Svīšana. Efektīvākie veidi tās novēršanai
Karstā laikā ķermenis sakarst un āda kļūst mitra... Kurš gan to nav piedzīvojis!? Bet ko darīt, ja svīšana kļūst mokoša un apkaunojoša? Par svīšanu, tās sekām un modernākajiem risinājumu stāsta Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas metodiskā vadītāja dermatoloģe LINDA KAPTEINE.
Svīšana ir normāls fizioloģisks process
Diennaktī vidēji izdalās vairāki litri sviedru, kas tūlīt nožūst, bet pārslodzes gadījumā varētu būt arī vairāk. Pastiprināti svīst plaukstas, pēdas, paduses un cirkšņi, jo tur atrodas lielāks daudzums sviedru dziedzeru.
Cilvēks svīst, lai uzturētu (organismam izdalot siltumu) nemainīgu ķermeņa temperatūru un izdalītu vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Svīšana palīdz saglabāt arī asins osmotisko spiedienu. Kad paaugstinās ķermeņa temperatūra, sviedru dziedzeru darbība kļūst intensīvāka. Uz katru spēcīgu kairinājumu sviedru dziedzeri reaģē ar aktīvāku darbību. Smags fizisks darbs un liela treniņu slodze, kā arī atsevišķu medikamentu (antibiotikas, antidepresanti) un narkotisko vielu (kokaīns, amfetamīns, morfīns) lietošana var būt iemesls pārmērīgai svīšanai.
Fizioloģisku, pārejošu svīšanu var veicināt karstu dzērienu malkošana aukstā laikā un aukstu – karstā laikā, tāpēc, lai saglabātu vienmērīgu ķermeņa temperatūru, netiktu izjaukta organisma termoregulācija, vasarā vēlams dzert siltu šķidrumu. Cilvēks svīst vairāk, ja viņam ir daudz tuvu ādai izvietotu sviedru dziedzeru vai arī ir nervu sistēmas disfunkcija. Jāatzīst, ka sviedru dziedzeru darbība dažādās situācijās, kas saistītas ar stresu un fizisko slodzi, var tikt pārmantota.
Cilvēka vārdu var arī aizmirst, taču viņa smarža paliek atmiņā ilgi, jo katram ir cits aromāts. Ne velti sviedri un to atstātie traipi ir labs tiesu medicīnas pētījuma objekts, identificējot personību! Paši sviedri ir bez smaržas, jo 98–99% sastāv no ūdens. Specifiskā smaka veidojas, sviedriem saskaroties ar tauku dziedzeru izdalījumiem uz ādas, kā arī baktērijām sadalot sviedros esošās olbaltumvielas un sāļus. Aromāts būs izteiktāks tad, ja uz ādas ir daudzveidīgāka mikroflora. Pastiprināti sviedri var izdalīties un sviedru smaka būs intensīvāka, ja uzturā lieto kalorijām bagātus, treknus un vircotus ēdienus. Sviedru dziedzerus inervē simpātiskā nervu sistēma, līdz ar to, ja cilvēks jūtas nekomfortabli, viņam ir lieli emocionāli pārdzīvojumi, sviedri kā reakcija uz stresa situācijām arī izdalās vairāk un aromāts ir asāks. Intensīva smaka var būt sekas hormonāliem un vielmaiņas traucējumiem.
Sadaloties sviedriem, rodas kairinošas vielas, kas var izraisīt niezi. Atsevišķās ķermeņa vietās var parādīties izsutumi, ādas iekaisums jeb dermatīts. Pārmērīga svīšana veicina arī ādas sēnīšu slimības, visbiežāk tās skar kāju pirkstu starpas un paduses. Pārmērīgas svīšanas dēļ, it īpaši nēsājot sintētisku, nepiemērotu apģērbu un neievērojot higiēnu, var iekaist sviedru, tauku dziedzeri, līdz ar to pastiprināti var veidoties pinnes. Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka mazāk dzerot arī mazāk svīdīs, taču tas ir aplami. Tā kā kopā ar sviedriem organisms zaudē daudz sāļu, pastiprināti svīstot, ir svarīgi daudz lietot šķidrumu, lai organismā netrūktu minerālvielu. Turklāt jādzer ne tikai tad, kad gribas, jo, cilvēkam to nejūtot, organisms var atūdeņoties un tikt traucēta nieru darbība, kas ir bīstami dzīvībai.
Ar medikamentiem vai dezodorantu?
Tas, ka vienam vairāk svīst rokas vai kājas, bet citam paduses, ir atkarīgs no sviedru dziedzeru daudzuma noteiktos ādas rajonos. Bet, ja tomēr svīšana kļūst mokoša un traucējoša, šā brīža ārstniecība piedāvā plašas iespējas, kas, ja ne pilnībā izārstē no pārmērīgas svīšanas, tad vismaz uz ilgāku laiku novērš to.
Ja sviedri tek straumītēm, nepieciešama dermatologa, neirologa vai endokrinologa konsultācija. Pastiprināta svīšana vērojama pubertātes un menopauzes laikā, bet nereti arī ir viena no daudzu slimību (cukura diabēts, tuberkuloze, nervu sistēmas, infekcijas vai onkoloģiskas slimības) pirmajiem simptomiem. Ja pārmērīgu svīšanu izraisa kāda slimība, svīšanas problēmu iespējams atrisināt, ārstējot šo slimību. Bet ar pašu svīšanu cīnīties var ar dažādām metodēm.
Ja pastiprināta svīšana ir saistīta ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, to var normalizēt ar adatu terapijas un homeopātijas palīdzību. Veģetatīvo nervu sistēmu stabilizē arī žeņšeņa, baldriāna, eleiterokoka preparāti, B vitamīns, fizioterapijas procedūras, atpūta, regulāra fiziska aktivitāte, svaigs gaiss, ūdens procedūras – kontrastduša, cirkulārā duša un peldēšana, kas uzlabo zemādas asinsvadu tonusu. Baiļu vai rūpju izraisītas pārmērīgas svīšanas gadījumā efektīva ir psihoterapija.
Ja parādās nepatīkama smaka, vēlams apmeklēt dermatologu
Tā kā tas liecina par mikrofloras aktivizāciju un iekaisīgām pārmaiņām uz ādas, svarīgi veikt izmeklējumus un cīnīties ar cēloni, piemēram, sēnīti. Turklāt svīstošās ķermeņa vietas pēc mazgāšanas rūpīgi jānosusina, jo sevišķi starp pirkstiem palikušais slapjums ir ideāla augsne baktērijām. Dažādus dezodorējošus līdzekļus drīkst lietot tikai uz tīras un sausas ādas. Lokālai sviedru izdalīšanās ierobežošanai lieto speciālus antiperspirantus, kas aizkavē sviedru dziedzeru darbību. Taču to iedarbība būs sekundāra, un pārmērīga to lietošana var izjaukt normālo ādas fizioloģisko stāvokli un izraisīt iekaisumu. Nopietnākai ārstēšanai ieteicami alumīnija hlorīda sāļus saturoši krēmi vai geli. Vajadzētu atcerēties, ka dezodoranti, kas satur aldehīdus, var izraisīt alerģisku reakciju. Dermatoloģisku problēmu gadījumā līdzeklis ir jātestē. Ja āda sāk sūrstēt vai parādās ādas apsārtums, prātīgāk būtu no pretsviedru līdzekļa atteikties.
Ja svīst kājas, nevajadzētu nēsāt augstpapēžu kurpes, jo nepareizs spiediens uz pēdas pamatni negatīvi iedarbojas uz sviedru dziedzeriem. Turklāt kāju svīšanai nav nekā kopīga ar pedikīru un vairākkārtēju pēdu mazgāšanu dienā. Veselām pēdām pat karstā laikā nav pastiprināti jāsvīst un parasti pietiek ar to mazgāšanu vienu reizi dienā. Ja pēdas svīst pastiprināti, visbiežāk iemesls tam ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, nepiemērota (neelpojoša) materiāla un apavu liestes izvēle. Tā kā nepārtraukti mitras pēdas āda bojājas (pārplīst) un tāpēc ir lielāka iespēja inficēties ar dažādām slimībām (attīstās sēnīte un pastiprinās iekaisumi), ļoti svarīgi ir apavus regulāri mainīt, dezinficēt, izžāvēt un nestaigāt vienos apavos gan ārā, gan telpās. Turklāt vairāk nekā 90% gadījumu kāju svīšanu rada anatomiska problēma – šķērsvelves plakanā pēda. Šādā gadījumā risinājums ir viens – pēda jākoriģē ar apavos ieliekamo atbalsta zolīti (tās ražo speciāli gan zābakiem, gan kurpēm, gan vasaras sandalēm).Par efektīvāko risinājumu svīstošu pēdu un plaukstu gadījumā lasi žurnāla "ārsts.lv" jūnija numurā.
