HIV jaunā seja. Varbūt tava?

Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad ar HIV visbiežāk inficējās narkotiku lietotāji, HIV mērķauditorija ir kardināli mainījusies – mūsdienās riska grupā ir visi seksuāli aktīvie iedzīvotāji. «Biju Parīzē, konferencē, pavadīju vienu burvīgu nakti…,» tas ir tikai viens no stāstiem, kas beidzas ar HIV pozitīvu testu. Tagad HIV sejai ir jauna, karjerā veiksmīga vīrieša, nobriedušas, dzīvē realizējušās sievietes un jaunās māmiņas vaibsti.

Eksperti sit trauksmes zvanu: jau tuvākajā nākotnē Latvija var kļūt par vienu no visnopietnāk HIV/AIDS skartajiem reģioniem Eiropā, jo statistika ir satraucoša. 70% cilvēku inficējas heteroseksuālu dzimumsakaru un nezināmā ceļa.

HIV saslimstības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropā, bet 2015. gadā jaunu saslimšanas gadījumu skaita ziņā Latvija nokļuva Eiropas spicē. 2015. gadā Latvijā HIV tika atklāts 393 cilvēkiem.Turpretim Igaunijā, kas līdz šim melnās statistiskas ziņā bija Eiropas līdere, tikai 269. 2016. gadā arī Latvijā konstatēti 269 jauni HIV gadījumi. Tomēr tiek lēsts, ka patiesais gada laikā ar HIV inficēto personu skaits varētu būt pusotru līdz divas reizes lielāks.

Ja cilvēks ir vesels, spēcīgs, ar labu imūnsistēmu, viņš 6 līdz 12 gadus var nejust nekādus simptomus un pat nenojaust, ka ir HIV pozitīvs.

Tas nozīmē, ka šajā periodā viņš var brīvi izplatīt HIV infekciju, TVNET skaidro Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas «Papardes zieds» valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. Vislielākās bažas speciālistos izraisa fakts, ka pēdējos gados pieaug HIV transmisija heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā. 2008. gadā intīmu attiecību laikā ar HIV inficējās 164, 2014. - 132 , 2015. - 150, 2016. - 101 cilvēks. Šie cipari ir šokējoši, uzskata Ķelle. Ne mazāku satraukumu rada pieaugošā HIV izplatība nezināmā ceļā, kad cilvēks vienkārši nespēj atsaukt atmiņā savas dzīves epizodi, kas varētu būt saistīta ar inficēšanos. 2014. gadā šādi inficējās 109, 2015. - 119, 2016. -100 cilvēki. «Mūs ļoti apbēdina arī vertikālā transmisija, kad mamma infekciju nodod bērniņam,» saka Ķelle. 2013. gadā no mātes inficējušies 13 jaundzimušie, 2014. - 4, 2015. - 3, 2016. - 5. Līdz ar to vidējā latvieša apziņā iekodējies stereotips, ka šī problēma skar tikai narkotiku lietotājus, prostitūcijā nodarbinātas sievietes un rūdītus laulības pārkāpējus, ir novecojis. Šis mīts nav patiess un kādam var izrādīties liktenīgs.

Apsteidzam pārējos

Pirmie HIV/AIDS gadījumi Latvijā tika atklāti 1987. gadā - tāpat kā citur pasaulē starp homoseksuāliem vīriešiem. 1990. gadā atklāja pirmo gadījumu, kad heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā bija inficējusies sieviete. Visaugstākais gada laikā reģistrēto gadījumu rādītājs bija 2001. gadā, kad kopumā inficējās 807 cilvēki, no kuriem 666 lietojot netīras šļirces. «Turpmākajos gados, mērķtiecīgi strādājot ar intravenozo narkotiku lietotājiem, kuru vidū strauji izplatījās HIV, un ierīkojot šļirču apmaiņas punktus, tika panākts, ka šajā riska grupā HIV izplatība samazinājās,» stāsta Ķelle. 2014. gadā narkotiku inficēšana kā transmisijas ceļš kalpoja 74 gadījumos, 2015. - 88.

Homoseksuāli kontakti skumjo ierindu tradicionāli papildina par dažiem desmitiem cilvēku gadā.

«Galvenā problēma ir tā, ka Latvijā nav izstrādāta stratēģija, kuras ietvaros domāt, ko darīt, lai infekcijas izplatība samazinātos. Turpretim Igaunijā ilgstoši un pārdomāti strādā pie tā, lai nopietnā, neārstējamā slimība neizplatītos,» kāpēc Latvija pēdējos gados pārliecinoši apsteidz savus ziemeļu kaimiņus, skaidro Ķelle. Lai gan par epidēmiju runāt nevaram, kopējais HIV/AIDS pacientu skaits virs pieciem tūkstošiem, ir pietiekami iespaidīgs.

Kurš no mums?

«Spoks mistiskā trillerī – bez sejas,» lūgta raksturot, ar ko nodarbojas, kur dzīvo, kādai sociālajai grupai pieder cilvēks, kurš nesen inficējies ar HIV, saka eksperte. Tas tāpēc, ka trūkst pētījumu. Pēdējais reproduktīvās veselības pētījums veikts 2012. gadā, bet piecu gadu laikā mūsdienu dinamiskajā pasaulē daudz kas ir mainījies. «Ir ļoti iespējams, ka viņš/viņa ir cilvēks, kuram ir neregulāras, tā sauktās, svētdienas attiecības. Mēs varam tikai izteikt pieļāvumus, bet konkrēti nezinām,» paskaidro Ķelle.

Skaidrs ir viens: jau vairākus gadus visā Eiropā galvenais HIV pārnēsāšanas ceļš ir sekss.

Tātad no jauna inficētie ir vienkārši seksuāli aktīvi cilvēki. Tomēr skatīt vaigā HIV jauno seju varēsim jau šovasar, kad noslēgsies Francijas veselības un medicīnas pētniecības nacionālā institūta pētījums Latvijā. «Jūnija beigās mēs uzzināsim, kas viņš ir - pilsētnieks vai laucinieks, sieviete vai vīrietis, cik vecs, kur mācījies, ar ko nodarbojas.»

Liktenīgais sānsolis

Lai inficētos ar HIV nav jānotiek nekam dramatiskam, turpina Ķelle. Piemēram, studente pēc atgriešanās no Anglijas, kur viņai bijušas viena vakara attiecības ar citas valsts studentu, domā, ka noķērusi iesnas. Otrs variants: vīrietis ap gadiem trīsdesmit, visu nedēļu ļoti aizņemts, strādā birojā, kur aizkavējas līdz vēlam vakaram, cenšoties pakāpties pa karjeras kāpnēm, paralēli studē maģistratūrā, dzīvo viens. Sestdienas vakarā viņš dodas uz klubu, kur «noraujas» - par daudz iedzer un attopas mīlējoties ar efektīgu blondīni, bet, būdams «kārtīgs» un puritāniski audzināts, prezervatīvu viņš līdzi nav paņēmis. Pētījumos Eiropā un pasaulē ir identificēta vēl kāda līdz šim nezināma HIV riska grupa - sievietes vecumā no 50 līdz 65 gadiem. Tas ir vecums, kad bērni izauguši, kredīti nomaksāti, karjeras virsotne sasniegta, bet par mazbērnu auklēšanu, zeķu adīšanu un pensiju vēl domāt negribas. Šajā vecumā ir iestājusies menopauze, tāpēc sievietes, ļaujoties intīmiem piedzīvojumiem, nelieto prezervatīvus. Vēl viena populācija, pakļauta HIV riskam, ir nacionālo bruņoto spēku karavīri.

Ilgstoši uzturoties misijās ārvalstīs, nav izslēgts, ka jaunajiem vīriešiem ir attiecības ar sievietēm, bet prezervatīvi netiek lietoti.

Citur pasaulē ar šo mērķa grupu tiek nopietni strādāts, stāsta Ķelle.«Tēma, par ko mūsu sabiedrībā runā nelabprāt, ir saistīta ar vīriešiem, kuri izmanto prostitūtu pakalpojumus. Strādājot ar šīm sievietēm, noskaidrojām, ka daudzas no viņām ir mammas, kuras vēlas rūpēties par saviem bērniem un nopelnīt vairāk naudas, tāpēc, ja klients saka: «Bez prezervatīva maksāšu trīsreiz vairāk», viņas piekrīt.» Var gadīties arī tā, ka vīrietis - kārtīgs ģimenes cilvēks savu vienīgo sānsoli tik ļoti centies aizmirst, ka šī epizode jau ir izdzēsta no apziņas. Ja grūtniecei tiek atklata HIV infekcija, viņa stājas uzskaitē un ārstējas, ar ķeizargrieziena palīdzību pasaulē nāks pilnīgi vesels mazulis. Tāpat kā tango nevar dejot viens, arī lai inficētos vajadzīga otra puse, turpina eksperte. «2012. gada pētījuma laikā aptaujātās meitenes mums teica:

«Stilīgie puiši, kas mācās universitātē un labi nopelna, taču nevar būt slimi ar seksuāli transmisīvām infekcijām!»

Par simts procentiem droši mēs varam būt tikai tad, ja esam pārbaudījušies. Ja ir bijis kaut viens incidents, ir jādodas pie ārsta. Arī tad, ja jaunībā, bariņā esam paniekojušies ar narkotikām, lietojot vienu šļirci.»

Pateikt «nē»!

Ir burvīgs vasaras vakars, tev mugurā ir fantastiska dzeltena kleita, norasojušā glāzē auksts baltvīns, taureņi lido, tuvojas Viņš... Bet tu domā par prezervatīvu. Muļķīgi, vai ne? «Tas ir jautājums par sievietes un vīrieša pašcieņu.

Ja esi ilgi meklējis attiecības, ilgojies pēc otra cilvēka, ir jābūt ļoti drosmīgam, lai īstajā brīdī pateiktu: «Ja nebūs prezervatīva, nebūs seksa.»

Ja tu pasaki «nē», tas nenozīmē, ka tu otram neuzticies, lai gan daudzi tieši tā arī saprot: «Tātad tu man netici!» Puiši nereti manipulē ar šo tēmu, sakot: «Tātad tu mani nemīli...». Bet, piemēram, Amerikā ir pašsaprotami, ja tev vienmēr līdzi ir prezervatīvs. Un vēl: jauniem cilvēkiem nevajadzētu pārāk piedzerties, jo tad iemaņas nelīdzēs,» stāsta «Papardes zieda» vadītāja. Par vienu no būtiskākajām problēmām viņa uzskata arhaisko pieeju seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem skolās. «Daļai vecāku un pedagogu, kas auguši padomju laikos, ir noraidoša attieksme pret seksualitāti kā sarunas tēmu. Savukārt prezervatīvs daudzu apziņā reprezentē netikumību. Lai mainītu attieksmi, nepietiek ar vienu apmācību epizodi, vajadzīgs sistemātisks ieguldījums, gan skolotāju tālākizglītībā, gan mūsdienīgos mācību materiālos par seksuālās veselības tēmām."

Latvijā to visu apgrūtina pseido tikumības sāga. Skolotāji izvairās runāt par šīm tēmām, baidoties no vecāku pretestības.

Ķelle saka, ka, piemēram, Spānijā, neraugoties uz katoļu baznīcas ietekmi, visiem skolēniem noteiktā vecumā, arī no izteikti ticīgām ģimenēm, iemāca lietot prezervatīvu – turklāt, ne vien teorētiksi, bet arī praktiski, palīgā ņemot modeļus. Tiem jauniešiem, kuriem līdz laulībām nebūs dzimumattiecību, šīs zināšanas nekādi nekaitēs, bet pārējie, kuru dzīves izaicinājumi būs citi, spēs sevi pasargāt no saslimšanām. «Latvijā kaut kas tāds izraisītu šausmas! Ja skolā un mājās ar pusaudžiem nerunā par seksualitātes jautājumiem, viņi informāciju gūst internetā, skatoties pornogrāfiskas filmas, kurās prezervatīvi netiek lietoti.» «Var uzskatīt, ka visiem līdz laulībām jādzīvo tikli - tad būs stipras ģimenes un daudz, veselīgu bērnu. Jā, iespējams, tikai ir viens «bet»… Tā nav realitāte,» saka organizācijas vadītāja. Pētījumi apliecina, ka Latvijas jaunieši dzimumdzīvi uzsāk aptuveni 17 gadu vecumā, bet pirmais bērns pasaulē nāk 28, 29 gadu veciem cilvēkiem. «Visticamāk, ka šajā starpposmā, apmēram desmit gadus jaunajiem cilvēkiem ir intīmas attiecības. Turklāt ir liela varbūtība, ka viņiem ir ne viens vien partneris.»

Tabu tēma

Satraukumu rada arī fakts, ka Latvijā netiek runāts par seksuāli transmisīvajām slimībām (STS). Gonoreja, sifiliss, un citas venēriskās slimības nebūt nav drūmā vakardiena.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka katru gadu ar STS slimo ap diviem tūkstošiem cilvēku, visbiežāk ar uroģenitālo hlamidiozi, retāk ar sifilisu un gonoreju.

Pirms pieciem gadiem «Papardes zieda» pētījums «Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība» uzrādīja: par seksuāli transmisīvajām infekcijām cilvēki nezina gandrīz neko - tā ir tabu tēma. «Tas ir Latvijas paradokss – mēs gribam, lai mums ir kuplas, laimīgas ģimenes, kurās dzimst veseli bērni, bet neārstētas seksuāli transmisīvās slimības izraisa neauglību. Mēs investējam naudu demogrāfijas programmās, bet nedomājam par to, kā cilvēki varētu sevi pasargāt.»

Raksta avots: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/647287-hiv_jauna_seja_varbut_tava

Foto: Evija Hauka, Tvnet