M

Morfīns

Morfīns, morfijs – opija alkaloīds. Spriedzes apstākļos organismā veidojas endogēnais morfīns. Medicīnā morfīnu lieto par spēcīgu pretsāpju līdzekli, piem., pēcoperācijas periodā, ievainojumu un ļaundabīgu audzēju gadījumā. Ārstējot ar morfīnu, nepieciešami papildmedikamenti, kas mazina aizcietējumu vai novērš vemšanu. Morfīns pieder pie narkotisko vielu grupas. Ilgstoši un nepamatoti lietojot, attīstās smaga psihiska un fiziska atkarība – morfīnisms. Saindēšanās gadījumā ir bezsamaņa, līdz kniepadatas galviņas lielumam sašaurinātas zīlītes, palēnināta elpošana, pazemināta ķermeņa temperatūra, zūd refleksi. Ārstēšanā izmanto pretindi – opija antagonistus. Nereti vajadzīga elpināšana.

[vācu Morphin, no lat. Morpheus Morfejs, sapņu dievs, kura vārdu darinājis romiešu dzejnieks Ovidijs, no gr. morphē veids, forma]