Slimot Latvijā kļūst aizvien sarežgītāk
LAURA BLUMBERGA sarunā ar ģimenes ārsti SARMĪTI VEIDI
Nupat Latvijā spēkā stājušies jaunie noteikumi ārstniecības nozarē, kas paredz ierobežojumus laboratorisko izmeklējumu nosūtījumiem, kurus līdz šim pacienti varēja saņemt pie sava ģimenes ārsta. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente ģimenes ārste SARMĪTE VEIDE pauž bažas par notiekošo, akcentējot, ka šā brīža situācija izveidojusies tāda, ka uz iedzīvotāju veselības rēķina ieplānots ietaupīt veselības aprūpes jau tā pieticīgo budžetu (9,7% no kopējā valsts budžeta, 2007. gadā tas bija 11,8%). “Pacientu stāvoklis ir neapskaužams – rindas pie speciālistiem, kas var izsniegt viņiem nepieciešamos analīžu norīkojumus, veidojas garas, bet ģimenes ārsts, pie kura pacientiem būtu jāvēršas primāri, nevarēs viņiem laikus palīdzēt,” saka Sarmīte Veide.
Kur ņemt naudu? Veselībā!
Aizsākums laboratorisko izmeklējumu nosūtīšanas ierobežojumiem ģimenes ārstiem meklējams jau pagājušā gada pirmajā pusē. Ģimenes ārstiem jau gadiem – no 2011. gada – valsts ir noteikusi orientējošas kvotas kompensējamiem medikamentiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem. “Pagājušā gada aprīlī Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulcē veselības ministrs cita starpā kā par faktu informēja par to, ka kvotas būs jāievēro. Bet jūlijā 57% ģimenes ārstu saņēma brīdinājuma vēstuli par laboratorisko izmeklējumu kvotu pārtēriņu. Tapa skaidrs – valsts finansējums veselības aprūpē palielināts netiks. Pat vēl vairāk – jāmeklē veids, kā līdzekļus ietaupīt. Veselības ministrs, nespējot piesaistīt finansējumu veselības nozarei, kā līdzeklinoturēt sistēmu redzēja finansējuma pārdali sistēmas iekšienē un mediķu iebiedēšanu. Tika sasaukta darba grupa saistībā ar laboratoriskiem izmeklējumiem, kam bija jārod risinājums, kā strauji samazināt laboratorisko izmeklējumu izdevumus. Diemžēl šajā darba grupā netika uzaicināts piedalīties ģimenes ārstu pārstāvis,” skaidro S. Veide.
“Vēlāk mūs informēja par izmaiņām, kas tolaik vēl tika plānotas. Protams, asociācijas valdes sēdē tās pārskatījām un konstatējām, ka ir vairāki laboratorisko izmeklējumu rādītāji, kuru noteikšanu līdz šim varēja nozīmēt ģimenes ārsts, bet turpmāk – tikai speciālisti. Mēs iebildām, zinot, ka ir virkne analīžu, kur būtisks ir laika jautājums – lai pacients varētu tās veikt pēc iespējas ātrāk un mēs varētu jau laikus sākt risināt pacienta problēmas. Diemžēl mūsu iebildumi netika ņemti vērā, tāpēc lūdzām tikšanos ar Nacionālo veselības dienestu – vēlreiz argumentējot iebildumus un lūdzot pārskatīt plānotos ierobežojumus laboratoriskajiem izmeklējumiem.”
Tā kā mērķis bija racionalizēt jeb ierobežot valsts apmaksātos laboratoriskos izmeklējums, tad pagājušā gada 22. decembrī tika apstiprināti plānotie grozījumi, kas paredz ierobežojumus virknei valsts apmaksāto laboratorisko nosūtījumu.
Pacientiem daudz neskaidrību un jautājumu
“Laikā, kad tika pieņemti šie grozījumi, neviena no atbildīgajām pusēm – ne Nacionālais veselības dienests, ne Veselības ministrija, ne ministrs par šīm izmaiņām, kas var skart daudzus Latvijas iedzīvotājus, neziņoja sabiedrībai. Ģimenes ārstiem augstas saslimstības laikā nācās skaidrot pacientiem jaunos ierobežojumus nosūtīšanai uz laboratoriskajiem izmeklējumiem un kopīgi meklēt risinājumus. Tas palielina spriedzi un nelietderīgi patērē konsultācijas laiku,” skaidro ārste. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija saņemot daudz zvanu gan no pacientiem, gan ģimenes ārstiem, kam jaunā kārtība nav pieņemama.
Ko jaunā kārtība nozīmē pacientiem? “Līdz šim pacients devās pie sava ģimenes ārsta ar konkrētām sūdzībām vai hroniskas slimības uzraudzībai, ārsts uzklausīja, izmeklēja pacientu un, ja nepieciešams, nozīmēja laboratoriskos izmeklējumus, lai apstiprinātu vai izslēgtu iespējamo diagnozi vai veiktu hroniskas slimības kontroli. Saņemot rezultātus no laboratorijas, atkarībā no rādītājiem ģimenes ārsts nepieciešamības gadījumā varēja nosūtīt pacientu pie speciālista. Pašlaik tādā pašā situācijā, kad pacients atnāk pie sava ģimenes ārsta, ir daļa analīžu, uz kurām ģimenes ārsts norīkojumu nevar iedot. Līdz ar to pacients ir jānosūta pie speciālista bez izmeklējumu rezultātiem. Kad visbeidzot pacients ir sagaidījis rindu, ticis pie speciālista, saņēmis analīžu norīkojumu un nodevis analīzes, tikai tad, atgriezies pie ārsta ar izmeklējumu rezultātiem, viņš var sākt ārstēšanos. Šie ir tie gadījumi, kad cilvēks var gaidīt rindā, bet, ja simptomi norāda uz to, ka tas jādara steidzami, pacientam jāmeklē, kur pie speciālista pierakstīties rindā par maksu. Diemžēl šādā gadījumā ar maksas speciālista nosūtījumu laboratoriskie izmeklējumi būs maksas pakalpojums. Tā pacientus mēģina pieradināt, ka par veselības aprūpes pakalpojumiem aizvien vairāk būs jāmaksā pašiem, un pārbauda, kā sabiedrība reaģēs un vai pieņems ministra Belēviča ideju par to, ka, izmantojot maksas pakalpojumus, būs jāturpina maksāt arī tālāk par pārējo,” skaidro Sarmīte Veide.
Ģimenes ārste norāda, ja pacientam, piemēram, nav iespēju samaksāt vizītes maksas cenu pie speciālista un vēl arīdzan par analīzēm, var gadīties situācija, ka laikā, kamēr cilvēks gaida rindā pēc analīžu norīkojuma, slimība var saasināties un pacients var nokļūt stacionārā. “Rezultātā par viņa uzturēšanos slimnīcā un izmeklējumiem tiks iztērēti gan valsts līdzekļi, gan pacients pats būs spiests segt pacienta līdzmaksājumus,” norāda Sarmīte Veide. “Tāpēc šī jaunā ekonomija nav saprotama ne pacientiem, ne ārstiem. Veselības ministrs ir nācis klajā ar paziņojumu, ka janvāra beigās ir laboratorisko izdevumu ietaupījums 30% apmērā. Tāpat arī tika darīts zināms, ka ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt uz valsts apmaksātajām speciālistu garajām rindām, tādējādi tās samazinot. Bet kāpēc tādas rindas ir izveidojušās? Tās ir sekas naudas trūkumam, jo valsts apmaksā noteiktu apjomu pakalpojumu noteiktā laikā, piemēram, x konsultācijas gadā, un bez papildu finansējuma nevar samaksāt par vairāk konsultācijām vai izmeklējumiem. Turklāt tagad rindas kļūs vēl garākas, jo ir ierobežoti laboratorijas izmeklējumi. Visskumjākais ir tas, ka, šādā veidā taupot līdzekļus, atbildīgās personas nav aizdomājušās, kā šīs pārmaiņas ietekmēs ikviena pacienta veselību.”
Daži ierobežojumi skar arī bērnus
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide skaidro, ka daži laboratorisko izmeklējumu ierobežojumi skar arī bērnu aprūpi. “Piemēram, pilnajā asins analīzē ir eritrocītu grimšanas ātrums, bet to valsts neapmaksā kopā ar C reaktīvā olbaltuma noteikšanu. Jā, šie rādītāji ir līdzīgi, bet ir slimības, kuru gadījumā vajadzētu vērtēt abus rādītājus kopā. Tāpat ir divi citi analīžu rādītāji – aknu proves, no kurām ģimenes ārsts pašlaik drīkst pārbaudīt tikai vienu, bet otru – ne. Šis īpaši būtiski ir onkoloģiskajiem pacientiem, arī bērniem, jo viņi saņem specifisku terapiju, kuras dēļ regulāri jākontrolē abi šie aknu rādītāji. Tas nozīmē, ka tagad pacientam, arī bērniņam, būs regulāri jādodas uz konsultāciju pie speciālista, lai kontrolētu savu veselības stāvokli,” stāsta ģimenes ārste. “Citur pasaulē un iepriekš arī pie mums Latvijā, ja pacients dodas uz konsultāciju pie speciālista, viņš uz vizīti ierodas ar visu nepieciešamo izmeklējumu rezultātiem, kurus jau kopā ar ģimenes ārstu ir veikuši, protams, ka konsultācija tad ir pilnvērtīga, jo kopaina ir skaidra – ir gan sūdzības, gan analīžu rezultāti, un ir daudz vienkāršāk pieņemt lēmumus par piemērotāko ārstēšanos.”
No 1. jūlija – rindas veidos prioritārās grupas
No 2016. gada 1. jūlija gaidāmas jau nākamās pārmaiņas veselības aprūpē, kas paredz pacientu rindu sadalījumu pie speciālistiem un uz izmeklējumiem pēc prioritāšu principa. “Diemžēl šis modelis neparedz rindu veidošanos tikai pēc medicīniskajām prioritātēm, bet arī pēc iedzīvotāju prioritāšu grupām. Pirmās rindā būs grūtnieces un bērni, tad strādājošie, kam ir darba nespējas lapa, un tikai pēc tam sekos tie, kuriem ir konstatētas kādas novirzes izmeklējumos un kuriem ir nepieciešami turpmāki izmeklējumi vai speciālista konsultācija. Piemēram, ja pacients ir pensionārs, kurš nestrādā un kura veselības stāvoklis neprasa neatliekamu palīdzību, viņš tiks ierindots rindas galā. To, kad pienāktu, piemēram, šāda pacienta rinda, ir patiešām grūti prognozēt.”
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente norāda, ka mūsu valstī salīdzinoši ir viszemākais veselības aprūpes finansējums Eiropā. “Vidēji Eiropā tie ir 15,6% no valsts kopējā gada budžeta, Igaunijā un Lietuvā tas ir vidēji 12%, bet mums, Latvijā, – 9,7%, un vēl tiek meklēti veidi, kā tajos turpināt iekļauties,” norāda Sarmīte Veide.
Ārste uzsver, ka, spriežot pēc šā brīža situācijas, kad ģimenes ārstiem ir liels darba apjoms un spriedze, kopā ar pacientiem meklējot risinājumus, pēc dažiem gadiem valsts var sastapties ar citu problēmu – trūks jauno speciālistu, kas vēlēsies šajā nozarē strādāt. “Rezidenti redz, kāda šobrīd ir veselības aprūpes sistēma, kāda ir ģimenes ārstu atbildība, kāda ir spriedze darbā un cik adekvāts ir mūsu atalgojums, tas var novest pie tā, ka jaunie speciālisti pēc mācībām dosies prom no valsts, lai strādātu citur, kur darba vide un veselības aprūpes sistēma ir sakārtotāka. Ko valsts darīs tad, kad apjautīs, ka mums vairs nav speciālistu, kas aprūpē valsts iedzīvotājus? Tomēr es aizvien ceru, ka sabiedrības spiediena ietekmē atbildīgie par veselības aprūpi valstī attapsies, ka nav nekā svarīgāka kā veseli, stipri un laimīgi cilvēki, kas, tikai tādi būdami, var uzlabot valsts ekonomiku...” uzsver Sarmīte Veide.
