Ārstu kļūdas. Ārstēšanas kvalitāte ir ikviena sabiedrības locekļa atbildība.
Es nerunāšu par ārstiem, kuriem par tādiem nevajadzēja kļūt (piemēram, izspiedējiem). Diemžēl arī tādi gadās. Maz, bet gadās. Es runāšu par Ārstiem (vienlaikus arī par Māsām, un Ārstu Palīgiem un Pārējiem). Par kolēģiem un kolēģēm ar Lielo burtu, kuri ikdienā nesavtīgi cīnās par Jūsu veselību un dzīvību.
Ārsti esot smagi kļūdījušies. Cietušie vai to piederīgie pieprasa kriminālizmeklēšanu. Šajos notikumos ir patiesas sāpes, ciešanas, traģēdijas, neziņa, apjukums, bet vienlaikus arī sensācijas smarža, augstāki mēdiju reitingi, utt.. Viens no mēdiju darbības pamatprincipiem ir sniegt abu pušu viedokli. Latvijas likumdošana aizliedz ārstiem un slimnīcām aizstāvēties, tas ir, sniegt argumentētu viedokli, ja pacients vai viņa piederīgie mēdijiem sniedz savu konkrēta pacienta ārstniecības procesa interpretāciju. Diemžēl nereti tie ir pieņēmumi apgalvojumu formā, pat klaja nepatiesība, kuru mēdiji veikli Copy-Paste tiražē. Šie sižeti mēdijos atgādina speršanu ar zābaku pa seju gulošajam, kuram ir sasietas rokas un kājas. Pēdējā lielā traģēdija (visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem!) ar divgadīgo bērnu nav īpašs izņēmums.
Tiesības saņemt informāciju. O.K. Bet kādā veidā? Demokrātiskā valstī mēdijiem ir liela vara un neapdomīga tās lietošana var nodarīt arī lielu postu, īpaši tik sensitīvā sfērā kā veselības aprūpe. Tā robežšķirtne ir ļoti trausla un grūti pamanāma. Nesabalansēta, vienpusēja, nereti diemžēl pat tendencioza informācija nodara kaitējumu visai sabiedrībai. Mazinās uzticība ārstiem un veselības aprūpei kopumā, rezultātā cilvēki kavējas ar došanos pie ārsta, neuzklausa ārsta ieteikumus, nelieto zāles, ... Rezultātā slimības kļūst hroniskas, pacienti cieš sāpes, smok, pāragri mirst. Un tas var skart arī mēdiju darbinieku paziņas, draugus, tuviniekus. Lūdzu, pārdomājiet savu pieredzi - cik svarīga Jums savulaik diagnostikas, ārstēšanās vai izveseļošanās procesā ir bijusi Ticība Savam Ārstam?
Sabiedrībai un mēdijiem pašas sabiedrības interesēs ir nepieciešams kaut kāds konsenss par to, ko mēs atstājam kontrolējošajām un tiesībsargājošajām institūcijām un par ko un kā mēs runājam publiskajā telpā.
Vienlaikus visiem ir jāapzinās, ka ārsti un māsas ir tikai cilvēki. Un kļūdīties ir cilvēcīgi. Nule kā Delfi vēstīja, ka deviņas vislabāk apmaksātās profesijas ASV ir ārsti. Kāpēc ASV (un jebkurā citā “normālā” valstī) ārstiem maksā tik daudz? Un kāpēc par ārstu mācās vismaz 10 gadus un pēc tam nepārtraukti tālāk izglītojas? Galvenokārt tāpēc, ka medicīna ir tik sarežģīta un ārsta profesija tik atbildīga. Indivīds, sabiedrība un valsts ir ieinteresēti, lai par ārstiem kļūtu gudrākie un talantīgākie, lai pacienti saņemtu pēc iespējas labāku ārstēšanu. Bet kļūdās visi. Arī viszinošākie un vispieredzējušākie. Arī Jūs, lasītāj. Padomājiet, lūdzu, cik kļūdas darbā un sadzīvē (piemēram, rakstot dokumentu, dzenot naglu) šonedēļ pieļāvāt Jūs. Kļūdās arī ārsti. Pirms mēneša British Medical Journal publicēju zinātnisku pētījumu par mirstības cēloņiem tajās pašās ASV. Pirmajā vietā – sirds un asinsvadu slimības, otrajā – onkoloģija, ceturtajā – hroniska obstruktīva plaušu slimība, bet trešajā? ĀRSTU KĻŪDAS! Protams, arī māsu. Tas nav nekas jauns. Par šo tēmu ir runājuši ASV prezidenti un viceprezidenti. Savulaik pirms gadiem piecpadsmit ļoti daudz ārstu kļūdu novēršanā centās izdarīt Bils Klintons. Rekomendēju “iegūglēt” To Err is Human, Bill Clinton. Daudzās valstīs, piemēram, Dānijā ar likumdošanu cenšas veicināt, lai paši ārsti ziņotu par savām kļūdām (vienlaikus nosakot šo ārstu aizsardzību no tiesvedības un administratīvām sankcijām). Kļūdas tiek sistematizētas, analizētas, lai nākotnē tās novērstu. Kādas ir šīs kļūdas? Visdažādākās. Profesionālās, cilvēciskās. Attīstītajās valstīs ārstu kļūdas (iespējamās?!) netiek “kriminalizētas” - netiek meklēta ārstu ļaunprātīga rīcība. Atbildība par kļūdām ir civiltiesiska – finansiāla, un tā ir ierēķināta ārstniecības izmaksās. Katrā valstī ir sava tiesību prakse šajā jomā.
Kļūdu novēršana ir problēma jebkurā jomā. Efektīva, visaptveroša drošības sistēma ir ļoti, ļoti dārga. Reāli tāda darbojas praktiski tikai civilās aviācijas jomā (arī militārās, īpaši uz lidmašīnu bāzes kuģiem). Dubulti kontroles mehānismi, regulāras paveiktā analīzes, mācības, strikts darba un atpūtas režīms. Arī augstākas algas.
Esošais medicīnas finansējums Latvijā rada papildus draudus pacientu drošībai. Daudzi jaunie, talantīgie, gudrie aizbrauc. Ārsts ir noguris, jo strādā divās vai trīs darbavietās. Tiek veiktas sarežģītas operācijas un tiek pieņemti atbildīgi lēmumi pēc diennakts dežūras un negulētas nakts. Daudzviet sertificētu speciālistu vietā strādā rezidenti, īpaši neatliekamajā palīdzībā. Nodaļas māsa sadalot rītdienai domātās zāles nedomā par pacientiem, bet kur sameklēt naudu, lai iegādātos visu nepieciešamo savu bērnu pirmajai skolas dienai. Daudzviet vērojams katastrofāls personāla trūkums, trūkst nepieciešamais medicīniskais aprīkojums.
Ir taču vieglāk un interesantāk lasīt, klausīties, skatīties un anonīmi komentēt, kad ir kārtējais sižets par ārstiem, pret kuriem ir ierosināta kriminālatbildība. Nevis domāt par to, ka Latvijā tūkstoši mokās sāpēs, smok, pāragri nomirst, jo valsts budžetā ir citas prioritātes. Nevis padomāt par savu kā vēlētāja, sabiedrības locekļa atbildību. Par to, kāpēc tepat blakus kaimiņvalstīs ir labāk. Un ja nu pēkšņi slimība skar pašu vai tuviniekus – vieglāk taču ir vainot zāļu, aparatūras un tehnoloģiju trūkumā vai sistēmas nesakārtotībā nevis valsti, politisko eliti, sabiedrību un sevi, bet gan cilvēkus, kuri nesavtīgi mēģina Jums palīdzēt - ārstus, māsas, māsu palīgus, utt.
Turpmāk Jūs nevarēsiet teikt, ka to visu nezinājāt.