Vadims Ņefjodovs: Sezonālais traumatisms Latvijā – vai strādājam drošāk?

Ņemot vērā, ka Mikroķirurģijas centrs ir vienīgā iestāde Latvijā, kas 24/7 režīmā sniedz akūto palīdzību pacientiem ar smagām komplicētām traumām, ķermeņa daļu amputācijām, tad pavasaris centrā ir īpaši saspringts laiks, kas saistīts ar dārza darbu sezonas sākumu, kuri turpinās arī visu vasaru. Šogad koronavīrusa radītās pandēmijas ietekmē sezona sākusies agrāk – faktiski līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Godprātīgie iedzīvotāji, kuri palikuši mājās labprātīgi vai piespiedu darba apstākļu dēļ, labu nodomu vadīti, ķērušies pie dažnedažādiem iekštelpu remontdarbiem un dārza darbiem. Diemžēl daļa čaklo un praktisko iedzīvotāju pēc ievainojuma gūšanas nokļūst Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā plastikas un rokas ķirurgu aprūpē.

Gadiem ejot, traumu tendences nemainās – traumu biežums un smagums nemazinās. Cilvēki rīkojas neapdomīgi, neievēro darba drošību un dažkārt patvaļīgi cenšas “uzlabot” vai veido paši savus darba instrumentus. Arī alkohola lietošana dažreiz tiek iekļauta darbu veikšanas procesā. Ar kolēģi Mārtiņu Tēci pagājušā gada izskaņā apkopojām pēdējo gadu statistikas datus. Secinājumi izbrīnu neradīja – visbiežāk traumas gūst vīrieši darbspējīgā vecumā. Parasti tiek traumētas plaukstas, kuras gan mums, ķirurgiem, gan daudziem citiem ir ārkārtīgi vērtīgs darba instruments. Turklāt lielākā ievainojumu daļa ir dragāti ievainojumi, kuru rezultātā tiek traumētas vairākas struktūras vienlaikus – cīpslas, kauli, nervi un asinsvadi.

Šādas traumas cilvēki gūst ar mehanizētiem darbarīkiem – leņķa slīpmašīnām (tautā sauktas par fleksi), ripzāģiem, lentzāģiem, ēvelēm u. c. Neskaitāmas reizes sabiedrībai ir stāstīts par to, ka instrumenti jālieto pēc ražotāja noteiktiem standartiem. Gandrīz katrā dežūrā iestājas pacients, kurš ir kaut ko zāģējis ar fleksi un guvis ievainojumu. Šiem pacientiem katru reizi jautāju, vai viņi zina flekša pareizo nosaukumu (proti, leņķa slīpmašīna). Līdz šim pareizo atbildi neesmu dzirdējis. Kad paskaidroju, ka pacients ir zāģējis ar slīpmašīnu, iestājas domīgs klusums. Kamēr pacients ir aizdomājies par situācijas dilemmu, man ar kolēģiem jāķeras pie darba. Operācijas mērķis ir atjaunot bojāto struktūru, funkcionalitāti un, ja iespējams, estētiskumu. Operāciju garumu nav iespējams precīzi paredzēt pirms operācijas sākuma, jo, tikai vizuāli aplūkojot brūces, par bojājuma apmēru nevar spriest. Atkarībā no radīto bojājumu plašuma un smaguma ne vienmēr ir iespējams atjaunot pilnīgi visas bojātās ķermeņa daļas.

1. att. 24 gadus vecs vīrietis, kurš traumēja labo plaukstu ar cirvi. Rezultātā tika amputēti 4 pirksti

1. attēls. 24 gadus vecs vīrietis, kurš traumēja labo plaukstu ar cirvi. Rezultātā tika amputēti 4 pirksti

2. att. Vēlīnais rezultāts. Pēc 10 stundu garas operācijas un 6 mēnešu garas rehabilitācijas sasniegts ļoti labs funkcionāls un estētisks rezultāts.

2. attēls. Vēlīnais rezultāts. Pēc 10 stundu garas operācijas un 6 mēnešu garas rehabilitācijas sasniegts ļoti labs funkcionāls un estētisks rezultāts.

Savukārt ārstēšanas galvenais mērķis ir maksimāli atjaunot pacienta darba spējas. Ārstēšana ir komplekss process, un operācija ir tikai sākotnējais posms. Veiksmīgs iznākums ir ļoti lielā mērā atkarīgs no pacienta līdzestības un gribasspēka. Pirmajās nedēļās pēc operācijas kritiski svarīga ir pareiza brūču kopšana, lai izvairītos no infekcijas iekļūšanas brūcē u. c. komplikācijām. Līdz ar brūces sadzīšanu sākas traumētās rokas fizikālā rehabilitācija, bez kuras atgūt kustības un spēku tai nav iespējams. Šajā posmā rehabilitācijas speciālista loma ir konsultēt un vadīt pacientu, taču lielais darbs pacientam ir jāveic patstāvīgi, regulāri un pilnvērtīgi vingrojot. Jāuzsver, ka motivēti un mērķtiecīgi pacienti spēj atgūt savas darba spējas pat pēc smagām traumām un vairāku ķermeņa daļu zaudējuma, piemēram, pēc pirkstu amputācijas.

Nobeigumā novēlu Latvijas iedzīvotājiem patīkami pavadīt 2020. gada vasaru! Daliet darbu no atpūtas, strādājiet prātīgi un ievērojiet visus drošības pasākumus! Savukārt tiem, ar kuriem nāksies satikties dežūrās, jāpiekodina – pēc iziešanas no slimnīcas jūsu veselība un darba spējas pirmām kārtām ir jūsu pašu rokās.

Foto: shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!