Vai var pabarot ar labu veselību visam mūžam?

Uzturam ir būtiska nozīme veselības saglabāšanā un uzturēšanā, sevišķi cilvēka dzīves pirmajos gados, un tieši krūts piens ir labākais starta kapitāls bērna dzīvei. Tik tiešām – cilvēka veselībai ilgtermiņā agrīnā uztura kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti.

Mātes piens ir dabisks produkts, kas satur bērnam visas nepieciešamās uzturvielas, tādējādi nodrošina bērna harmonisku attīstību, aizsargā pret slimībām un ir ekonomiski izdevīgs. Zīdīšanai un krūts pienam ir krietni nozīmīgāka loma par elementāru uzturvielu nodrošināšanu bērna augšanas veicināšanai. Aizvien vairāk runā par to, ka dzīves sākumā saņemtais uzturs programmē cilvēka turpmāko veselību pieaugušā vecumā. Savukārt pats zīdīšanas process sniedz arī emocionālo barību – tiek nostiprināta labvēlīga emocionālā saikne starp māmiņu un bērnu, bērns mazāk raud, veidojas labvēlīgi apstākļi bērna psiholoģiskajai attīstībai, un bērni vēlākā vecumā uzrāda labākus rezultātus intelekta testēšanā.

Uzņemto uzturvielu ietekmi uz gēnos iekodētās informācijas ekspresiju jeb izpaušanos pētī zinātnes nozare nutriģenētika. Pastāv hipotēze, ka uzņemtais uzturs modulē gēnu ekspresiju un sekojoši ietekmē cilvēka veselību ilgtermiņā, tomēr pats mehānisms vēl nav līdz galam izpētīts. Vienkārši izsakoties, tiek uzskatīts, ka uzņemtā ēdiena sastāvs ieslēdz vai izslēdz kādu ar noteiktas saslimšanas risku saistīta gēna ietekmi. Turklāt šādai agrīnai programmēšanai varētu būt pat lielāka ietekme uz veselību nekā dzīvesveida paradumu (fiziskās aktivitātes, svara normalizēšana) maiņai pieaugušā vecumā.

Pētījumi pierādījuši, ka ar krūts pienu barotiem bērniem, salīdzinot ar mākslīgo ēdināšanu, ir labāki neiroloģiskās attīstības rādītāji un retāk sastopamas dažādas infekcijas slimības, diabēts, nekrotizējošs enterokolīts priekšlaikus dzimušiem bērniem, gastroezofageālais atvilnis, mazāks aptaukošanās risks turpmākajā dzīvē, zobu kariess, autoimūnas vairogdziedzera slimības. Ar krūts pienu barotiem mazuļiem retāk sastopams arī atopiskais dermatīts un elpceļu alerģijas.

Turklāt zīdīšana labvēlīgi ietekmē ne vien bērna, bet arī sievietes veselību – samazina krūts un olnīcu vēža, kā arī osteoporozes risku, kā arī iespēju saslimt ar izkaisīto sklerozi.

Kas ietilpst krūts piena sastāvā?

Tā bioloģiskajam un uzturvielu sastāvam nelīdzinās ne mākslīgie piena maisījumi, ne zīdītāju vai augu izcelsmes piens. Pirmajās pēcdzemdību dienās no jaunās māmiņas krūšu dziedzeriem izdalās pirmpiens. Tas ir sārmains, dzeltenīgs sekrēts ar augstāku proteīnu, A vitamīna, nātrija un hlora saturu nekā pienā, un tam ir salīdzinoši zemāks lipīdu, ogļhidrātu un kālija saturs. Pirmpienā ir aptuveni 80% ūdens. Grūtniecības laikā krūšu dziedzeros lielā skaitā ieceļo mātes imunitāti nodrošinošās šūnas (limfocīti un plazmocīti), kas ražo antivielas. Tās nonāk pirmpienā un jaundzimušajam nodrošina pasīvo imunitāti pret dažādām infekcijām. Tieši tādēļ pirmpienam būtiskāka ir imunoloģiskā funkcija. Dažas dienas pēc dzemdībām pirmpiena sekrēcija samazinās, un dziedzeri sāk ražot pienu.

Cilvēka piens satur aptuveni 87% ūdens, pārējo veido tauki, olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni, dažādi fermenti, hormoni u.c. bioloģiski aktīvas vielas, kas sinerģiski ietekmē bērna veselību, attīstību un augšanu. Būtiska piena sastāvdaļa ir olbaltumvielas, kuru daudzums krūts pienā ir optimāls bērna attīstībai. Olbaltumvielas ir visu dzīvo organismu pamatā, un tās veic dažādas dzīvībai nepieciešamās funkcijas. Ar pārtiku uzņemtās olbaltumvielas ir aizstājamo un neaizstājamo aminoskābju avots, kas kalpo kā olbaltumvielu biosintēzes izejvielas augošiem organismiem. No aminoskābēm sintezējas hormoni un citas biomolekulas. Ja organismā trūkst olbaltumvielu, īpaši pilnvērtīgo, bērniem tiek traucēta garīgā un fiziskā attīstība, var rasties nespēja pretoties infekciju slimībām, nogurums, miegainība, muskuļu vājums. Turpretī pārmērīgs uzņemto olbaltumvielu daudzums zīdaiņa vecumā ir viens no vairākiem faktoriem, kas palielina aptaukošanās risku turpmāk dzīvē.

Pasaules Veselības organizācija iesaka nodrošināt ekskluzīvu (zīdīšana bez papildu uztura vai dzēriena, arī ūdens) krūts barošanu līdz sešu mēnešu vecumam. No pusgada vecuma pakāpeniski var sākt pievienot vecumam atbilstošu papildu uzturu, vienlaikus neierobežojot krūts piena daudzumu. Zīdīšanu iesaka turpināt līdz bērna divu gadu vecumam, to pakāpeniski mazinot.

Kas nosaka piena veidošanos?

Krūšu dziedzeru galvenais uzdevums ir piena sekrēcija. Laktācija jeb piena veidošanās tiek regulēta neirohormonālā ceļā. Zīšanas laikā tiek kairināti krūšgalos esošie receptori, kas tālāk pa centrālo nervu sistēmu nosūta nervu impulsus uz galvas smadzenēm un izraisa sekojošu hormonu - prolaktīna un oksitocīna – refleksu, kas atbild par piena veidošanos un izdalīšanos. Ja zīšana nenotiek, piena sekrēcija aizvien mazinās, krūšu dziedzeri regresē, līdz kļūst neaktīvi. Vēl bez zīšanas neirohormonālos refleksus pastiprina mīlestības pilnas domas par bērnu, bērna skaņas, izskats un arī mātes pārliecība par sevi. Refleksu var kavēt stress, šaubas un satraukums, nepārliecinātība un arī sāpes.

Jāielāgo, ka piena veidošanās procesa sākšanai nepieciešamas 2–5 dienas. Nereti jaunās māmiņas domā, ka saražotais piens ir nepietiekamā daudzumā, un nepamatoti pārtrauc zīdīšanu. Visbiežāk sievietes tomēr spēj fizioloģiski nodrošināt pietiekamu piena daudzumu. Pirmajā dzīves dienā iznēsāta mazuļa kuņģa tilpums ir aptuveni 7 ml – tāds ir arī vienai ēdienreizei nepieciešamā piena apjoms. Četru līdz sešu nedēļu laikā krūšu dziedzeri pakāpeniski pielāgojas bērna individuālajām piena daudzuma vajadzībām, tādēļ šajā periodā ir būtiski bērniņu likt pie krūts pēc pieprasījuma – tik bieži un tik ilgi, cik zīdainis vēlas. Piena daudzumu neietekmē mātes vecums, priekšlaicīgas dzemdības, ķeizargrieziens, vienkāršs uzturs, dzimumdzīve, menstruācijas. Krūts pienu var droši uzglabāt saldētavā, sasaldējot -20 oC, līdz pat 6 mēnešiem un ledusskapī +4 oC līdz 24 stundām.

Vai jaunajai māmiņai būtu jāievēro diētas ierobežojumi zīdīšanas laikā? Nē, gluži pretēji, ir jāuzņem daudzveidīgs un pilnvērtīgs uzturs. Turklāt daba iekārtojusi tā, ka mātes piens praktiski vienmēr satur bērnam nepieciešamās uzturvielas. Ja māte uzņem pilnvērtīgu veģetāru uzturu, arī bērns saņems pilnvērtīgu uzturu ar krūts pienu. Jāņem vērā, ka sievietes, kas ievēro stingru vegāno diētu, nesaņem pietiekami daudz B12 vitamīna un rada bērnam neiroloģiskās attīstības traucējumu risku, tādēļ šīm sievietēm papildus jāuzņem B12 vitamīns. Zīdaiņiem, kuru mammas nepietiekami ilgi uzturas atklātā saules gaismā (klimata apstākļi, kultūras paradumi, kas paredz ķermeņa pilnīgu nosegšanu ar apģērbu), papildus jāuzņem D vitamīns rahīta profilaksei.

Svarīgi! Zīdīšana kontrindicēta tikai īpašos gadījumos, kad tā var kaitēt bērna veselībai, ja:

  • mātei ir HIV infekcija;
  • jaundzimušajam ir galaktozēmija, fenilketonūrija (iedzimtas vielmaiņas slimības);
  • māte lieto toksiskus medikamentus vai vielas (narkotikas, alkohols), kas izdalās ar pienu;
  • mātei ir aktīva, neārstēta tuberkuloze vai akūta garā klepus, masalu, masaliņu, cūciņu infekcija;
  • aktīva herpētiska infekcija uz krūtsgaliem.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada maija numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
Līva Ušpele, ārste, rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā