J

jaundzimušais

bērns no piedzimšanas brīža (pirmā elpas vilciena) līdz viena mēneša vecumam. Iznēsāts ◊ ir dzimis laikā no
37. līdz 42. grūtniecības nedēļai; agrāk dzimuši bērni tiek saukti par neiznēsātiem, bet vēlāk dzimuši – par pārnēsātiem. Tiklīdz ir pārgriezta nabassaite, pārtraucas bērna apgāde ar barības vielām un skābekli caur placentu un visiem orgāniem jāsāk funkcionēt pašiem. Bērns sāk patstāvīgi elpot, uzņemt barību un pārstrādāt to gremošanas traktā, viņam mainās asinsrites sistēmas raksturs, jāsāk pašam regulēt ķermeņa temperatūra, jāizstrādā antivielas pret dažādām infekcijas slimībām. Šajā laikā bērna organisms pielāgojas ārējās vides apstākļiem, kā arī atklājas organisma vājās vietas un dažādi defekti, kas reizēm nevilcinoties jāārstē ķirurģiski. Vidēja normāla ◊ ķermeņa masa ir 3,5 kg (2,5–4,5 kg), meitenēm tā var būt mazliet mazāka nekā zēniem. Pirmajās trijās dienās ◊ ķermeņa masa samazinās par 150–200 gramiem. Tas notiek tāpēc, ka ◊ šajā laikā ēd ļoti maz, bet ar urīnu, izkārnījumiem, izelpoto gaisu un caur ādu zaudē daudz ūdens. Sākot ar 4.–5. dienu, ķermeņa masa sāk atjaunoties, un 10.–14. dienā ◊ atgūst sākotnējo ķermeņa masu. Turpmāk ķermeņa masa palielinās pastāvīgi. Vidējs ◊ garums ir 51–55 cm, meitenes var būt par centimetru īsākas nekā zēni. Galvas garums aizņem ceturto daļu no ķermeņa garuma (pieaugušajiem astoto daļu). Galvas apkārtmērs ir 34–36 cm, krūšu apkārtmērs 32–34 cm. Sejasdaļa salīdzinājumā ar smadzeņdaļu liekas maza. Ikvienam ◊ starp galvaskausa kauliem var iztaustīt apvidus, kur kaulu nav, t.s. avotiņus, kas veidojas atsevišķu galvaskausa kaulu saskares vietās un ar laiku pārkaulojas. Reizēm ◊ pēc piedzimšanas uz galvas virsas ir izvelvējums – ◊ galvas tūska, kas parasti uzsūcas un izzūd jau pirmajā dienā, retāk – otrajā vai trešajā dienā. Neliela tūska pirmajās stundās ir arī sejā (sevišķi plakstiņos). Zēniem sēklinieki ir noslīdējuši maisiņā; meitenēm lielās kaunuma lūpas nosedz mazās. Reizēm meitenēm 5.–7. dienā ārējie dzimumorgāni ir mazliet pietūkuši un apsārtuši, var būt nedaudz bālganu izdalījumu. Arī zēniem reizēm var novērot sēklinieku maisiņa pietūkumu. Parasti tas pēc 1–2 dienām izzūd. Daļai bērnu (kā meitenēm, tā arī zēniem) 3.–4. dienā rodas neliels krūšu pietūkums, kas sasniedz maksimumu 8.–10. dienā un pēc tam pamazām izzūd. No krūtsgala var izdalīties balts šķidrums, kas ir līdzīgs jaunpienam. Āda bērnam piedzimstot ir klāta ar t.s. augļa taukiem. Kad tie ir notīrīti, āda ir intensīvi sārta, reizēm viegli zilgana. Šis sārtums saglabājas dažas stundas, reizēm 2–3 dienas. Pēc tam novērojama sīka, blaugznveidīga ādas virskārtas lobīšanās, sevišķi uz plaukstām un pēdām. Reizēm rodas sārti, nedaudz pacelti plankumveida izsitumi, kam vidū var būt balti vai dzeltenīgi mezgliņi. Parasti šie izsitumi rodas pirmajā dienā, turas ne ilgāk par divām dienām, reizēm izzūdot un atkal rodoties. Šie izsitumi pāriet bez sekām un nav jāārstē. Pirmās nedēļas beigās uz deguna rodas sīki, balti punktiņi – tauku dziedzeru izvadu aizsprostojumi. Reizēm uz pieres, pakauša, plakstiņiem var būt paplašinātas ādas kapilāru grupas sārtu laukumu veidā – embrionālo asinsvadu paliekas. Ja šim plankumam uzspiež ar pirkstu, sārtums izzūd, bet tad atkal rodas. Apmēram gada vecumā šie plankumi izzūd, tomēr tie var rasties arī vēlāk, ja bērns raud vai uztraucas. No pirmajām mūža dienām bērnam ir attīstījusies tauste, oža, garša, viņš reaģē uz gaismu; dzirde sākumā ir nedaudz pavājināta. 50–60% bērnu pirmajās dienās rodas dzeltena ādas krāsa – t.s. fizioloģiskā dzelte. Dzeltenā ādas krāsa šajā gadījumā rodas otrajā dienā, tās intensitāte pieaug trešajā un ceturtajā dienā, pēc tam pamazām āda sāk bālēt. Vairākumam bērnu dzeltenā krāsa izzūd 10 dienu laikā (retos gadījumos 2–3 nedēļu laikā). Katram ◊ ir brūce, kas veidojas pēc nabassaites pārgriešanas. Nabassaites atliekas sažūst un nokrīt 4.–9. dienā. Ja nabassaites atlieku nokrišana aizkavējas vai pēc to nokrišanas paliek mitrojoša brūce, iespējams, ka brūcē ir iekļuvusi infekcija.