Smēķēšana – viena no izplatītākajām atkarībām

Tabaka ir nakteņu dzimtas augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika un Dienvidamerika. Pirmie to sāka lietot indiāņi jau pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Indiāņi tabaku izmantoja arī reliģiozos rituālos, kur tā tika lietota lielās devās un spēja izraisīt halucinācijas. Svaigā veidā tabakas lapas ne tikai smēķēja, bet arī ēda un dzēra to sulu. Mūsdienās smēķēšana ASV katru gadu nogalina apmēram 419 000 cilvēku. Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā – 36% iedzīvotāju smēķē...

Ar eiropiešu ierašanos Amerikā tabaka kļuva par vienu no galvenajām peļņas precēm. Tabakas audzēšana kļuva arī par vienu no centrālajiem konflikta ar indiāņiem cēloņiem, jo bija nepieciešams palielināt tabakas produkciju, tāpēc radās vajadzība paplašināt teritorijas. Tabakas plantāciju apkopšanai bija nepieciešams darbaspēks, ko ieveda no Āfrikas kā vergus. Eiropiešu iebraucēji iemācījās smēķēt tabaku no indiāņiem, un šis paradums Eiropā ieguva lielu popularitāti. 17. gs. sākumā sākās tabakas audzēšanas uzplaukums Virdžīnijas štatā. Saražoto tabaku importēja uz Angliju ļoti lielos daudzumos.

Tabaka satur nikotīnu, un visu tabakas veidu patērēšanas sekas ir nikotīna absorbcija asinsritē un atkarības veidošanās. Tikai 20. gs. 50. gados noteica skaidru saikni starp smēķēšanu un plaušu vēzi, parādījās pirmās antireklāmas un 70. gados sāka izskanēt rosinājumi atmest smēķēšanu.

Atkarību veidi

  • Vielu atkarība – alkoholisms, smēķēšana, narkotiku lietošana u.c.
  • Procesu atkarība – internets, mobilais telefons, televīzija, datorspēles un citas tehnoloģijas.
  • Atkarība attiecībās (ar dzīves partneri, draugiem) – bailes kļūt atstumtam, vienam.
  • Atkarība no azartspēlēm.
  • Augsta riska uzvedība, piemēram, lēkšana ar gumiju vai izpletni.
  • Atkarība no iepirkšanās – cilvēks bieži iegādājas lietas, kas nav vajadzīgas, slēpj no citiem nopirktās preces un tēriņus.
  • Atkarība no ēšanas – uzvedības traucējumi, tīša badošanās – anoreksija un pārēšanās lēkmes, kam seko barības mākslīga izvadīšana.

Smēķēšana un nikotīna atkarība

Psiholoģiskā atkarība – cigarešu smēķēšana ir kā rituāls, kas ietver noteiktas darbības un saistās ar kādu apstākli: stresu, atpūtas pauzi, bara instinktu, piederības sajūtu kompānijai vai konkrētas vietas gaisotnei.

Fiziskā atkarība – organisma reakcija uz nikotīnu, jo nikotīns savienojas ar n-acetilholīna receptoriem, kas galvenokārt atrodas virsnierēs un centrālajā nervu sistēmā (CNS). Virsnieru ietekmē paaugstinās asinsspiediens, palielinās elpošanas frekvence, paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās cukura līmenis asinīs. CNS izdalās par labsajūtu atbildīgi neiromediatori, un psiholoģisks apmierinājums sākas septiņas sekundes pēc tabakas dūma ieelpošanas un ilgst divas stundas, tālāk seko vēlme pēc vēl vienas cigaretes.

40–60 mg nikotīna izraisa nāvi, vienā cigaretē ir 1 mg nikotīna.

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds jeb tvana gāze ir galvenais vaininieks smēķētāju saslimšanai ar sirds un asinsvadu slimībām. Oglekļa monoksīds aizņem skābeklim pienākošos vietu asins šūnās, līdz ar to ir ļoti traucēta visu orgānu un sistēmu apgāde ar skābekli, rezultātā nevar notikt fizioloģiska vielmaiņa. Tāpat oglekļa monoksīds sašaurina asinsvadus, tāpēc ļoti cieš perifērā asinsrite, it īpaši kāju pēdas un pirksti.

Kas notiek, atmetot smēķēšanu

  • Pēc 20 minūtēm uzlabojas pašsajūta.
  • Pēc 2 stundām normalizējas sirdsdarbība un asinsspiediens.
  • Pēc 12 stundām oglekļa monoksīds samazinās uz pusi, līdz ar to skābekļa daudzums asinīs palielinās.
  • Pēc 48 stundām atgriežas smaržas un garšas sajūtas, kas smēķētājiem ir daudz vājākas nekā nesmēķētājiem.
  • Pēc trīs dienām organismā vairs nav nikotīna, tādēļ šajā brīdī ir visgrūtāk noturēties nesmēķēt, jo organisms var sākt reaģēt uz nikotīna trūkumu ar nervozitāti, palielinātu apetīti, galvassāpēm, pat krampjiem. Galvenais ir nepadoties un nepastiepties pēc cigaretes. Svarīgs ir tuvu cilvēku atbalsts, sevis iepriecināšana ar kādu patīkamu nodarbi, kino, koncertu, teātri vai jaunām kurpēm.
  • Pēc 2–3 nedēļām manāmi uzlabojas asins cirkulācija un plaušu funkcija, var sākt nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem, izzūd nikotīna atkarības simptomi.
  • Pēc 1–9 mēnešiem uzlabojas plaušu funkcija un kļūst manāmi vieglāk elpot.
  • Pēc viena gada uz pusi samazinās sirds slimību risks, salīdzinot ar smēķētājiem.
  • Pēc pieciem gadiem sirds un asinsvadu slimību risks ir tāds pats kā nesmēķētājiem.
  • Pēc desmit gadiem uz pusi samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi, arī mutes, rīkles, nieru, urīnpūšļa, aizkuņģa dziedzera vēzi, salīdzinot ar smēķētājiem
  • Pēc piecpadsmit gadiem risks saslimt ar infarktu, insultu, aritmiju, sirds infekciju ir tāds pats kā nesmēķētājiem.

Alternatīvā smēķēšana

Ūdenspīpe sastāva ziņā satur tas pašas ķīmiskās vielas, ko cigarete, turklāt tilpuma ziņā ūdenspīpe pārspēj cigaretes. Smēķējot ūdenspīpi, jāņem vērā, ka, lietojot kopīgu iemuti, var inficēties ar herpesvīrusu, tuberkulozi, hepatītu u.c.

Elektroniskā cigarete tiek uzskatīta par mazāk kaitīgu alternatīvu cigaretei, bet jāņem vērā, ka e-cigarete arī satur nikotīnu un citas ķīmiskas vielas, ieelpo nevis dūmus, bet tvaikus, kas nokļūst daudz dziļāk plaušās, nav veikti pietiekami daudz pētījumu, kas apstiprinātu e-cigarešu nekaitīgumu, kā arī tā nepalīdz atmest smēķēšanu, vienkārši cilvēks turpina smēķēt, tikai e-cigareti.

Nikotīna aizstājterapija

Tā kā smēķētājiem ir dažāda atkarības no nikotīna pakāpe, tad veids, kā atmest smēķēšanu, jāpiemeklē katram pēc nepieciešamības. Ir gadījumi, kad cilvēks vienkārši izsmēķē pēdējo cigareti un tālāk iztiek ar gribasspēku un motivāciju.

Ja nu tomēr ir nepieciešama palīdzība, tad viens no variantiem ir nikotīnu ievadīt organismā mazās devās kā cigaretes aizstājēju. No šī brīža cigaretes smēķēt nedrīkst.

Nikotīnu saturoša košļājamā gumija (Nicorette) – ja smēķētājs līdz pāriešanai uz Nicorette ir smēķējis līdz divdesmit cigaretēm dienā, tad nepieciešama 2 mg nikotīna košļājamā gumija, ja virs divdesmit cigaretēm –tad 4 mg. Svarīga ir šī medikamenta pareiza lietošana, jo košļājamā gumija nav intensīvi jākošļā, bet pāris reižu jāpārkož un jāievieto starp vaigu un zobiem, kamēr pazūd garša, tad var atkārtot šo darbību.

Nikotīnu saturoši plāksteri (Nicorette) paredzēti līmēšanai uz ādas. Plāksteri no rīta uzlīmē uz sausas ādas un vakarā noņem.

Nikotīnu saturošs aerosols (Nicorette) līdzīgi kā košļājamā gumija uzsūcas caur mutes gļotādu.

Iekšķīgi lietojamas tabletes (Tabex), kas organismā darbojas līdzīgi kā nikotīns. Tabletes lietojamas pēc noteiktas shēmas, pakāpeniski samazinot devu.

Visos gadījumos ārstēšana ilgst no astoņām līdz divpadsmit nedēļām.

Pasīvā smēķēšana

Personas, kas pastāvīgi atrodas smēķētāju sabiedrībā, ir pakļautas visiem tiem pašiem slimību riskiem, kam smēķētāji. Īpaša riska grupa ir bērni. Ja mazulis jau no mazotnes ir tabakas dūmu ietekmē, tad ir ļoti liela iespējamība, ka pieaugušā vecumā viņš būs hronisks smēķētājs. Mazi bērni atdarina pieaugušos, un vislabākais veids, kā bērnam pierādīt, ka smēķēt ir slikti, ir atmest to pašam. Otra nopietna riska grupa ir grūtnieces. Grūtniece un barojoša māmiņa noteikti nedrīkst smēķēt un atrasties smēķētāju sabiedrībā. Pasīvā smēķēšana var izraisīt zīdaiņa pēkšņas nāves sindromu. Pat ja zīdaiņa klātbūtne nesmēķē, tabakas dūmi iesūcas matos, drēbēs, elpā, tādēļ bērnam kaitīga ir arī tēta smēķēšana. Ļoti svarīgi pārliecināties, vai bērna aukle nav smēķētāja.

Kā pasargāt sevi un bērnus no smēķēšanas

Atmetiet smēķēšanu pats!

Smēķējiet tikai ārpus mājas!

Nekad nesmēķējiet mašīnā!

Neļaujiet viesiem smēķēt mājā!

Izvairieties no publiskām vietām, kur smēķēšana ir atļauta!

Paskaidrojiet bērnam, kādu ļaunumu nodara smēķēšana!

Jūs drīkstat pieprasīt pārtraukt smēķēšanu bērna klātbūtnē!

 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada novembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
Inga Puķe, farmaceite, Mana aptieka