Apollo: Smēķēt aizliegts! Uzpīpēsim?

Neilgi pēc tam, kad spēkā stājās kārtējie jaunie smeķēšanas ierobežojumi, Matīss Ribkinskis sabiedrības iniciatīvu platformā «ManaBalss.lv» uzsāka parakstu vākšanu par pilnīgu smēķēšanas aizliegumu publiskās vietās.

Punktu pieliks pilnīgs aizliegums

24 gadus vecais Matīss un viņa domubiedri uzskata, ka likums ir nepilnīgs un nenodrošina nesmēķētāju tiesības uz tīru gaisu no cigarešu dūmiem. Lai gan cīņa ar smēķēšanu Latvijā ilgst vismaz 16 gadus, un katrs nākamais aizliegums kļūst aizvien radikālāks, realitātē nekas daudz nemainās. Daļai smēķētāju Eiropas direktīvām pielāgotās normas slīd garām kā gaistoši dūmi. Tabakas izstrādājumu aprites likums aizliedz smēķēt publiskās vietās, ja klātesošajiem pret to ir iebildumi, tomēr smēķētāji parkos un uz ielas jūtas kā situācijas noteicēji, jo nav mehānisma, kā aizliegumu ieviest dzīvē, uzskata Matīss. Pēc viņa domām, smēķētāju bezkaunībai jāpieliek punkts, pieņemot likumu, kas pilnībā aizliegtu smēķēt publiskās vietās.

«Gandrīz tūkstoš cilvēku divos mēnešos, negaidīju, ka atsaucība būs tik liela, jo es savu iniciatīvu nekur nereklamēju,» saka aizlieguma idejas autors. Lai priekšlikums nonāktu parlamenta dienaskārtībā, jāsavāc vēl 9000 parakstu, tomēr Matīss nezaudē cerību, jo iniciatīva nemainīgi turas pirmajā platformas desmitniekā, tātad atsaucība ir. Turklāt viņu uzmudrinājis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš ne reizi vien paudis, ka deputātu iniciatīvas ir tikai pussoļi. «Mūsu mērķis ir aizliegt smēķēt Latvijā, pilnīgi un galīgi. Mūsu mērķis ir sodīt tabakas tirgotājus tāpat kā mēs šobrīd sodam narkotiku tirgotājus,» ārsts ir kategorisks.

Matīss rīkoties nolēma, kad pasaulē nāca viņa dēls Markuss. «Kad izgājām ārā ar ratiņiem, sapratu, ka dūmi, kas traucēja man, vairs neskar tikai manu veselību, tā vairs nav tikai mana problēma, jo man ir dēls, kas nevar sevi aizstāvēt, un es nevēlos, lai viņam būtu jāelpo indīgie cigarešu dūmi. Parasti gajām projām mēs, nevis smēķētājs. Es biju šokā, ka Jūrmalā, Jomas ielā apstaigājām desmit vasaras kafejnīcas līdz beidzot atradām vienu, kurā neviens nesmēķēja. Smēķēšanai paredzētie galdiņi nav atdalīti no nesmēķētāju galdiņiem un cigarešu dūmi veļas pār vietu, kur vēlamies ieturēt maltīti. Kāpēc man kā nesmēķētājam, lai ar ģimeni paēstu, jāmeklē nevis vieta, kur vēlamies iegriezties, bet gan vieta, kur varam paēst! Un sabiedrība to ir pieņēmusi par normu! Es sāku interesēties par iespējām ierobežot smeķēšanu, bet likās smieklīgi vest pie rokas policistu, lai ar pirkstu rādītu uz tipu, kurš pieturā smēķē. Runāt ir bezcerīgi. Viņš, viegli izsakoties, pasūtīs tālāk. Lai bez pamata neteiktu, ka likums nedarbojas, es pāris reizes pamēģināju uzrunāt smēķētājus. Uz maniem iebildumiem, ka manai ģimenei traucē dūmi, izdzirdēju: «Kas tu tāds esi, policists vai? Tiniet prom, ko tu atļaujies!».»Argumenti dzelžaini. Matīss uzskata, ka strikts, skaidrs aizliegums varētu līdzēt. To apliecinot alkohola lietošanas aizliegums publiskās vietās.

«Kādreiz bieži varēja redzēt, kā parkā uz soliņa tukšo alu vai ko grādīgāku. Tagad ko tādu ļoti reti var redzēt.» Pēc Matīsa domām, ja sabiedrība būtu apzinīgāka, pietiktu ar esošajiem likumiem. Diemžēl, Latvijas realitātē tie nestrādā. Viņš min uzskatāmu piemēru: pērn Rīgā par smēķēšanu neatļautās vietās noformēti 260 protokoli, bet par neatļautu auto novietošanu vairāk nekā 42 000. «Tas norāda uz mūsu prioritātēm. Ja kāds nedaudz nepareizā leņķī nolicis mašīnu, viņu uzreiz soda, bet par pārkāpumiem, kas skar cilvēku veselību, lielas intereses nav.» Soda apmērs privātpersonām var sasniegt 15 eiro. Matīss piemetina, ka viņa merķis ir nevis vērsties pret smēķētājiem, bet gan panākt, lai cilvēki neiet pa ielu ar cigareti mutē un nepīpē vietās, kur ir daudz cilvēku. «Es gribu, lai cilvēki ciena viens otru un paiet kaut kur malā, ja grib uzsmēķēt.»

Smēķēt ir forši!

Pagajušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos smēķēja visi - priekšnieki kabinetos ar platiem galdiem, sirdzēji slimības gultās, mājsaimnieces pie zupas katla, frizētavās dāmas ar ilgviļņiem matos, slaucējas pie govs pupa, augstskolu gaiteņos studenti sazvērnieciski sapīpēja ar pasniedzējiem. Kupēja restorāni, vilcienu kupejas un sķērsielas. Par bērniem, sirmgalvjiem un citiem dīvaiņiem - nesmēķētājiem neviens nelikās zinis. Kopš 19.gadsimta, kad tabaka iekaroja popularitāti Eiropā, no ekskluzīvas nodarbes un satusa apliecinājuma pīpēšana ātri vien noripoja līdz papirosu tīšanai strādnieku gērbtuvēs. Smēķēšana bija vīrišķības atribūts un labakās zāles pret garlaicību. Cigarete sievietes rokās ieguva burvju nūjiņas efektu - tā bija emancipācijas un izaicinājuma zīme. Smēķētavu dūmos dzima idejas, aizdegta cigarete bija kā tilts uz draudzību un brīvības simbols. Karā un cietumā cigarete bija dārgāka par zeltu - to varēja apmainīt pret maizi vai uzticēšanos. Pīpēšana asociējās ar domāšanu - ne velti slavenais detektīvs Šerloks Holms visur atainots kūpinot pīpi. Ar pīpi manīts arī psihoanalīzes tēvs Zigmunds Freids. «Pīpes pīpēšana ļauj rāmāk un objektīvāk spriest par dzīvi,» reiz izteicies Alberts Einšteins. «Smēķēt ir forši. Ja runājam par mani, tad smēķēšanā slēpjas visa pieauguša cilvēka dzīves sāls,» žurnālā «Rīgas laiks» lasāms slavenās publicistes Franas Lebovicas sacītais. Dūmi mutuļo literatūrā, dzejā, kino. Pīpēšanas tematika savas pēdas atstājusi arī mūsu pasaules uztverē. Ne velti mēs sakām: «Izpīpēt miera pīpi»; «Ne pirmo reizi ar pīpi uz jumta»; «Izpīpēt jautājumu». Kad gribam atvilkt elpu pēc nogurdinoša darba, mēs sakām, ka paņemsim pīppauzi. Modē nākot veselīgam dzīvesveidam, smeķēšana no dzīves stila un kultūras parādības reducējusies līdz vienkāršam netikumam. Publiski smēķējot cilvēks sabiedrības acīs kļūst mazāk cienījams, «nepareizs» un vienkarši kaitinošs, jo zilganpelēkie dūmu apvītas sejas nekādi nesaskan ar valdošo jaunības un skaistuma kultu. Atvadoties no smēķēšanas mēs pamājam ardievas lielai kultūras un tradīciju mantojuma daļai, kas saistīta ar smēķēšanu.

Vismaz teorētiski pīpētāju dzīve sūrāka kļūst jau vairāku gadu garumā. Kopš 2013. gada ir aizliegts smēķēt bērnu klātbūtnē, to kvalificējot kā fizisku vardarbību pret bērnu. Kopš 2014. gada aizliegts smēķēt uz lodžijām un balkoniem, ja kādam no mājas iedzīvotājiem pret to ir pretenzijas, bet kūpināt daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās un gaiteņos nedrīkstēja jau pirms tam. Ne jau Matīss pirmais iestājas par striktiem aizliegumiem smēķētājiem. Imanta Parādnieka priekšlikumu likumā iestrādāt aizliegumu smēķēt grūtniecēm atbalstīja gan Veselības ministrijas pārstāvji, gan Latvijas ārstu biedrība, tomēr pretrunu un neloģikas dēļ to noraidīja. Tā arī nekļuva skaidrs, kā atšķirt apaļīgu sievieti no grūtnieces, un ko īsti darīt, ja viņa smēķē uz savas privātmājas balkona. Pēc ilgām debatēm likumdevējs atkāpās arī no nodoma aizliegt smēķēt privātajās automašīnās. Attēli uz cigarešu paciņām atgādina biedēšanu ar elles mocībām viduslaikos - embrija siluets pelnutraukā, pūžņojošas gangrēnas, nomelnējušas ķermeņa daļas, mirstošs cilvēks, no kura pavērtās mutes rēgojas balta trubiņa. Tomēr vizuālā informācija vēlmi uzvilkt dūmu diez vai mazina. 2015. gada rudenī tika konstatēts, ka pēdējo gadu laikā smēķētāju skaits sācis pieaugt. 2014.gadā smēķēja par 2% vairāk nekā 2013. un 2012.gadā. 2014. gadā smēķēja 52% vīriešu un 23% sieviešu.

Atrast grēkāzi

Matīsam brīvi justies traucē cigarešu dūmi. Turpretim citi uzskata, ka smēķēšanas aizliegumi ierobežo indivīda izvēles brīvību un privāto uzņēmējdarbību. Kāpēc neprotam būt toleranti vien pret otru? Brīžam šķiet, ka pasaule ir sadalījusies divās naidīgās grupās - smēķētājos un nesmēķētājos.

Psihoterapeits Viktors Ozoliņš uzskata, ka, gan smēķēšana, gan arī neiecietība pret tiem, kuri citādi izskatās, uzvedas, vai kuriem ir atškirīgi ieradumi, ir gadu tūkstošiem sena. Tikpat sens ir arī smalkjūtības trūkums, nevērība un neiejūtība. «Kopš antīkajiem laikiem eksistē paruna: «Ak laiki, ak tikumi!» Nomainoties sabiedriskajām iekārtām, dažas morāles normas var mainīties līdz nepazīšanai, taču cilvēku psiholoģija un dziļākās vēlēšanās mainās daudz lēnāk.» Tātād, visticamāk, smēķētāju un ieraduma pretinieku attiecības vēl turpinās attīstīties.

«Neapšaubāmi, daļa smēķētāju rīkojas nepieklājīgi, ignorējot prasību nesmēķēt citu klātbūtnē. Tomēr kopš senseniem laikiem cilvēkiem piemīt vēlēšanās kaut kur novirzīt ikdienā apvaldītu agresivitāti. Nav viegli pavadīt darba dienas smaidot, uzturēt izpratnes pilnas attiecības ar kolēģiem. Šī piepūle rada vēlēšanos meklēt un atrast grēkāžus - kādu, uz kuram droši un publiski izteikt pārmetumus, neraizējoties par sekām. Mūsdienās, kad aktuāls ir veselīgs dzīvesveids, par dažādu pārmetumu mērķi kļūst tieši smēķētāji. Jāteic, ka pārmetumi smēķētājiem ir salīdzinoši konstruktīvāki un mazāk aizskaroši par tiem, kas bija sastopami senāk. Pirms dažiem desmitiem gadu bija izteiktāks paaudžu konflikts: vecāka gadagājuma cilvēki jauniešiem pārmeta nevien pārāk skaļas popmūzikas klausīšanos (ne bez pamata), bet arī tik netveramus grēkus kā bikšu galu platums, kleitiņu īsums un matu garums.» Viktors Ozoliņš piekrīt, ka likums, lai gan nepieciešams, nav instruments, ar kura palīdzību būtu iespējams iemācīt iejūtību un savstarpēju cieņu.

 «Dziļi mūsu iekšienē mīt liela agresija. Ja cilvēks kaut ko nesaņem, viņš dusmojas, sāk ienīst kādu, kuram ir vairāk. Ir grūti paciest tādu, kuram ir, ko baudīt. Tas izraisa dusmas un skaudību,» saka psihoterapeits Aleksandrs Moškins. «Šķelšanās un sadursmes iemesls var būt kultūra, reliģija, valoda. Cilvēkiem liekas, ka viņu īpatnības ir labas, bet citiem piemītošās sliktas. Turklāt cilvēks uz otru projicē to, kas nepatīk sevī. Ja kāds pelna vairāk, viņš ir zaglis, bet bēgļi ir ienaidnieki un teroristi. Tas pats attiecas uz smēķēšanu - tā ir kaitīga, tātad vajag ierobežot! Mērķis labs, bet to nevar panākt ar sodīšanu. Ar aizliegumiem viegli var nonākt līdz absurdam - var aizliegt sarkanus svārkus vai internetu, jo arī tas var izraisīt atkarību. Jāņem vērā, ka smēķēšanai ir daudzas nozīmes - sabiedriska, kultūras, simboliska. Lai panāktu rezultātu, vajadzētu nevis aizliegt, bet piedāvat vietā ko vērtīgāku un pievilcīgāku,» uzskata psihoterapeits.

Alise Jesenska, speciāli «Apollo»

Avots: http://apollo.tvnet.lv/zinas/smeket-aizliegts-uzpipesim/759384