Sirds spēkam

Sirds un asinsvadu slimības ieņem pārliecinošu vietu statistikas augšgalā kā biežākais pasaules un arī Latvijas iedzīvotāju nāves iemesls. Pieejams milzum daudz informācijas par sirds un asinsvadu saslimšanas iemesliem, riska faktoriem un profilaksi, ieteikumi uzturam, ikdienas paradumu maiņai utt., tomēr problēma ar katru gadu aug augumā. Latvijas Zāļu reģistrā un aptieku plauktos pieejams plašs zāļu klāsts, kuras nozīmē ārsts jau esošas sirds un asinsvadu slimības ārstēšanai, bet pieejami arī produkti, kuri paredzēti profilaksei – sirds veselībai un spēkam. Kā neapjukt piedāvājumā un izvēlēties sev noderīgāko? Uz šo jautājumu vislabāk spēs atbildēt ārsts vai farmaceits.

Mūsu dzīvesveids – slimību profilakses pamats.

Sirds veselību ietekmējošie faktori:

  • neietekmējamie faktori – ģenētika, dzimums un vecums;
  • ietekmējamie faktori – liekais ķermeņa svars, asinsspiediens, holesterīna līmenis asinīs, smēķēšana, paaugstināts glikozes līmenis u.c.
  • Smēķēšana

Smēķēšana ir viens no nozīmīgākajiem sirds slimību riska faktoriem, kuru pacients pats ir spējīgs ietekmēt. Risku palielina gan izsmēķēto cigarešu skaits, gan smēķēšanas ilgums, un mirklī, kad smēķēšana ir atmesta, pacients būtiski samazina sirds slimību risku. Turklāt jau dažas nedēļas pēc smēķēšanas atmešanas normalizējas asinsspiediena un pulsa rādītāji.

Liekais ķermeņa svars

Būtiski ir kontrolēt ķermeņa svaru, ievērojot sabalansēta uztura principus un esot fiziski aktīvam. Liekā svara gadījumā pastāv palielināts risks saslimt ar daudzām slimībām, arī sirds slimībām. Būtisks rādītājs ir vidukļa apkārtmērs (sievietēm > 88 cm un vīriešiem > 102 cm), jo palielināts taukaudu izvietojums vēdera apvidū palielina sirds slimību risku. Lai saglabātu normālu ķermeņa svaru, būtiski ir ievērot veselīgas ēšanas principus (ēst bieži un nelielas porcijas, vairāk lietot uzturā dārzeņus u.c.) un fizisko aktivitāti. Regulāra fiziskā slodze samazina slikto holesterīnu un triglicerīdu līmeni un paaugstina labo holesterīnu, pazemina asinsspiedienu. Minimālā fiziskā slodze ir 30 min ilga fiziskā aktivitāte vismaz 2–3 reizes nedēļā.

Paaugstināts holesterīna līmenis

Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas sintezējas aknās (80%) un tiek uzņemta arī ar uzturu (20%). Normāli holesterīns ir nepieciešams vairāku organisma funkciju nodrošināšanai – piedalās hormonu sintēzē, žultsskābju sintēzē u.c. Kopējam holesterīna līmenim jābūt mazākam par 5 mmol/l, un tas sastāv no labā holesterīna (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns) un sliktā holesterīna (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns). Sliktais holesterīns izgulsnējas uz asinsvadu sieniņām, tā radot risku sirds un asinsvadu slimībām.

Asinsspiediena kontrole. Katrs ir ievērojis, ka ģimenes ārsts profilaktiskās apskates laikā vienmēr izmēra arī asinsspiedienu, jo tas ir būtisks rādītājs, lai varētu noteikt sirds un asinsvadu saslimšanas risku. Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, veicinot aterosklerozi, tādējādi arī negatīvi ietekmē citu orgānu funkcijas – nieru, acu, galvas smadzeņu u.c. Normāls asinsspiediens gan vīriešiem, gan sievietēm jebkurā vecumā ir 120/80 mm Hg. Papildus veselīgam dzīvesveida ievērošanas ieteikumiem jāierobežo sāls patēriņš uzturā līdz 5 gramiem dienā, bet hipertensijas pacientiem – līdz 1,5 gramiem dienā, jo arī sāls daudzums nozīmīgi ietekmē asinsspiedienu. 

Raksta turpinājumu par to, kas var palīdzēt mūsu sirdij (omega 3 un 6 taukskābes, augu ekstrakti u.c.), lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada februāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!