Ēst, ko vēlies, vai ievērot stingru diētu – volejbolisti Samoilovs un Šmēdiņš par saviem ēšanas paradumiem

Izdevies noķert spēles stilu, kas nes rezultātus

J.Šmēdiņš stāsta: “Augusta vidū Jūrmalā notiks Latvijā vēl nebijuša mēroga sacensības pludmales volejbolā – Eiropas čempionāta finālposms, mēs vienmēr mājās esam spēlējuši labi, tāpēc arī šobrīd sajūtas ir ļoti pozitīvas. Kāpēc gan nenospēlēt labi vēlreiz?! Turklāt skatītājiem būs iespēja redzēt visas labākās Eiropas komandas, būs ļoti daudz labas spēles, kuras arī mēs gaidām ar nepacietību.”

“Man gan patīk spēlēt jebkurā vietā, galvenais, lai ir skatītāji. Latvijā noteikti būs pilnas tribīnes un liels skatītāju atbalsts,” piebilst  A.Samoilovs.

“Mums nereti jautā par atšķirību starp zāles un pludmales volejbolu, tā kā man ir pieredze abos, gribētos teikt, ka pludmales volejbolā diviem spēlētājiem ir jāprot viss, ko zāles volejbolā var sadalīt uz sešiem spēlētājiem. Jāprot kustēties, bloķēt, spēlēt aizsardzībā – ir nepārtraukts kontakts ar bumbu. Ja zāles volejbolā kāds no komandas īsti neprot uzņemt servi, to var paslēpt, pludmales volejbolā no tā nevar izvairīties. Tas man patīk visvairāk – ka visu laiku ir jābūt spēlē un jāuzņemas daudz lielāka atbildība. Mums ir izdevies sadalīt atbildību un noķert to spēles stilu, kas nes pietiekami labus rezultātus. Protams, rezultātus nes arī neatlaidīgi un smagi treniņi,” turpina J.Šmēdiņš.

15 treniņi nedēļā – sevis norūdīšana, lai baudītu spēli

“Gatavojoties sezonai, mums bija 15 treniņi nedēļā – t.sk. dienas, kad ir pat trīs treniņi dienā. No rīta sākam ar fiziskās sagatavotības treniņu gan bez bumbas, gan ar bumbām, kad pilnveidojam t.s. tehniskos zīmējumus. Pēcpusdienā seko spēļu treniņš divu stundu garumā, un dienu noslēdzam ar vairāku stundu treniņu svaru zālē. Nedēļā ir divas brīvdienas, taču treniņu skaits ir tik liels, ka brīvdienas nejūt, nogurums sakrājas neticami ātri. Jau pēc pāris nedēļām ir jūtams, ka kājas paliek lēnākas, paliek grūtāk izpildīt tehniskos zīmējumus, bet katra spēle ir šo treniņu vērta. Ir jānorūda sevi, lai spēli varētu vienkārši izbaudīt. Katra spēle mums ir kā svētki, no tās nevar nogurt, var tikai gūt pozitīvas emocijas! Esmu mācījies Murjāņu sporta ģimnāzijā, tāpēc jau no bērnības esmu radis pie vairākiem treniņiem dienā,” stāsta Jānis.

“Pirms sezonas bez treniņiem nav nekā, ir laiks un spēks tikai miegam. Vismaz man! No pēdējā treniņa atgriežamies ap 21.00, kam seko vakariņas. Zinot, ka nākamā dienā būs tikpat grūti, jau 22.00 dodos gulēt. Ziemā guļu vairāk nekā vasarā, tikko kā uzlec saule, arī man miegs vairs nenāk, taču man ļoti svarīgi ir arī t.s. power nap, īsa snauda pa dienu, piemēram, stundu pēc treniņa. Saša (Aleksandrs Samoilovs) gan pa dienu guļ ļoti reti,” viņš piebilst.

A.Samoilovs stāsta: “Agrāk es pa dienu negulēju vispār, bet tagad, kad Jānis guļ, tas var uzdzīt miegu arī man. Uzskatu, ka svarīgākais ir pa nakti nogulēt vismaz astoņas stundas, jūtos ideāli, ja izdodas nogulēt kādu stundiņu vairāk. Dienas miegs – pusstundas snauda – man vislabāk noder, kad mācos. Tas palīdz restartēt domāšanu. To iesaku arī jauniešiem, nevar četras vai sešas stundas mācīties bez pauzēm, īpaši gatavojoties eksāmeniem. Viss apgūtais saplūst kopā un beigās neko vairs nesaproti un neatceries, bet neliela snauda palīdz.”

Ēdot, ko vēlas, vai ievērojot stingru diētu

“Esam atšķirīgi ne tikai miega ziņā, bet arī runājot par uzturu, es ēdu visu, taču cenšos sadalīt uzturu tā, lai pirms treniņiem neēstu neko smagu. Jāapēd tik, lai kārotos vēl mazliet. Kārtīgākā ēdienreize man ir vakarā, pēc pēdējā treniņa. Tad kārojas kārtīgu porciju ar gaļu, taču citas ēdienreizes ir daudz vieglākas – brokastīs izvēlos putru vai omleti, pa dienu dodu priekšroku zupai vai salātiem ar nelielu gaļas piedevu. Lai uzņemtu enerģiju pēdējam treniņam, noder augļi un rieksti. Sekoju līdzi tam, ko ēdu, bet neko sev neliedzu. Ja sakārojas šokolādi, to arī apēdu, zinu, ka nekādas tauku rezervītes man uz vēdera nepaliks, tas viss sadeg treniņos. Ja organisms prasa saldumus, to arī ēdu, tas pats pasaka visu priekšā. Saša gan ēd, lielākoties, tikai plikus makaronus, ļoti seko līdzi savam uzturam,” dalās J.Šmēdiņš.

“ Taisnība, pa dienu man galvenais produkts tiešām ir makaroni. Olbaltumvielas uzņemu tikai pirms gulētiešanas, proti, gaļu un zivis, lai enerģija gremošanas procesam tērējas pa nakti, nevis tad, kad man ir treniņu process. Jānis mazāk uzmanības pievērš tam, ko viņš ēd, es ievēroju striktāku diētu. Jānim ir tāda ķermeņa uzbūve, ka viņš var ēst, ko grib, un nekas nemainās, savukārt tiklīdz es nedaudz palaižos, svars uzreiz nāk klāt. Tāpēc ievēroju dietologa izstrādātos nosacījumus, lai maksimāli vairotu enerģiju. Es arī vispār neēdu saldumus. Tas, ko un cik daudz ēst, katram sportistam ir ļoti individuāli, mēs tam esam labs piemērs. Ja sportists jūtas labi, ēdot vecmāmiņas pīrāgus, un arī rezultāti no tā necieš, kāpēc ne?! Galvenais, lai pārtika ir kvalitatīva, un Latvijā, piemēram, salīdzinājumā ar ASV, mums ir ļoti laba pārtika,” piebilst Aleksandrs.

Snauda, kafija un gatavs spēlei

Jānis stāsta: “Tas, ko abi patērējam lielā daudzumā ir ūdens – dienā izdzeram pat piecus līdz sešus litrus katrs. Katrā treniņā līdzi ir 1,5 l pudele, kas tiek izdzerta. Var teikt, ka ūdens ir vissvarīgākais. Tāpēc lieti noder mūsu atbalstītājs VENDEN, kas nodrošina mūs ar ūdeni, citādi, lai cik daudz ūdeni mēs arī nepirktu, tas tik un tā ātri tiek izdzerts. Man ļoti patīk arī kafija, piemēram, espresso, kas palīdz pamosties pēc snaudas un sniedz enerģiju pirms spēles. Snauda, kafija un esmu gatavs spēlei!”

“Man gan vairāk patīk tīrs ūdens, Jānis vienmēr papildina ar kaut kādām garšām. Izdzeram tiešām tos piecus litrus dienā, gan treniņos, gan ārpus tiem. Es ļoti sekoju līdzi savam uzturam un veselībai, esmu lasījis arī par to, ka plastmasa it kā ir kaitīga, taču uzskatu, ka par to nav vērts uztraukties. Daudz kaitīgākas ir izplūdes gāzes, ko ikdienā elpojam pilsētā uz ielas vai smēķēšana publiskās vietās, kas ietekmē arī apkārtējos. Kopumā man ir liels prieks, ka mūsu sabiedrība aizvien vairāk rūpējas par savu veselību un domā par pareizu uzturu,” uzsver Aleksandrs.

Mums spēle kā māksliniekam pirmizrāde

“Paralēli treniņiem un sportam es studēju – iegūstu jau trešo augstāko izglītību. Duālā karjera ir kā plāns B, lai, beidzoties sportista karjerai, viss nav jāsāk no nulles. Apziņa, ka man ir izvēles iespējas, samazina psiholoģisko spiedienu, un tas, savukārt, palīdz sportā. Lai gan apvienot sportu un studijas nav viegli, to iesaku arī jaunajiem sportistiem! Man pašam vienkārši ļoti patīk mācīties, tāpēc padodas salīdzinoši viegli. Ja kaut kas jādara darīšanas pēc, tas ir ļoti grūti. Tāpat arī sportā. Protams, ja dienā ir trīs treniņi, uz pēdējo ir grūti iet ar tādu pašu prieku, kā uz pirmo, bet es cenšos atrast motivāciju, piemēram, atgādinot sev, ka tas ir dienas pēdējais treniņš. Nav tādas dienas, kad pamostoties kaut kas nesāp – mugura vai muskuļi, bet vienmēr visā cenšamies atrast pozitīvo! Īpaši jau spēlēs! Gribētu salīdzināt mūs ar māksliniekiem, kuriem ir pirmizrādes, mums tā ir ar spēlēm, tad varam atrādīt smagā darba rezultātus. Skatītāji jau redz tikai gala rezultātu, tas smagais darbs starpsezonā paliek aiz kadra,” viņš piebilst.

Foto: Personīgais arhīvs