Sīks objekts vai vilinoša izskata pudele... Bīstami!

Ik dienu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā palīdzību sniedz kādam bērnam, kurš norijis vai aizrijies ar kādu svešķermeni vai nogaršojis kodīgu šķīdumu. Nav noslēpums, ka ne visi šie gadījumi ir ar laimīgām beigām. Kā norāda bērnu ķirurgs profesors AIGARS PĒTERSONS, pēdējo gadu laikā Latvijā nav novērota tendence mazināties ne gremošanas trakta orgānu apdegumu skaitam, ne ieelpoto vai norīto svešķermeņu skaitam gremošanas traktā. “Šis skaits ir viens no patlaban augstākajiem Eiropas Savienībā un aptuveni 8–10 reižu pārsniedz svešķermeņu skaitu, ko norij bērni Skandināvijas valstīs. Tas liecina, ka ģimenēs ne sevišķi kvalitatīvi uzrauga mazos bērnus, ļaujot tiek nonākt kontaktā ar sīkiem priekšmetiem, baterijām vai kodīgiem šķīdumiem,” skarbo realitāti akcentē profesors A. Pētersons un skaidro šo situāciju bīstamību.

Kur svešķermenis var nokļūt?

Pirmkārt, svešķermenis var nokļūt elpošanas orgānu sistēmā (degunā, aizdegunē, trahejā, bronhos), otrkārt, gremošanas orgānu sistēmā, kur tas parasti aizķeras barības vadā. Protams, daudz ko nosaka, kāds veids un izmērs ir šim svešķermenim.

Vecums, kurā visbiežāk notiek šī nelaime, ir 1–3 gadi, jo mazi bērni apkārtējo pasauli iepazīst caur gremošanas traktu – mazulis pārvietojoties savā ceļā atrod kādu priekšmetu un iebāž to mutē. Nereti viņi ar šiem priekšmetiem aizrijas, tie tiek nevis norīti, bet ievilkti elpošanas ceļos.

Atkarībā no tā, kādā orgānu sistēmā svešķermenis nokļūst, ir dažādi klīniskie simptomi.

* Svešķermenis elpošanas sistēmā. Svešķermenim nokļūstot balsenē, trahejā vai bronhos, pirmais simptoms ir kairinošs klepus. Nereti tam pievienojas elpošanas traucējumi, asarošanās, sejas tūska, piesārtums, raudāšana. Vecāki bieži vien pat zina precīzu laiku, kurā bērnam parādījušās šīs slimības izpausmes. Taču nereti vecāki nav klāt aizrīšanās mirklī, tāpēc, redzot minētos simptomus, domā, ka bērns ir inficējies, piemēram, ar akūtu respiratoru vīrusinfekciju vai apaukstējies bērnudārzā un saslimis ar laringītu vai bronhītu.

* Svešķermenis gremošanas sistēmā. Svešķermenim nonākot gremošanas traktā, pirmais simptoms ir siekalošanās, rīšanas traucējumi, vemšana un barības uzņemšanas traucējumi. Par laimi, bieži gadās tā, ka svešķermenis cauri barības traktam iziet dabiskā ceļā, neizraisot slimību simptomus, – tās ir situācijas, kad vecāki pat neievēro, ka bērns kaut ko ir norijis, bet pēc dienas, divām svešķermeni atrod bērna naktspodiņā.

Biežākie svešķermeņi un to radītie draudi dzīvībai

Liela daļa svešķermeņu, ar kuriem bērni aizrijas, ir augu valsts produkti. Šajās reizēs lielākoties ir vainīgs nepareizais paradums mazam bērniņam, kas atnācis pie māmiņas uz virtuvi, iedot burkāniņu, kāpostiņu, riekstiņu vai ko citu, – saņēmis kāroto, mazais turpina skriet un rotaļāties, pazūd no vecāku redzesloka, bet pēc kāda brīža vecāki sadzird, ka bērns klepo, rīstās. Ieskrienot istabā pie bērna, vecāki ierauga, ka bērna seja ir sarkana un viņam ir grūtības elpot. Tātad kāda daļa no burkāna, kāposta kacena gabaliņa vai kā cita nonākusi elpceļos un izraisījusi aspirāciju, kam kā sekas attīstās aspirācijas pneimonija – plaušu karsonis.

Elpošanas ceļos un gremošanas traktā var nonākt arī neorganiskas izcelsmes vielas, piemēram, pogas, dažādas lodītes, rotaļlietu sastāvdaļas.

Ļoti nepatīkami svešķermeņi ir magnētiskas lodītes, kas atrodamas rotaļlietu sastāvā. Nonākušas gremošanas traktā, tās var izraisīt kuņģa un zarnu trakta necaurejamību, jo zarnās šīs lodītes savstarpēji pievelkas, vienlaikus salipinot arī zarnu sieniņas, rodas pat zarnu sieniņas bojājumi, veidojas savienojumvietas vai plīsumi, kas prasa ļoti smagu ķirurģisku ārstēšanu.

Tikpat bīstami svešķermeņi ir baterijas, kas darbina dažādu rotaļlietu mehānismus, pulksteņus… Neatkarīgi no formas – ripiņveida, monētveida, cilindriskas – tās satur ārkārtīgi kodīgas vielas: sārmus. Nonākot gremošanas trakta vidē, baterijas (jo īpaši monētveida vai litija jonu baterijas) sakausējuma vieta stundas līdz pusotras laikā atnāk vaļā, un kodīgais sārms apdedzina barības vada gļotādu, nereti izraisot pat barības vada plīsumu un blakus esošo videnes orgānu, piemēram, trahejas, ķīmisku apdegumu. Ir aprakstīti arī gadījumi, kad šāds ķīmisks gremošanas trakta orgānu bojājums – apdegums beidzas ar savienojuma izveidošanos starp traheju un barības vadu. Nereti tiek skarta arī krūšu aorta, un šis bojājums beidzas letāli, jo bērnu neizdodas izglābt apjomīgas iekšējas asiņošanas dēļ.

Pie mums Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļā katru gadu vēršas aptuveni 60–70 bērnu ar norītām dažāda izmēra un formas baterijām. Daļa, par laimi, iziet cauri gremošanas traktam patstāvīgi, neizraisot ķīmiskus bojājumus, taču neliela daļa – aptuveni katra desmitā baterija – iesprūst kādā no barības vada sašaurinājumiem, un ir jāiejaucas mediķiem, steidzamā kārtā veicot endoskopiju un šo ārkārtīgi bīstamo svešķermeni evakuējot.

Gremošanas traktā var nonākt arī asi svešķermeņi, piemēram, dažādas saspraudes, kniepadatas, adatas, naglas… un arī šajos gadījumos nereti ir jāveic endoskopija, pēc iespējas ātrāk evakuējot bīstamo objektu no gremošanas trakta.

Raksta turpinājumu par profilakes pasākumiem, kā arī par endoskopijas laikā atrastajiem svešķermeņiem bērnu organismā lasiet žurnāla "ārsts.lv" oktobra numurā!