Zaļā koridora galā beidzot spīd gaisma
Pagaidām tikai 11 lokalizācijas
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem zaļais koridors pašlaik attiecas tikai uz 11 audzēju lokalizācijas vietām: krūts, priekšdziedzeris (prostata), āda (izņemot melanomu), resnā un taisnā zarna, bronhi un plaušas, kuņģis, nieres, urīnpūslis, aizkuņģa dziedzeris, dzemde un olnīcas. Minēto Ministru kabineta noteikumu 34. pielikumā detalizēti uzskaitīts ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas algoritms noteiktām lokalizācijām un norādīts, pie kāda speciālista pacients, ārstam rodoties aizdomām par noteiktas lokalizācijas audzēju, jānosūta. Ar aizdomām par krūts vēzi pacients jānovirza pie ķirurga, kurš specializējas krūts slimību ārstēšanā, ar priekšdziedzera, urīnpūšļa vai nieru vēzi – pie urologa, ar ādas, resnās un taisnās zarnas, kuņģa vai aizkuņģa dziedzera vēzi – pie ķirurga, ar bronhu un plaušu vēzi – pie torakālā ķirurga, ar dzemdes vēzi – pie ginekologa vai onkoloģijas ginekologa, ar olnīcu vēzi – pie ginekologa.
Ģimenes ārsti zvana uz Latvijas Onkoloģijas centru, vēloties izmantot zaļo koridoru arī, lai pieteiktu savus pacientus ar citu lokalizāciju audzējiem, kas Ministru kabineta noteikumos nav minēti, piemēram, ar galvas un kakla veidojumiem, asinsrades orgānu, endokrīno dziedzeru un citiem audzējiem. Pašlaik rodam iespēju arī viņiem nodrošināt onkoloģijas speciālista konsultāciju desmit darba dienu laikā.
Novembra bilance Latvijas Onkoloģijas centrā
Novembrī, izmantojot zaļo koridoru, speciālista konsultāciju Latvijas Onkoloģijas centrā saņēma 388 pacienti. Visvairāk bija pacientu ar aizdomām par ādas vēzi – pavisam konsultāciju saņēma 74 cilvēki. Gandrīz tikpat pacientu (71 sieviete) nāca ar aizdomām par krūts vēzi. Ievērojams skaits pacientu bija arī ar aizdomām par nieru (38 pacienti), priekšdziedzera (36), resnās un taisnās zarnas (36) un dzemdes ķermeņa vēzi (34). 28 pacientus ģimenes ārsti bija nosūtījuši uz Latvijas Onkoloģijas centru ar aizdomām par kuņģa vēzi, 27 – ar iespējamu olnīcu vēzi, bet 12 – ar bronhu un plaušu vēzi.
Zaļo koridoru uz primārās diagnostikas izmeklējumiem pagaidām izmanto maz pacientu – novembrī Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centrā tika apkalpoti vien 10 pacienti, kas ieradušies ar speciālu ģimenes ārsta nosūtījumu. Tik maz tāpēc, ka nepieciešamos izmeklējumus, izmantojot zaļo koridoru, var veikt gandrīz jebkurā ārstniecības iestādē, un pacients parasti izvēlas dzīvesvietai tuvāko.
Pārsvarā pacienti caur zaļo koridoru ieradās uz vēdera dobuma datortomogrāfiju un krūts dziedzeru ultrasonogrāfiju. Jāpiebilst, ka krūts dziedzeru ultrasonogrāfija paredzēta sievietēm līdz 35 gadu vecumam, bet vecākas dāmas jānosūta uz mamogrāfiju.
Liels skaits izmeklējumu ir pēc speciālistu konsultācijām. Katru dienu Diagnostiskās radioloģijas centrā tiek veikti 20–30 dažādi izmeklējumi, visbiežāk ultrasonogrāfijas, punkciju biopsijas un datortomogrāfijas. Izmeklējumus parasti nodrošinām nedēļas laikā. Piemēram, krūts ultrasonogrāfijas un mamogrāfijas izmeklējumi tiek veikti tajā pašā dienā, kad pacients ieradies uz konsultāciju, bet uz krūts dziedzeru magnētisko rezonansi gan jāpagaida.
Brauc arī pacienti no reģioniem
Uz Latvijas Onkoloģijas centra Informācijas centra tālruņiem diezgan bieži zvana un pacientus piesaka arī ģimenes ārsti no reģioniem, kur ir ārstniecības iestāde onkoloģiskajiem pacientiem, tāpat – iespēja izmantot zaļo koridoru. Tas, protams, nozīmē lielāku pacientu plūsmu, bet tajā pašā laikā apliecina, ka Latvijas sabiedrība augstu vērtē Latvijas Onkoloģijas centra un tā ārstu profesionalitāti.
Kā stāsta slimnīcas Informācijas centra pieraksta tālruņu administratori, Latvijas Onkoloģijas centram izveidojusies ļoti laba sadarbība ar ģimenes ārstiem, kuri pirmajos zaļā koridora darbības mēnešos bieži zvanīja, lai uzdotu dažādus jautājumus par jauno kārtību. Šī sadarbība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka pacients pēc iespējas ātrāk nokļūst pie speciālista un, ja aizdomas par vēzi apstiprinās, var sākt ārstēšanu.
Zaļā koridora ieviešana ir ļoti būtisks solis nenovēlotas onkoloģisko slimību diagnosticēšanas veicināšanā, tomēr līdz galam neatrisina problēmu, ka joprojām daudzi pacienti – arī caur zaļo koridoru – Latvijas Onkoloģijas centrā ierodas ar ielaistu vēzi. Ļoti būtiskas ir pacienta paša rūpes par savu veselību – laikus vēršoties pie ārsta sūdzību gadījumā, veicot regulāras veselības pārbaudes un valsts apmaksāto vēža skrīninga izmeklējumus.
Raksta turpinājumu lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada janvāra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
