Melanoma

Melanoma – ļaundabīgs, parasti melni brūns ādas audzējs, kas veidojas no pārmaiņu skartiem melanocītiem. Melanoma ātri aug plašumā, iespiežas audos un veido metastāzes, kas ar limfu vai asinīm izplatās pa visu ķermeni. Par biežāko melanomas izraisītāju tiek uzskatīts ultravioletais starojums. Īpaši apdraudēti ir cilvēki ar jutīgu, gaišu ādu, kā arī tie, kas atkārtoti ļoti stipri nosauļojas. 10% gadījumu melanoma ir pārmantota (slimība tuviem radiniekiem); 20–25% gadījumu melanoma attīstās no dzimumzīmēm. Šī slimība baltās rases pārstāvjiem kļūst arvien biežāka. Melanoma var rasties jebkurā vietā uz ādas, gļotādas, acs dzīslenē, zem nagiem, tomēr visbiežāk melanoma attīstās atklātos ādas apvidos. Ļoti reti melanoma nav pigmentēta, tad tā ir grūti diagnosticējama. Dažas pazīmes, kuru gadījumā noteikti jādodas pie ārsta: nesimetrisks pigmentētais ādas apvidus; nevienmērīga pigmentācija – gaišāki un tumšāki apvidi, robežas neasas vai nevienmērīgas; diametrs lielāks par 5 mm; krāsas vai lieluma maiņa pēdējo mēnešu laikā; čūlošana; nieze. Ārstēšana ir ķirurģiska; drošībai izoperē apkārtējos audus 1–3 cm attālumā. Papildus tiek veikta ķīmijterapija un staru terapija. Prognozi uzlabo imūnterapija ar α interferonu. 

[melanoma; gr. melas, melanos melns]