Roberts Fūrmnais: Visbiežāk no apsaldējumiem cieš ausis, deguns un pirksti

Rudens ir gadalaiks, kas sagatavo dabu, tostarp cilvēkus, ziemai, un laikapstākļi liek ģērbties siltāk. Kažoku, jaku vai mēteli cilvēks velk galvenokārt ne tāpēc, ka tas ir skaisti vai moderni, bet gan cenšoties sevi pasargāt no zemas temperatūras iedarbības sekām. Šis raksts ir turpinājums novembra numurā rakstītajam par temperatūras ietekmi uz cilvēka organismu. Šoreiz – par hipotermiju jeb organisma atdzišanu zem normālas ķermeņa temperatūras, kā arī par apsaldējumiem, kas ir sala radīts ādas un dziļāko audu bojājums.

Atdzišana

Ar to saprot cilvēka organisma atdzišanu zem 35 grādiem pēc Celsija. Nevajag satraukties, ja temperatūra noslīd zem 36,6 °C, jo tā mēdz notikt. Organisma normāla temperatūra, kas mērīta barības vadā, ir 37,0 °C. Tuvāk pie ādas temperatūra samazinās un sasniedz 36,6 °C, kas tad arī tiek uzskatīta par normālu. Organismam ilgstoši atrodoties vidē, kur apkārtējā temperatūra ir krietni zemāka par ķermeņa temperatūru, sākas pakāpeniska atdzišana, līdz tiek sasniegts tāds temperatūras līmenis, kad iestājas dzīvībai bīstami organisma funkciju traucējumi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi aukstajā laikā ar šādām situācijām saskaras ik dienu, un pacienti, kam nākas sniegt palīdzību, pārsvarā ir bez noteiktas dzīvesvietas un, esot krietnā alkohola reibumā, aizmiguši parkā uz soliņa vai vienkārši pakrituši pa ceļam uz mājām.

No atdzišanas var ciest jebkurš – tas var notikt, nonākot aukstā ūdenī, vai tad, ja kāda slimība pēkšņi liedz pakustēties un sevi pasargāt. Visātrāk un vissmagāk no atdzišanas cieš bērni, jo viņu termoregulācijas centrs nav attīstīts tik pilnīgi kā pieaugušajiem, un bērns var nepamanīt, kad sākas atdzišana.

Atdzišanu veicina:

  • laikapstākļiem nepiemērots vai slapjš apģērbs;
  • alkohols;
  • vējš;
  • cilvēka nespēja kustēties;
  • ilgstoša atrašanās uz zemes vai ūdenī.

Ja laikus netiek sniegta palīdzība, atdzišana var izraisīt pat nāvi. Jāpiebilst, ka no atdzišanas visbiežāk cieš bezpajumtnieki, un cilvēkiem būtu viņiem jāpalīdz, par spīti nereti nepievilcīgajai ārienei un aromātam.

Kāpēc nedrīkst veikt agresīvu sildīšanu – likt cilvēkam sēdēt uz radiatora vai, vēl trakāk, iekāpt siltā vannā? Svarīgi, lai organisms pats spēj atjaunot optimālu ķermeņa temperatūru – tikai tādā veidā var iedarbināt visus organisma aizsargmehānismus, un atjaunosies normālā iekšējā vide. Trīcēšana ir viens no aizsargmehānismiem, kā organisms sevi sasilda. Cilvēkam drebot jeb trīcot, tiek radīts siltums, un organisms pamazām sāk sasilt. Tomēr trīcēšana var pāriet smagos krampjos līdz pat nespējai pakustināt ekstremitātes, un šādā gadījumā notiek ārkārtīgi liels enerģijas patēriņš.

Viena no organisma galvenajām enerģijas rezervēm ir ogļhidrāti. Cukurs ir organisma galvenais enerģijas avots, un tas uzsūcas visātrāk – dažu minūšu laikā. Tāpēc vislabākais enerģijas lādiņš nosalušam organismam ir tējā izšķīdināts cukurs, turklāt silts dzēriens sasildīs arī ķermeņa serdi. Dažkārt iereibušu cilvēku kompānijā tam, kurš nosalis visvairāk, dod iedzert kādu graķīti. Šādā gadījumā cilvēkam rodas vien subjektīva siltuma sajūta, taču sekas var būt bīstamas. Proti, uz ķermeņa ādas atrodas receptori, kas signalizē par apkārtējās vides temperatūru, informējot, ja ir auksti. Šo receptoru darbību būtiski ietekmē ādas asinsrite. Lai organisms spētu uzturēt siltumu, ādas asinsrite tiek strauji samazināta, un tas ir sava veida ekonomiskais režīms. Savukārt alkohola ietekmē cilvēkam paplašinās asinsvadi – it īpaši ādā esošie, līdz ar to tiek izjaukts viens no aizsargmehānismiem, un organisms sāk atdzist vēl straujāk. Tieši tāpat tiek ietekmēta centrālā nervu sistēma jeb smadzenes, kas uztver informāciju par to, ka ir auksti. Tāpēc iereibis cilvēks nejūt, ka ir nosalis, un tas mēdz beigties letāli.

Viens no biežākajiem atdzišanas cēloņiem ir ūdens. Ja analizē kuģu katastrofas, tad lielākā daļa šo negadījumu upuru nevis noslīkst, bet gan nosalst. Slavenajā filmā Titāniks redzams, cik liela izdzīvošanas iespējamība ir ledusaukstā ūdenī. Pēc piemēriem tālu nav jāmeklē arī pašu mājās – pagājušajā ziemā jūrā iepūstais kaitbordists nevis noslīka, bet gan nosala. Ir aprēķināts, cik ilgi cilvēks spēj uzturēties ūdenī: temperatūrai esot tuvu nullei, cilvēks spēj izdzīvot ne vairāk kā stundu, savukārt plus piecpadsmit grādu siltā ūdenī maksimālais laiks ir sešas stundas. Protams, šie rādītāji var mainīties, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram, hidrotērpu, taču arī tā efekts ir īslaicīgs.

Apsaldējumi

Apkārtējās vides temperatūrai samazinoties zem nulles, pieaug apsaldējumu risks. Visbiežāk no apsaldējumiem cieš nepasargātās ķermeņa daļas – ausis, deguns, roku un kāju pirksti. Arī apsaldējumus pārsvarā izraisa jau pieminētais alkohols, kura iespaidā cilvēks gluži vienkārši nejūt sala iedarbību, vai arī nepiemērotu apavu izvēle vai cimdu un cepures nevalkāšana.

Apsaldējuma pazīmes:

  • bāla ādas krāsa;
  • nejutīgums (nejūt pieskārienu);
  • neciešamas sāpes.

Katrs no mums ziemā kādreiz ir nosalis un, ienācis mājās, nav spējis pakustināt pirkstus vai uzrakstīt kaut ko uz papīra, jo pirksti gluži vienkārši nav klausījuši. Tas ir viens no apsaldējumu priekšvēstnešiem.

Lai izvairītos no apsaldējumiem, jāievēro piesardzība un ziemas periodā jāizvēlas piemēroti apavi un apģērbs.

Palīdzības sniegšana atdzišanas un apsaldējuma gadījumā:

  • Ja ir iespēja, cilvēks jānogādā telpā vai citā siltā vietā.
  • Jāatbrīvo ķermenis no mitrā vai slapjā apģērba, jānovelk apavi.
  • Jāsatin ķermenis siltās, sausās segās vai folijas segā.
  • Nevajag veikt strauju sildīšanu, izmantojot radiatorus vai citus sildītājus.
  • Apsaldētās vietas ir svarīgi satīt, taču nedrīkst mērcēt un mēģināt sildīt ūdenī, jo tas radīs papildu bojājumus.
  • Apsaldētās vietas nedrīkst masēt un berzēt.
  • Jādod dzert siltu, ar cukuru saldinātu dzērienu – vēlams, tēju.
  • Nedrīkst dot alkoholu.
  • Apsaldējuma gadījumā NMP brigāde pa numuru 113 jāsauc obligāti, bet, ja cilvēks ir atdzisis, tad NMP brigāde jāsauc gadījumā, ja stāvoklis neuzlabojas vai ir bezsamaņa.
  • Ja nav dzīvības pazīmju, jāveic atdzīvināšanas pasākumi – elpināšana un netiešā sirds masāža.

Sargāsim sevi un apkārtējos!

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
Roberts Fūrmanis