus uz Lattelekom tīkla tālruņa numuriem. Papildus maksa par pakalpojuma izmantošanu no zvanītāja netiek iekasēta.
2016. gadā apritējis gads kopš pakalpojums ir pieejams un ir iespējams izdarīt pirmos secinājumus.
Kā minēts iepriekš, smēķēšanas atmešanas tālruņa līnijas ieviešana nav lineārs process, nereti nākas saskarties ar apstākļiem, kas var radīt šķēršļus vai apgrūtināt tā darbības virzību.
Tālruņa līnijas darbības uzsākšana Latvijā zināmā mērā bija neordināra situācija.
Vēsturiski tālruņa numurs 67037333 savu darbību uzsāka 2000. gadā Rīgas Atkarības Profilakses Centra (RAPC) paspārnē, kad tas iedzīvotājiem bija pazīstams kā „Uzticības tālrunis”. Pirmās izmaiņas tālruņa darbībā nesa krīzes laiks, kad RAPC tika likvidēts un tālruņa funkciju pārņēma Rīgas Domes Labklājības departaments, tālrunim mainot gan darba laiku, gan specifiku un atvēlētos resursus. Turpmākos sešus gadus tālrunis „ Atkarības jautājumos” darbojās, lai palīdzētu cilvēkiem ar atkarības problēmām. Jaunas izmaiņas nesa 2015. gads, kad tika aizsākts darbs ar smēķēšanas atmešanas pakalpojuma nodrošināšanu individuālas tālruņa līnijas dar-bības ietvarā. Jau pirmajos tās darbības mēnešos, tālruņa numura „bagātā” vēsture radīja izaicinājumu – zvanīja ne tikai iedzīvotāji, kas vēlējās atmest smēķēšanu, bet arī tie, kurus interesēja jautājumi un konsultāciju saņemšana par citām atkarības problēmām, par ārstniecības pakalpojumu saņemšanu, krīzes situācijām un citiem jautājumiem. Neskatoties uz to, ka šobrīd zvanu skaits par smēķēšanas atmešanu saistītiem jautājumiem gada laikā ir dubultojies, Latvijas iedzīvotāji tikai pakāpeniski sākuši izmantot tālruni ne tikai kā resursu informācijas iegūšanai, bet arī kā uzticamu atbalstu smēķēšanas atmešanas procesā.
Izmantotā literatūra
1. Oberg M et al (2011). Worldwide burden of disease from exposure to second-hand smoke: a retrospective analysis of data from 192 countries. The Lancet, 377:139-146.
2. WHO (2009). Global health risks: mortality and burden of disease attributable to selected major risks. Geneva, World Health Organization.
3. Fellows JL et al (2007). Cost effectiveness of the Oregon quitline “free patch initiative.” Tobacco Control, 16(Suppl. 1):i47–i52.
4. Stead LF, Perera R, Lancaster T (2006). Telephone counselling for smoking cessation. Cochrane Database of Systematic Reviews, Issue 3 (Article No. CD002850). doi: 0.1002/14651858.
5.WHO (2011). Developing and improving national toll-free tobacco quit line services : a World Health Organization manual. Geneva, World Health Organization.
6. Ossip-Klein DJ, McIntosh SM (2003). Quitlines in North America: evidence base and applications. American Journal of the Medical Sciences, 326:201–205.
- WHO (2007). Lifting the evidence: gender and global tobacco. Geneva, World Health Organization
- WHO (2010b). Gender, women, and the tobacco epidemic. Geneva, World Health Organization