Vēnas var ārstēt mūsdienīgi jeb kam uzticēt savas kājas?
Mediķi atzīst – Latvijā ar vēnu varikozi slimo ļoti daudz cilvēku. “Vēnu operācijas ir ķirurgu visbiežāk veikto operāciju skaitā. Taču no tās baidīties nevajadzētu, jo mums – Veselības centra 4 (VC4) Baltijas Vēnu klīnikai ir vislielākā pieredze- ik gadu tiek veiktas aptuveni 1800 vēnu operācijas, kā arī ir pieejamas visas pasaulē pielietotās ārstēšanas metodes. Tas nozīmē, ka ārsti var piemeklēt vislabāko risinājumu atbilstoši pacienta vajadzībām un finansiālajām iespējām,” atzīst VC4 Baltijas Vēnu klīnikas vadošais speciālists, VenaSeal biolīmes metodes Austrumeiropas apmācību centra vadītājs, asinsvadu ķirurgs, flebologs Ints Ūdris.
Vēnu varikoze tiek dēvēta par civilizācijas slimību... Kāpēc tā?
Ar vēnu problēmām cilvēki sirguši jau no pasaules pirmsākuma, jo diemžēl gravitācijas spēka iedarbība - tas, ka cilvēks dzīvo uz Zemes un staigā vertikāli uz divām kājām, dara savu- nelabvēlīgi ietekmē mūsu kāju veselību. Kāju vēnu patoloģijas tika novērotas jau ļoti sen- tās jau savos darbos traktējis Pērikla laikmeta sengrieķu ārsts, viena no svarīgākajām personām medicīnas vēsturē- Hipokrāts (dzimis ap 460. gadu p.m.ē., miris ap 370. gadu p.m.ē). Viņš bija pirmais, kurš saskatīja saikni starp vēnām un kāju čūlošanu un aprakstīja vēnu katerizāciju kā vienu no ārstēšanas metodēm.
Tomēr jāatzīst, ka pēdējos gados to arvien vairāk sāk dēvēt par „civilizācijas slimību”. Vēnu problēmas ir vērojamas ne tikai sievietēm, bet arvien biežāk arī vīriešiem.. Tiek lēsts, ka reti kuram drīz izdosies izvairīties no vēnu nepietiekamības. Lielā mērā to nosaka mūsu dzīves veids. Sēdošs darbs vai tieši otrādi, stāvēšana visu laiku kājās, bieži pārlidojumi, fizisko aktivitāšu trūkums un liekais svars, neērti apavi, nelielas kāju traumas, kā arī dažas iedzimtas asinsvadu sistēmas un hormonālā statusa īpatnības – tas viss diemžēl ar laiku var radīt vēnu nepietiekamību. Un tad sāpes ikros, smaguma sajūta un krampji sāk pavadīt katru soli.
Ko nozīmē varikoze?
Ar vārdu „varikoze” tiek apzīmēta asins nosprostošanās izraisīta vēnu paplašināšanās, un visbiežāk tā ir vērojama kājās. Taču, ja runājam līdzībās, jāiedomājas ūdensvads un kanalizācijas caurule. Artērijas ir kā ūdensvads, kas pievada kājām ar skābekli bagātās asinis un nodrošina audu barošanu un funkciju. Artērijas ir tieva diametra, var būt izlocītas, un tajās ar lielu spiedienu un spēcīgu plūsmu sirds pumpē asinis. Savukārt vēnas ir tās, kas „izlietotās” asinis transportē atpakaļ uz sirdi un plaušām, kur tās atkal tiek atjaunotas ar skābekli. Vēnās savukārt nav nekāda „pumpja”, asinis plūst lēni, bez spiediena, un, ja ir kaut mazākais šķērslītis, sistēma sāk aizdambēties.
Ja raugāmies no anatomijas viedokļa, vēnu sistēmu var salīdzināt ar koka stumbru un saknēm. Normāli šķidrums no „saknēm” nonāk „stumbrā”. Ja vārstules, kas vēnā atrodas ik pēc 10 centimetriem un ļauj plūst asinīm virzienā uz sirdi, sabojājas vai vēnu sieniņas izstiepjas, gravitācijas spēka ietekmē asinis sāk plūst pretējā virzienā – pa „stumbru” lejā un sāk spiesties „saknēs”. Guļus stāvoklī gravitācijas spēks darbojas perpendikulāri vēnai, un viss ir kārtībā. Ja kājas ir paceltas slīpi uz augšu, gravitācijas spēks palīdz asinīm atplūst. Taču, atrodoties vertikālā stāvoklī, asinis brīvi tek „saknēs”, kur tām nav vietas, līdz ar to ir jāpalielinās telpai un tas notiek uz asinsvadu diametra pieauguma rēķina. Tajā brīdī mēs arī pamanām varikozos mezglus. Jūs noteikti zināt, ka garos balonus ir ļoti grūti piepūst, vajag ļoti lielu spēku, lai uzpūstu pirmo burbuli, pēc tam pūst ir vieglāk. Tāpat arī vēnas sākumā turas pretī, līdz vienā mirklī uzpūšas kā baloni. Reizēm pacienti stāsta – pēkšņi divu nedēļu laikā parādījās varikozas vēnas. Pirms tam par situācijas nopietnību liecina smaguma sajūta kājās, bet reizēm pat nav nekādu simptomu. Un cilvēks saka – bet nebija taču nekādu sūdzību!
Ar ko sākt?
Maldīgs ir priekšstats, ka visas vēnu patoloģijas uzreiz jāoperē. Atsevišķos gadījumos – sākotnējus hroniskas venozas mazspējas simptomus var ārstēt lietojot medikamentus, pielietojot fizikālās terapijas metodes un kompresijas terapiju. Lai savlaicīgi apturētu vēnu varikozes attīstību un nepieļautu jaunu vēnu slimības formu veidošanos, svarīgi veikt arī profilaktiskas darbības.
Ja diagnostikas laikā konstatē, ka stumbra vēnas ir veselas, bet ir bojāti tikai sānu zari, turklāt vizuāli traucē sīko kapilāru tīklojums, to var novērst, neiejaucoties ķirurģiski. Šajā gadījumā parasti pielieto putu skleroterapiju, kad ar tievu adatiņu ievada medikamentu, kā rezultātā vēna aizrētojas un pēc laika vairs nav redzama. Līdzvērtīgu rezultātu var sasniegt izmantojot speciālu transkutāno asinsvadu lāzeru, kad lāzerstaram, iedarbojoties caur ādu, tā enerģija absorbējas asins pigmentā esošā hemaglobīnā un asinsvads slēdzas. Šobrīd pieejami trīs dažādu veidu lāzeri, bet visefektīvākais un mazsāpīgākais ir Vbeam™ Perfecta šķidrās krāsvielas impulsu lāzers. Ar to var slēgt ne tikai zilos, bet arī sarkanos asins kapilārus, ko ar citiem lāzeriem nav iespējams izdarīt.
Jāatceras, ka pirmais solis ir konsultēties ar flebologu un veikt kāju vēnu ultrasonogrāfiju. Ja konstatē stumbra vēnu vārstuļu mazspēju, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. No slimās vēnas jātiek vaļā, lai organismā atjaunotu normālu asinsriti un likvidētu visas nosprostošanās pazīmes. Ja cilvēkam ar vēnu varikozi nav sūdzības, tas nenozīmē, ka slimība neturpina progresēt. Jo ilgāk pacients gaidīs, jo plašākā zonā attīstīsies vēnu varikoze, progresēs izmaiņas audos un palielināsies plānotās operācijas apjoms.
Ja atgriežamies pie ķirurģiskām metodēm, kā norit vēnu operācija, vai ir pamats no tās baidīties?
Viens no variantiem, ko joprojām izmanto visās slimnīcās, ir slimo vēnu izņemt ķirurģiski – speciālists izveido iegriezumus un pa tiem izvelk bojāto vēnu. Protams, noraujas visi sānu zariņi, operācija ir traumatiska un paliek rētas. Tāpēc, neskatoties uz kvalitatīvi veiktu operāciju, salīdzinot ar mūsdienīgajām endovenozajām metodēm tām ir augsts recidīvu skaits. Operāciju veic vispārējā narkozē. Turklāt pēc šādas iejaukšanās jārēķinās ar ilgu (mēnesi vai pusotru) atveseļošanās periodu.
Fleboloģija kā medicīnas nozare ir gājusi uz priekšu milzu soļiem un no operācijas baidīties nevajadzētu. Pateicoties mūsdienu jaunākajiem sasniegumiem šobrīd pacientam ir iespēja izvēlēties starp ķirurģisko operāciju un endovenozajām operācijām, kad vēnu slēdz no iekšpuses, turklāt nav nepieciešama narkoze, tikai atsāpināšana. Runājot par ķirurģiskām metodēm, tās patlaban VC4 Baltijas Vēnu klīnikā ir pieejamas četras - endovenozās operācijas, pielietojot lāzerķirurģiju, radiofrekvenci, ūdens tvaika mikroimpulsus un biolīmi. Un nevienai no tām nav ne mazākās līdzības ar novecojušo priekšstatu par vēnu „graizīšanu. Tās apvieno viens mērķis: slēgt bojāto vēnas posmu, likvidēt bojātos vārstus un atjaunot kājā normālu asins cirkulāciju. Tehniski visas endovenozās operācijas notiek vienādi. Lāzera gadījumā to dara lāzergaisma, radiofrekvences gadījumā (Latvijā kopš 2008. gada) – elektromagnētiskais starojums, ūdens tvaiku mikroimpulsu metodes gadījumā (Latvijā kopš 2010. gada) – uzkarsēts destilēts ūdens. Bez pieminētajām vēl tiek izmantota ķīmiskā ablāzija (skleroterapija), noslēdzot vēnu ar putām – ķīmisku vielu, kas destruē vēnas iekšējo slāni, kā arī visjaunākā metode – vēnas slēgšana ar cianakrilāta tehnoloģiju jeb bioloģisko līmi (Latvijā kopš 2012. gada). Turklāt, ja termiskajās endovenozajās operācijās, pielietojot lāzeru, tvaika mikroimpulsu, radiofrekvences metodi, tiek izmantota augsta temperatūra, tad biolīmes operācijas laikā nav vajadzīgas nekādas papildu injekcijas vai atsāpināšana.
Šīs metodes un to kombinācijas ir ne tikai iedarbīgas, efektīvas, bet arī maztraumatiskas un nesāpīgas, tāpēc gadiem ilgi ciest no smaguma sajūtas, kāju tūskas un krampjiem ir nepiedodama nolaidība pret savu veselību. Pēc vēnu operācijas pacienta stacionārā pavada no vienas līdz četrām stundām, atkarībā no operācijas apjoma un izvēlētas ārstēšanas metodes. Pēc tam pacients var doties mājās un pievērsties ikdienas aktivitātēm, protams, ievērojot ārsta rekomendācijas.
Pēc kādiem principiem izvēlas, kuru no visām jūsu nosauktajām ārstēšanas metodēm pielietot?
Ārstam ar godīgu attieksmi jāspēj piedāvāt vislabākos risinājumus pacienta klīniskajām vajadzībām un finansiālajām iespējām. Mēs VC4 Baltijas vēnu klīnikā to varam, jo šeit pieejamas visas iespējamās un modernākās vēnu ārstēšanas metodes. Vislabāko rezultātu var panākt tad, ja piedāvā nevis to vienīgo, kas ir, bet to, kas pacientam vajadzīgs. Pasaulē nav labākās vēnu ārstēšanas metodes, bet katrai no tām ir savs pielietojums. Piemēram, ja ir situācija, kad var izmantot jebkuru no operācijas veidiem, šī izvēle tiek atstāta pacienta ziņā, ņemot vērā vēlmes un finansiālās iespējas. Citā gadījumā teorētiski operāciju var veikt ar lāzeru, bet piemērotāka būs tvaika metode. Vai arī – var tikt pielietots vai nu lāzers vai biolīme, bet cenas atšķirīgas – vienas kājas operācija, izmantojot biolīmi, ir divarpus trīs reizes dārgāka (operējot abas kājas – divas reizes dārgāka) , nekā izmantojot lāzeru. Būtiski atcerēties, ka ideālu ārstēšanas rezultātu ir iespējams sasniegt tikai kompleksi risinot problēmu, tāpēc nereti vienas operācijas laikā pat nākas apvienot vairākas metodes.
Vai ir iespējams nosaukt aptuvenās izmaksas?
Jebkura endovenozā operācija vienai kājai var izmaksāt 800 – 1000 eiro (divām kājām nav dubultcena!), biolīmes operācija – 2200 līdz 3000 eiro.
Cenu atšķirība ļoti jūtama. Kādi tad ir plusi atšķirībā no citām metodēm?
Vēnu slēgšana ar biolīmi ir vissaudzīgākā metode. Ar biolīmi var likvidēt lielās stumbra vēnas. Ja tām ir sānu zari, kas nesavienojas ar citām lielajām vēnām, zari ar laiku pazūd. Tā ir pilnīgi nesāpīga, jo operācijas laikā nav termiska iedarbība uz vēnu, apkārtējiem audiem un nerviem, kā tas ir, izmantojot lāzera, radiofrekvences un tvaika metodi. Tā kā netiek pielietota narkoze, šī operācija ir ļoti piemērota cilvēkiem, kuri sirgst ar blakusslimībām, piemēram, sirds, nieru vai citu orgānu saslimšanām. Pēc operācijas nav jānēsā arī kompresijas zeķes. Šis ir pozitīvs aspekts gados veciem, korpulentiem cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar locītavu slimību, jo viņiem pašiem bieži vien ir grūtības tās uzvilkt.
Pacients uzreiz pēc operācijas sajūt atvieglojumu, nav zilumu, turklāt nav jānēsā kompresijas zeķes (pārējos gadījumos jānēsā vienu mēnesi). Bet vissvarīgākais – visās operācijās, izņemot šo, ir mazāka vai lielāka iespēja traumēt ādas jušanas nervu, kas atrodas blakus vēnai (citkārt – pat tai apkārt), nemaz nerunājot par klasisko vēnu operāciju, kad, raujot laukā vēnu, tiek neatgriezeniski pārauts arī šis nervs. Biolīme ir vienīgā metode, ar kuru to nevar traumēt. Visu interviju ar Intu Ūdri lasi žurnāla "ārsts.lv" jūlija numurā!
