Pilnīgs smēķēšanas aizliegums
Sveiki, esmu Matīss, es pats esmu nesmēķētājs, un šis ir stāsts par manu iniciatīvu manabalss.lv portālā.
Kad smēķēšana skāra tikai mani personiski, es to uztvēru kā savu problēmu un nebiju gatavs to aktualizēt plašākā sabiedrībā, cīnoties pret to, jo likās, ka nevaru iestāties pret draugiem, paziņām, kas smēķē, ka tas nav pareizi. 23 gadu vecumā pasaulē nāca dēls Markuss, un tajā brīdī mana dzīve mainījās par 180 grādiem. Smēķētāju dūmi, kas traucēja man, vairs neskāra tikai manu veselību, tā vairs nebija tikai mana problēma, jo man bija dēls, dēls, kas nevar aizstāvēt sevi, un pavisam noteikti es nevēlējos, lai viņam būtu jāelpo indīgie cigarešu dūmi.
Bērnam paaugoties, sākām biežāk apmeklēt publiskas vietas (parki, jūra, Vecrīga, kafejnīcas, veikali u.c.). Lai kurp mēs dotos, nebija iespējams izvairīties no cigarešu dūmiem. Pa ielu katrs desmitais cilvēks iet ar cigareti rokās, kas tev gribot negribot liek mainīt virzienu, lai tikai cigarešu dūmi netiktu klāt tavam bērnam.
Veikalu ieejas, pie kurām speciāli smēķētājs tiek provocēts smēķēt tieši tur, jo tur atrodas urna ar cepurīti, kurā ir vieta cigaretes izsmēķim. Lai tiktu veikalā, man ar dēlu nākas iet cauri cigarešu dūmu mutuļiem.
Vasarā, kad vēlies pavadīt laiku pie jūras, ar ģimeni paēst restorānā vai kafejnīcā vai sēdēt āra terasē, svaigā gaisā (jo maziņš bērns ir ļoti jutīgs pret bezgaisu un karstām telpām), realitāte ir šokējoša – smēķēšanai paredzētie galdiņi nav atdalīti pilnīgi ne ar ko, un, kur beidzas galdiņi nesmēķētājiem, jau nākamais blakusgaldiņš ir smēķētājiem, un cigarešu dūmi bez problēmām nonāk pie nesmēķētāju galdiņa, kur vēlamies ieturēt maltīti. Mēs neesam vienīgie, arī uz ielas esošie cilvēki ir spiesti elpot cigarešu dūmus no terases. Tāpēc man kā nesmēķētājam, lai paēstu ar ģimeni āra terasē un neelpotu cigarešu dūmus, jāmeklē nevis vieta, kur vēlamies paēst, bet gan vieta, kur VARAM paēst! Un sabiedrība to ir pieņēmusi par normu!
Slimību profilakses un kontroles centra dati:
“2015. gada rudenī tika konstatēts, ka pēdējo gadu laikā smēķētāju skaits, par spīti drastiskajiem ierobežojumiem, sācis pieaugt. 2014. gadā smēķēja par 2% vairāk iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem nekā 2013. un 2012. gadā. Kopumā 2014. gadā smēķēja 52% vīriešu un 23% sieviešu.”
LTV1 raidījums Aizliegtais paņēmiens:
“Galvenie sodītāji par dažādu veidu smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu ir pilsētu pašvaldības policija. Privātpersonām noteiktais soda apmērs var sasniegt 15 eiro!”
“Rīgā 2015. gadā par smēķēšanu neatļautās vietās noformēti 260 pārkāpumu protokoli. Tikmēr par neatļautu auto novietošanu 42 417 protokoli.”
Statistika ir graujoša, smēķētāju skaits nevis samazinās, bet, tieši otrādi, pieaug.
Nepilnas 164 reizes vairāk izrakstīti sodi par neatļautā vietā novietotu auto, salīdzinot ar smēķēšanu neatļautā vietā. Policijas pamatuzdevums ir kontrolēt, jautājums ir par tās prioritātēm. Es ar savu iniciatīvu iestājos, lai turpmāk šī prioritāte būtu smēķētāji publiskās vietās. Šī situācija ir jāmaina, katram policistam, policijas ekipāžai dodoties apgaitā pa pilsētas ielām, pasākumos, cilvēku pulcēšanās vietās, ir jāsoda katrs fiksētais smēķētājs. Naudas sods diemžēl ir pats efektīvākais audzinoša rakstura līdzeklis, un tas ir jāizmanto. 15 eiro sods būtu jādubulto 30 eiro apmērā, un regulāriem pārkāpējiem, kas sodīti vairākkārt, jāpalielina naudas soda apmērs par katru nākamo pārkāpuma reizi!
Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums paredz, ka nesmēķētāja tiesības uz tīru gaisu, kas nav piesārņots ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem, elektronisko smēķēšanas ierīču tvaikiem, ir galvenās un prioritāras.
Dzīvē viss ir ačgārni: smēķētājs smēķē, kur grib, nesmēķētājam ir jāpielāgojas, nevis otrādi, kā tam būtu jābūt! Tāds ir rezultāts likumsargu bezdarbībai. Uz papīra likums ir, bet realitātē kontroles mehānisms nestrādā! Jo pat ja smēķētāji smēķē likumā noteiktās vietās, cigarešu dūmi tik un tā sasniedz nesmēķētājus.
“10. pants. Smēķēšanas ierobežojumi
(1) Darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajam darba vietu, kas nav piesārņota ar tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem un elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties strādāt tādā darba vietā, kur citi nodarbinātie smēķē, un šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu.
(2) Aizliegts smēķēt:
1) bērna un grūtnieces klātbūtnē;
2) izglītības iestāžu, izglītības iestāžu dienesta viesnīcu un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās;
3) ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt iespēju apcietinātajam smēķēt vietā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir atļauts smēķēt telpā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai;
4) tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder publiskai personai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu;
5) sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs un uz peroniem;
6) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās;
7) uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst;
8) darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpu, kas speciāli ierādīta smēķēšanai;
9) publiskās ēkās, būvēs un publiskās telpās. Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem;
10) sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un tādu kuģu, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, salonos, kabīnēs un kajītēs. Tālsatiksmes vilcienos un kuģos, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzēti smēķētājiem;
11) valsts vai pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos;
12) sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
13) bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;
14) parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
15) kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
16) jebkurā citā šajā pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.”
Bieži vien likumā noteiktajos konkrētajos objektos un vietās, kurās un kuru tuvumā nedrīkst smēķēt, nav iespējams noteikt, kurā brīdi viņš atrodas objekta tuvumā un kurā cigarešu dūmi vairs neskar cita cilvēku, piemēram, sporta laukuma apmeklētājus, veikala apmeklētājus, pieturvietas u.c. tāpēc ir jāveic izmaiņas, lai neveidotos strīdīgas situācijas soda piemērošanas gadījumā! Policists nevar sodīt smēķētāju, kamēr pēc likuma 10. panta 2. punkta 16. apakšpunktā noteiktā es neesmu izteicis iebildumu, ka mani tas traucē, kas būtībā nozīmē ne tikai to, ka nevis policija veic tās pienākumus un kontrolē likuma ievērošanu (praktiski pazūd iespēja smēķētāju sodīt), bet man pašam jādodas pie smēķētājiem un jālūdz nodzēst cigareti, kas praksē ne tikai nestrādā, bet veido konfliktsituācijas, un smēķētāju agresīvas darbības apdraud manas ģimenes drošību. Runājot ar smēķētāju, nepamet sajūta, ka cilvēks nebaidās tikt sodīts, jo, visticamāk, nekad tas nav noticis un smēķētāji ir pārliecināti par savu nesodāmību.
Nonācu pie secinājuma, ka šī problēma ir visas Latvijas mērogā un ar portāla manabalss.lv palīdzību mēs, tie, kas jau ir parakstījušies, un tie, kuri parakstīsies, varam parādīt lēmējvarai, ka vismaz 10 000 Latvijas pilsoņu šābrīža situācija neliekas normāla un tā ir jārisina. Jārisina, pilnīgi aizliedzot smēķēt publiskās vietās. Šā brīža situācija jau parāda, ka ar esošajiem aizliegumiem un vājo kontroli situācija ir bēdīga un diemžēl jāatzīst, ka vairākums smēķētāju nav gatavi mest malā savu egoistisko vēlmi apmierināt vajadzību pēc nikotīna, nedomājot par līdzcilvēku veselību. Ja mums liekas tik pašsaprotams aizliegums pārsniegt ātrumu, braucot ar transportlīdzekli, aizliegums lietot alkoholu publiskās vietās, aizliegts stāvēt neatļautās vietās, tad kāpēc ar smēķēšanu publiskās vietās ir citādi? Cigaretes dūmu kaitīgums taču ir acīmredzams un pierādīts!