Vita Šaripo: Sirds veselība vasarā

Vasara tradicionāli ir atvaļinājumu, atpūtas laiks, kad vairāk vai mazāk nododamies tādām aktivitātēm, kam pārējā gada laikā parasti nesanāk laika un nav piemērotu apstākļu. Lai atpūta nepārvērstos par ārstēšanos, droši vien piemērotākais vadmotīvs būtu – kas par daudz, tas par skādi.

Karstums

Lielāko tiesu Latvijas vasaras ar sevišķu karstumu mūs neapveltī, tomēr reizēm termometra stabiņš arī pie mums pakāpjas līdz 30 grādu atzīmei un noturas vairāk par dienu. Kā visi savulaik fizikas stundās esam mācījušies – karstumā izplešas, aukstumā saraujas. Šī likumsakarība vistiešākajā veidā attiecas arī uz mūsu organismu, proti, asinsvadu sistēmu. Karstuma ietekmē asinsvadi paplašinās, tāpēc asinsvadu tonuss kļūst zemāks un pazeminās asinsspiediens. Tā kā no asinsspiediena ir atkarīga asins apgāde visos orgānos un attiecīgi orgānu funkcija, situācijā, kad asinsspiediens pazeminās, kompensējoši pieaug sirdsdarbības ātrums – lai konkrētā laika posmā caur asinsvadiem izdzītu lielāku asins daudzumu.

Atrodoties karstumā, pastiprinās svīšana, savukārt šādā veidā mēs no organisma un asinsvadu gultnes zaudējam šķidrumu un minerālvielas, un tā rezultātā asinsspiediens vēl vairāk pazeminās.

Pirmās pazīmes, kas liecina, ka asinsspiediens ir pārāk zems, ir nespēks, galvas reibonis (galvas smadzenes ir pirmās, kas šādi paziņo, ka tām pienākošā asins apgāde ir nepietiekama) vai tā sauktā pirmsģīboņa sajūta (katram cilvēkam sajūtas var būt atšķirīgas – “metas tumšs gar acīm”, “zvana ausīs”) un paātrināts pulss. Ja tā ir atgadījies, vajadzētu apsēsties, labāk – atgulties, novietojot kājas augstāk – izmantosim gravitācijas spēku savā labā – asinis no vēnām piepaceltajās kājās intensīvāk atplūdīs sirds virzienā, sirds savukārt tās sūknēs tālāk, un, tā kā galva guļus stāvoklī ir vienā līmenī ar sirdi, lai galvas smadzenes tiktu pienācīgi apasiņotas, gravitācijas spēks vairs tik intensīvi nav jāpārvar. Nākamais solis – atjaunot asinīs cirkulējošā šķidruma daudzumu, tātad padzerties: ūdeni, vieglu zāļu tēju, sulu. Parasti ārsti iesaka izvairīties no sāls lietošanas uzturā, bet šī būtu tā retā izņēmuma situācija, kur viegls sālsūdens var palīdzēt. Iemesls, kādēļ sāls netiek ieteikta – tā aiztur šķidrumu organismā un parastos apstākļos mēs panāktu asinsspiediena nevēlamu paaugstināšanos ar tās sekām – pakāpenisku asinsvadu sieniņu bojājumu, taču situācijā, kad mūsu problēma ir zems asinsspiediens, šī citkārt nevēlamā īpašība nostrādā mūsu labā.

Iepriekš apskatīto situāciju vēl vairāk var pasliktināt atrašanās tiešos saules staros visaktīvākajā saules periodā (par tādu tiek uzskatīts laika posma no plkst. 11 līdz 15). Ne velti dienvidu zemēs tiek piekopta siesta – dienas karstākajā laikā žalūzijas aizveras, aktīvā dzīve pierimst un atsākas pēcpusdienā. Lai izvairītos no pārmērīgas karstuma uzņemšanas, vērts atcerēties vēl kādu fizikas likumu – tumša krāsa karstumu absorbē intensīvāk nekā gaiša (no šī viedokļa tā ir dabas dāvana gaišu matu īpašniekiem), taču jebkurš no mums karstajā laikā var savā labā izmantot gaišas krāsas apģērbu un, it īpaši – atrodoties tiešos saules staros, – gaišu galvassegu. Redzot pulciņus ārzemju tūristu, kas parasti ir gados vecāki cilvēki, karstā vasaras dienā staigājam pa Vecrīgu ar baltām platmalēm – kompliments jāizsaka ne tikai par elegantu stilu, bet pašos pamatos par rūpēm par veselību. Runājot par apģērbu, būtiska ir ne tikai krāsa, bet arī materiāls. Tam jābūt tādam, lai mākslīgi nepastiprinātu svīšanu un karstuma atdevi, – vieglam un neapspīlētam.

Šķidruma lietošana ikdienā ir vispārzināma lieta, un diez vai kādu pārsteigs atgādinājums dienā uzņemt 1,5–2 litrus šķidruma. Ikdienā varbūt tik lielu uzmanību tam nepievēršam, bet īpaši nozīmīgi tas ir karstajā laikā, kad šķidruma zudums ir pastiprināts un vairākumā gadījumu asinsvadu gultne nav pati uzpildītākā. Ja karstā laikā paredzama arī fiziska slodze, tad ik stundu papildus jāuzņem 2–4 glāzes šķidruma. Jāatceras, ka ne visi šķidrumi darbosies vienādi – kafijai, spēcīgai tējai, alkoholam piemīt urīndzenošs efekts, tātad šie ir tā sauktie mānīgie šķidrumi, kas pastiprina šķidruma izdali caur nierēm un rezultātā asinsvadu gultni sausina. Šeit ir vietā atcerēties, ka asins sastāv no divām daļām – šķidrās daļas jeb plazmas un asins šūnām (ko varam salīdzināt ar akvāriju ar zivīm). Pastiprināti zaudējot šķidrumu un to pilnībā neuzņemot vietā, mēs zaudējam asins šķidro daļu, savukārt asins šūnas paliek tikpat, cik bijušas. Ja salīdzinām ar akvāriju – nolaižot zināmu ūdens daudzumu, tam pašam zivju skaitam ir jāsadzīvo daudz šaurākos apstākļos un zivju kustēšanās spēja tiek ierobežota. Līdzīgi notiek ar asins plūsmu asinsvados, kur jau dabiski tā ir vislēnākā, – kāju vēnās. Ja asins plūsma ir lēnāka, veidojas stāze jeb zināms asins sastrēgums, un šī ir labvēlīga vide, lai vēl citu apstākļu sakritības gadījumā veidotos asins recekļi jeb trombi. Šie vēnu trombi ir īpaši bīstami ar to, ka var atrauties un ar asins plūsmu aizceļot uz plaušas apasiņojošajām artērijām un tur iestrēgt, visļaunākajā gadījumā izraisot elpošanas apstāšanos. Lai šāda katastrofa notiktu, ar sausāku asinsvadu gultni vien ir par maz, vajadzīgi arī kādi papildu faktori – ilgstošs nekustīgums (veicina asins stāzi), slikti kompensēts cukura diabēts, smēķēšana (padara asinsvada sieniņu viegli ievainojamu, vesela asinsvada sieniņa nepiesaistīs tromba veidošanos) vai specifiski stāvokļi, kad tromba veidošanās reakcija (ja vien tā ir izraisīta) būs pastiprināta – onkoloģiska slimība, grūtniecība, arī lietojot hormonālo kontracepciju, vai tad, ja ir iedzimta pastiprināta nosliece uz tromba veidošanos. Runājot par pēdējiem nosauktajiem faktoriem, individuāli ar ārstu būtu jāapspriež specifiska taktika un iespējama medikamentu profilaktiska lietošana, bet pamatlietas – nepieļaut asins sastrēgumu vēnās, nodrošinot kustības un uzņemot pieliekamu šķidruma daudzumu, it īpaši karstajā laikā, – ir pa spēkam katram.

Pirts

Nereti vasaras atpūta ir roku rokā ar svinībām un pirts apmeklējumu. Ja cilvēks ir pirts cienītājs un apmeklē to visa gada garumā, tad šāda vasaras pirts nebūs nekas neparasts. Savukārt, ja pirts tiek apmeklēta reti, tad būtiski ir nepārspīlēt ar organismam doto slodzi (līdzīgi kā sporta zālē iesācējam pirmajās reizēs nav jācenšas turēt tādu pašu slodzi kā sportistam). Būtībā pirts ir veselīga fiziska slodze – treniņš, kura laikā mēs sēžam vai guļam. Svarīgi nepieļaut pārslodzi – ja parādās tādas izjūtas kā nespēks, galvas reibonis, sirdsklauves, smaguma sajūta krūtīs, iepriekš minētā pirmsģīboņa sajūta – tātad slodze ir par intensīvu un uzreiz ir jāatvēsinās.

Apmeklējot pirti, svarīga ir šķidruma lietošana, un šim šķidrumam nevajadzētu būt alkoholam. Viena glāze auksta alus pēc pirts neko ļaunu nenodarīs, bet, kombinējot karsēšanos pirtī ar alkohola lietošanu, mēs riskējam, pirmkārt, ar visu iespējamo traumatismu, kas var notikt reibumā, otrkārt, ar izteiktu asinsspiediena pazemināšanos, jo vienlaikus ar karstuma izraisīto asinsvadu paplašināšanās reakciju alkohols to vēl vairāk pastiprina. Visieteicamākais būtu pirts apmeklējums profesionāla pirtnieka vadībā.

Ceļošana, ilgstoši pārbraucieni

Vasara tradicionāli ir laiks, kad dodamies ceļojumos. Nav pamata ierobežot ceļošanu un tās sniegtās iespējas arī tiem pacientiem, kam ir konstatētas sirds vai asinsvadu slimības, ar noteikumu, ka stāvoklis ir stabils, ir nozīmēti konkrēti medikamenti, par kuru panesību nav šaubu, un devas pielāgošana vairs nav nepieciešama. Dodoties ceļojumā, nedrīkst aizmirst ne tikai pasi, bet arī regulāri lietojamos medikamentus, vēlams – ar nelielu rezervi. Nebūtu prātīgi doties ceļojumā, ja slimība ir saasinājusies.

Attiecībā uz medikamentiem tieši ceļojuma apstākļos īpaši jāatceras standarta brīdinājums uz jebkura recepšu medikamenta iepakojuma – “šīs zāles ir izrakstītas tieši jums, nedodiet tās citiem”. Ja vien neesat mediķis, nevajadzētu cilvēkam, kuram jūsu acu priekšā radušās veselības problēmas, piedāvāt savus medikamentus, jo, kaut ar vislabākajiem nolūkiem, ir iespējams lāča pakalpojums, piemēram, cilvēkam, kura akūto problēmu ir izraisījis zems asinsspiediens, iedodot medikamentu, kas spiedienu vēl vairāk pazemina.

Attiecībā uz ceļošanas veida izvēli – nereti pacienti uzdod jautājumu: vai es drīkstu lidot. Lielākajā daļā gadījumu ierobežojumi lidošanai vai ceļojumam ar kuģi ir saistāmi nevis ar konkrētu saslimšanu kā tādu, cik iespējamo risku, ka, atrodoties gaisā vai jūrā, pēkšņi var attīstīties akūta situācija, kur nepieciešama neatliekama palīdzība, kas konkrētajos apstākļos nav pieejama.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši ceļojumiem ar mašīnu vai autobusu, kas ietver ilgstošu, nekustīgu sēdēšanu, kura var draudēt ar jau iepriekš minēto asins sastrēgumu un trombu veidošanos kāju vēnās. Svarīgi ir atcerēties jau pieminēto šķidrumu, un, ja sēdošais ceļojums pārsniedz 6 stundas, vajadzētu lietot kompresijas zeķes – to radītais spiediens un vēnām zināmā mērā imitē fizisku slodzi un nodrošina asins cirkulāciju sastrēguma vietā.

Uzturs

Veselīgs, sirdij un asinsvadiem draudzīgs uzturs mums nepieciešams ikdienā neatkarīgi no sezonas, taču vasara ir ļoti pateicīgs laiks, lai veselīgo uztura režīmu sāktu ievērot. Asinsvadu aterosklerozes (pirmais solis uz iespējamu infarktu vai insultu nākotnē) profilaksei ik dienu ieteicams uzņemt vismaz 400–500 g dārzeņu, 2–3 augļus, vismaz vairākas reizes nedēļā uzturā iekļaut pākšaugus (pupiņas, pelēkie zirņi, šķeltie zirnīši, cūku pupas, sviesta pupiņas), kas dos lielāku sāta sajūtu, ēdot dārzeņus, kā arī vismaz vairākas reizes nedēļā lietot riekstus vai mandeles (izmantojami arī sablendētā veidā, ja ir tehniskas problēmas no zobu puses).

Vasaras dārza ballītē būs patīkami sagrieztos dārzeņu iemērkt kādā mērcītē. Optimālais variants šai mērcītei būtu to pagatavot nevis no krējuma vai majonēzes, bet kā pamatu izmantot liesu bezpiedevu jogurtu. Laba ideja būs arī pašgatavots pesto ar sasmalcinātiem zaļumiem uz olīveļļas bāzes. Savukārt dārza piknika karali – cūkgaļas šašliku – atstāsim īpašiem gadījumiem, ne biežāk kā pāris reižu mēnesī. Noskaņai kopā būšanai dārzā vasaras vakarā ir vērts paeksperimentēt ar produktiem, ko parasti negrilējam, bet kāpēc gan mednieku desiņas vietā pārmaiņas pēc nepagaršot grilētu ananasu?

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada jūnija numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!