Anda Čakša: Jābeidz melot, ka veselība Latvijā ir bijusi prioritāte

www.puaro.lv

Ir jābeidz melot, ka veselība Latvijā ir bijusi prioritāte un ir ļoti daudz jāizdara, lai uzlabotu nozari, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja veselības ministre Anda Čakša.

Ministre uzsvēra, ka cilvēki izvēlas daudzas lietas - apģērbu, dzīvokli, vai pat dzīvesdraugu, taču saslimšanu neizvēlas. "Situācija veselības aprūpē ir slikta. Jābeidz melot, ka veselība ir bijusi prioritāte. Mums ir ļoti daudz lietas jāizdara sistēmā iekšienē. Lai novērstu rindas, ir nepieciešama nauda," klāstīja ministre.

Anda Čakša intervijā LTV arī norādīja, ka atbalsta tādu veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz nozarei novirzīt 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tādā veidā veselības aprūpe varētu iegūt papildu 70 miljonus eiro.

Tiek ziņots, ka Veselības ministrija ir pabeigusi darbu pie trim veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, kurus pēc starpnozaru saskaņošanas iesniegs izskatīšanai valdībā.

Pirmais modelis, ko atbalsta pati ministrija un nozares pārstāvji, paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Pēc VM norādītā, ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro.

Otrais modelis paredz veselības maksājumu, kas iedzīvotājam būtu jāveic, papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei. Par valsts budžeta līdzekļiem segtu tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet paralēli ieviestu arī veselības maksājumu, kas ļautu saņemt pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām, paralēli nodrošinot iespēju brīvprātīgi apdrošināties. Šajā gadījumā būtu daudz sabiedrības grupu, par kurām apdrošināšanas maksājumi būtu jāveic valsts budžetam, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi, norāda ministrijā.

Savukārt trešais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Šajā variantā apdrošinātai personai būtu jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, bet valsts un darba devēji veiktu iemaksas riska izlīdzināšanas fondā. Fonds būtu nepieciešams, lai piemaksātu valsts vai jebkurai citai apdrošināšanas kompānijai, kurai maksājumi būs lielāki par parakstītajām prēmijām. Šajā modelī pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polises.