Trūkst elpas un moka klepus? Astma?
Pasaulē ar astmu slimo vairāk nekā 300 miljonu iedzīvotāju, tā ir biežākā hroniskā slimība bērnu vecumā un biežākais skolas kavējumu cēlonis kādas slimības dēļ. Pieņemts uzskatīt, ka Latvijā ar astmu dažādās vecuma grupās slimo ap 2–5% iedzīvotāju (zāļu iegāde tiek kompensēta vairāk nekā 60 tūkstošiem). Taču jādomā, ka astmas slimnieku ir vairāk, jo pārsvarā gadījumu astmai ir viegla norise.
Padomju laikā astmu diagnosticēja tikai ļoti smagas norises gadījumā, tāpēc vecākās paaudzes uzskatos tā saistās ar smagu slimību. 70. un 80. gados lietotās diagnozes astmatisks bronhīts vai astmoīds bronhīts diezgan droši norāda uz astmas diagnozi.
Slimnieku ar patiešām smagu norisi ir maz, un lielākajā daļā gadījumu problēmas rada nevis pašas slimības smagums, bet gan slikta līdzestība ārsta ieteiktajai terapijai.
Astmas manifestāciju nosaka ģenētiskā predispozīcija un vide. Domāju, ka Latvija neatšķiras no savām kaimiņvalstīm rietumos un ziemeļos, un, mainoties mūsu mājokļu iekārtojuma, sadzīves, uztura un citiem ieradumiem, saslimstība ar astmu pieaug (piemēram, Somijā aptuveni divdesmit gadu laikā kopš 80. gadiem tā pieauga četrkārtīgi).
Astma ir hronisks alerģisks elpceļu iekaisums, kas izraisa elpceļu paaugstinātu jutīgumu. Tā sekas ir potenciāla elpceļu sašaurināšanās (bronhu spazmas), kas izpaužas kā elpas trūkuma – astmas lēkme. Šo astmas lēkmi var izraisīt veselam cilvēkam absolūti nekaitīgi kairinātāji – auksts gaiss, asa smarža vai smaka, putekļi.
Klasiskās astmas pazīmes ir atkārtotas elpas trūkuma epizodes ar klepu, sēcošu elpošanu un spīlēšanas sajūtu krūtīs. Tipiska ir minēto simptomu atkārtošanās saistībā ar ieelpojamiem kairinātājiem un alergēniem, fizisku slodzi (3–15 minūtes pēc tās!), kā arī nakts elpas trūkuma lēkmes. Simptomu pastiprināšanos parasti novēro saistībā ar vīrusu infekciju (saaukstēšanos). Elpas trūkums ir subjektīva sajūta, tāpēc nereti priekšplānā ir tieši klepus. Jāuzsver, ka pretēji izplatītajam uzskatam arī astmas lēkmes gadījumā pacienti elpas trūkumu pārsvarā izjūt ieelpā (!).
Astmas simptomi ir mainīgi no stundas uz stundu, no dienas uz dienu, nedēļu, kā arī mēnešu laikā. Mēdz sacīt, ka katram astmas slimniekam ir “sava astma”.
Astmas diagnoze ir jāapstiprina speciālistam, kas eventuāli veiktu spirometriju pirms un pēc bronhus paplašinošu medikamentu inhalācijas, nepieciešamības gadījumā – arī citus testus.
Tiek uzskatīts, ka astmu nav iespējams izārstēt. Būs lasītāji, kas tam iebildīs: “Man kādreiz bija astma, bet nu jau gadus divdesmit es to neizjūtu!” Jā, šādu gadījumu ir daudz. Diemžēl astma ir tepat blakus. Piemēram, “saaukstēšanās” (vīrusu infekcijas) gadījumā elpceļu simptomi varētu būt izteiktāki un/vai ilgstošāki, arī astmas simptomi agrāk vai vēlāk var atjaunoties. Nokļūstot ekstrēmos apstākļos, piemēram, ugunsgrēka dūmos vai gāzu noplūdes gadījumā, ar lielu varbūtību tomēr gaidāma astmas lēkme.
Pat ja astmu nevar izārstēt, praktiski ikvienam astmas slimniekam iespējams panākt slimības norises kontroli. Šī mērķa sasniegšanai varētu ieteikt piecu soļu programmu:
- apzinies faktorus, kas pasliktina tavas astmas norisi;
- iemācies pazīt simptomus, kas liecina par astmas norises pasliktināšanos;
- lieto zāles atbilstoši sava ārsta ieteikumiem;
- zini, kā jārīkojas astmas uzliesmojuma (lēkmes) gadījumā;
- palūdz savam ārstam rakstisku personisko astmas ārstēšanas plānu.
Vides faktorus, kas potenciāli var pasliktināt astmas norisi, iedala divās grupās. Pirmie, piemēram, auksts gaiss, asa smarža, tikai provocē lēkmi, savukārt otrie – alergēni (ziedputekšņi, mājas putekļu ērcītes jeb smidži, sēnītes un mājdzīvnieku epidermālie alergēni), smēķēšana, akūta respiratora vīrusu infekcija (ARVI), arodfaktori – izraisa arī iekaisuma pieaugumu. Lai ilgtermiņā nodrošinātu labāku astmas kontroli, svarīgi novērst otrās grupas faktoru iedarbību.
Raksta turpinājumu par astmu izraisošajiem alergēniem, astmas ārstēšanu un kupēšanu lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!