Agnese Korbe: Jaunie medikamenti ievērojami pagarina mūža ilgumu

Laikā no 2000. līdz 2009.gadam iedzīvotāju mūža ilgums 30 OECD valstīs palielinājies teju par diviem jeb 1,74 gadiem, sasniedzot 76 gadu slieksni, liecina Eiropas Farmaceitisko uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) dati. Lielākie nopelni šajā milzīgajā progresā ar 73% ietekmi citu faktoru vidū ir inovatīvajiem medikamentiem, kas aizvadītajā desmitgadē radījuši apvērsumu teju visu slimību ārstēšanā.

Apzinoties jauno zāļu efektivitāti un to ilgtermiņā sniegto ieguvumu pacientiem un valstij, arī Latvijā veselības aprūpes politikas veidotājiem daudz nopietnāk jādomā par efektīvām investīcijām kompensējamo zāļu sistēmā atbilstoši 21.gadsimta attīstīto valstu praksei.

No nāvējošām – par labi kontrolētām

Jaunākās paaudzes medikamenti ir radikāli mainījuši ierasto priekšstatu par daudzām smagām slimībām, no nāvējošām tās ierindojot hronisko vai pat ārstējamo vidū. Ar zālēm sekmīgi tiek kontrolēts augsts asinsspiediens, sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas slimības, diabēts, vēzis; mirstību no HIV/AIDS komplikācijām Eiropā pēdējo desmit gadu laikā izdevies samazināt četras reizes. Piemēram, krūts vēzis mūsdienīgas terapijas rezultātā šodien ir kļuvis par hronisku slimību ar ļoti garu dzīvildzi. Kopumā visu vēža slimnieku dzīvildze no 2000. līdz 2009.gadam uzlabojusies par 73% (ESMO "Annals of Oncology".) Tiesa gan, dažādās Eiropas valstīs piecu gadu dzīvildzes rādītājs vēža slimniekiem ļoti būtiski atšķiras – visaugstākais jeb 60% tas ir Zviedrijā, bet viszemākais jeb 40% Bulgārijā, un šīs atšķirības lielā mērā ietekmē arī mūsdienīgu zāļu pieejamība.

Jāuzsver, ka cilvēki ar jauno zāļu palīdzību dzīvo ne tikai ilgāk, bet arī kvalitatīvāk. Jaunajām zālēm ir labāka panesamība, mazāk blakņu, bet augstā efektivitāte ilgtermiņā samazina veselības aprūpes izmaksas, kas ir būtisks ieguvums valstij.

No izgudrojuma līdz tirgum – 12 gadi

Jāuzsver, ka jaunu zāļu izstrāde un ieviešana tirgū ir ilgstoša un ļoti dārga. Lai izstrādātu jaunas zāles atbilstoši normatīvo aktu un atbildīgo institūciju noteiktajiem kvalitātes, efektivitātes un drošības standartiem, no pirmās aktīvās vielas sintēzes brīža ir nepieciešami 12 – 13 gadi. Farmaceitisko kompāniju aprēķini rāda, ka jaunu zāļu atklāšana un reģistrācijas saņemšana ražošanas uzsākšanai vidēji izmaksā 1,059 miljardi eiro.

No nāves var glābt 280 insulta slimniekus gadā

Kaut gan jaunie medikamenti prasa lielākus ieguldījumus, ir jāmācās tos uzlūkot nevis kā liekus izdevumus veselības budžetā, bet gan kā ilgtermiņa investīcijas sabiedrības veselībā un tautsaimniecībā, kas nesīs rezultātu jau dažu gadu laikā – samazināsies izmaksas par ārstēšanu, darba nespēju, invaliditātes pabalstiem u.c.

Uzskatāms piemērs, kā Latvijā ar inovatīvo medikamentu palīdzību varētu būtiski uzlabot situāciju un ietaupīt līdzekļus, ir insulta profilakse. Proti, lai kavētu asins recēšanu, pacientiem ar mirdzaritmiju jeb sirds ritma traucējumiem insulta profilaksei Eiropā jau kopš 2008.gada kā standartterapiju valsts zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros lieto jaunos perorālos antikoagulantus. Jaunākajās Eiropas vadlīnijās norādīts, ka tie nodrošina labāku efektivitāti, drošību un lietošanas ērtības salīdzinot ar Latvijā pieejamo varfarīnu. Gandrīz 50% pacientu varfarīns nenodrošina terapeitisko efektu, tādējādi pakļaujot viņus insulta riskam. Šis preparāts tālajā 1948.gada tika radīts kā grauzēju iznīcinātājs, un tikai vēlāk tika atklāta tā efektivitāte trombu novēršanā.

Latvijā būtiski ņemt vērā, ka, ieguldot inovatīvu antikoagulantu kompensācijā 1,9 miljonus eiro, gadā varētu novērst aptuveni 280 insultu, teju 170 invaliditātes gadījumu un vairāk nekā 20 masīvas asiņošanas un kopumā tiešajās izmaksās (veselības aprūpe, sociālā aprūpe, pabalsti, darba nespēja u.c.) mērāmie ieguvumi valstij gadā būtu aptuveni 2,9 miljoni eiro.

Ietaupīt var miljonus

SIFFA apkopojusi arī citu slimību piemērus, kas apliecina, ka lielāks valsts ieguldījums inovatīvajās zālēs un labāka to pieejamība valstij un sabiedrībai ļautu ietaupīt vairākus miljonus eiro gadā.

Piemēram:

• augsta asinsspiediena zāļu savlaicīga pieejamība un kompensācija par 10% lielākam pacientu skaitam nekā patlaban Latvijā ik gadu varētu novērst teju 200 koronārās sirds slimības gadījumu, vairāk nekā 100 infarktu un teju 120 insultu. Šim mērķim gadā papildus būtu nepieciešami 1,3 miljoni eiro, kas ilgtermiņā ik gadu valsts budžetam nodrošinātu 2,3 miljonus eiro ieguvumu (samazinātos tiešās izmaksas par slimnieku aprūpi, hospitalizāciju, darba nespēju, invaliditāti);
• psoriāzes un iekaisīgo zarnu slimību ārstēšanai nodrošinot valsts apmaksātos jaunos un efektīvos bioloģiskos medikamentus jeb ieguldot 9000 eiro uz vienu pacientu, uzlabotos ārstēšanas rezultāts un valsts tiešajās izmaksās uz vienu pacientu gadā iegūtu aptuveni 6200 eiro (komplikācijas, slimības un invaliditātes pabalsti, nesaņemtie nodokļi).

Jo ātrāk minētos ieguvumus no inovatīvu zāļu iekļaušanas kompensējamo medikamentu sistēmā saskatīs arī Latvijas veselības politikas veidotāji, jo ātrāk sagaidīsim, ka Latvijas sabiedrība kļūs veselāka, pagarināsies mūža ilgums un cilvēki mūsu valstī dzīvos labāku un pilnvērtīgāku dzīvi.

Avoti:

The Pharmaceutical Industry in Figures, EFPIA, 2016 http://www.efpia.eu/.../the-pharmaceutical-industry-in-figures

Bengt Jönsson et al., Comparator Report on Patient Access to Cancer Medicines in Europe

The Global Use of Medicines: Outlook Through 2016 Report by the IMS Institute for Healthcare Informatics

Raksta avots: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/agnese-korbe-jaunie-medikamenti-ieverojami-pagarina-muza-ilgumu.d?id=48529593

Foto: Privātais arhīvs