Rita Turkina: Traumu gadalaiks – ziema

Ziemas mēneši ir laiks, kad traumpunktos un slimnīcu uzņemšanas nodaļās ievērojami pieaug pacientu skaits. Galvenokārt tas notiek uz ziemai raksturīgo traumu – kritienu uz slidenām ietvēm – rēķina. No šīm traumām nav pasargāts neviens – neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības. Tāpat statistiku papildina arī cietušie slēpošanas trasēs un slidotavās.

Ziema un ikdienas aktivitātes

Vairākums sadzīves traumu ziemā tiek gūtas agrās rīta stundās – brīžos, kad cilvēki, knapi modušies, pustumsā steidzas uz darbavietām un krīt, slidenas ietves pārsteigti. Bieži vien vainīgs tā sauktais neredzamais ledus, kad ietvi klāj svaiga sniega kārtiņa, zem kuras paslēpies lielāks vai mazāks ledus laukums. No šādām situācijām izvairīties ir teju neiespējami.

Tomēr bieži vien kritieni un traumas notiek neuzmanības vai iepriekš nepārdomātas rīcības dēļ.

Ieteikumi, kas jāievēro ziemā, dodoties laukā

  • Valkāt ziemas apstākļiem piemērotus apavus ar neslīdošu zoli vai radzēm.
  • Veikt īsus soļus uz pilnas pēdas.
  • Pārvietoties lēnām, nesteigties un neskriet. Doties ceļā ar laika rezervi.
  • Iepriekš izplānot un pārdomāt pārvietošanās maršrutu, ņemot vērā laikapstākļus.
  • Piemājas trepes un taciņas nokaisīt ar smiltīm.
  • Dodoties ārā no mājas, vienmēr līdzi ņemt mobilo telefonu.
  • Senioriem – nekautrēties lūgt palīdzību līdzcilvēkiem, pārejot slideno ielas posmu.

Bez slidenuma un kritieniem uz ielām ir vēl viena aktivitāte, kas raksturīga vienīgi ziemai, ir apsnigušo un apledojušo automašīnu atbrīvošana no sniega kārtas. Izrādās, ka arī šī nodarbe kopumā netrenētam cilvēkam var radīt, piemēram, tādu traumu kā pleca locītavas cīpslu sastiepums. Tālab auto īpašniekiem ziemā ieteicams pirms izbraukšanas ieplānot papildu laiku, kas ļautu automašīnu notīrīt nesteidzīgi un ar apdomu, vēlams, izmantojot birsti garākā kātā, tādējādi samazinot pleca locītavas pārslodzes risku.

Uzmanību!

Īpaši slidens var būt:

* Uz trepēm

* Uz trotuāra posmiem atklātās vietās

* Uz ietvēm pie māju fasādēm (vietās, virs kurām kūst lāstekas)

* Uz gājēju pārejām

Ziema un sports

Biežākie ziemas sporta ievainojumi ir dažādu ķermeņa daļu sastiepumi, plīsumi, mežģījumi un lūzumi. Pastāv tendence šīm traumām lielākoties atgadīties tieši dienas beigās, kad cilvēks ir noguris, taču cenšas vēl pēdējā distancē uzlabot dienas rezultātu, iztērējot atlikušos spēkus.

Izpētīts, ka lielākā daļa no ziemas sporta veidu traumām ir novēršamas pavisam vienkārši, proti – pirms sportošanas sagatavojoties aktivitātēm, uzturot sevi labā fiziskā formā, esot mundriem un uzmanīgiem aktivitāšu laikā, kā arī pārtraucot slodzi, līdzko parādās nogurums vai sāpes.

Turklāt svarīgi atcerēties, ka nedrīkst paļauties uz to fizisko formu un spējām, kas bija pagājušajā ziemā, noslēdzot sezonu, jo gada griezums ievieš korekcijas gan ķermeņa masā, gan fiziskās sagatavotības līmenī. Aktivitātes jāatsāk pakāpeniski.

Speciālisti apkopojuši virkni ieteikumu, ko ievērot, sportojot ziemā:

  • Nekad nedariet to vienatnē, bet raugieties, lai blakus ir kāds, kas vajadzības gadījumā varētu palīdzēt.
  • Pirms aktivitāšu sākšanas iesildiet muskuļus, saites un cīpslas – kārtīgi izstaipieties. Ja šīs struktūras ir iesildītas, tās kļūst mazāk ievainojamas.
  • Vienmēr velciet piemērotu aizsargapģērbu, cimdus, ķiveri un citus konkrētajam sporta veidam atbilstošus aizsarglīdzekļus.
  • Ik reizi pirms lietošanas pārliecinieties par to, ka inventārs ir lietošanas kārtībā.
  • Velciet vairākas kārtas viegla, plāna un vēja/lietus izturīga apģērba – tas gan sildīs, gan aizsargās. Vairākas apģērba kārtas organismam ļaus vieglāk nodrošināt termoregulāciju.
  • Velciet piemērotus apavus, kas ļauj kājām būt siltām un sausām, kā arī nodrošina potītes stabilitāti.
  • Jāpārzina un jāievēro konkrētā sporta veida noteikumi un drošības prasības.
  • Sākot nodarboties ar ko jaunu, īpaši kalnu slēpošanu vai snovbordu, vismaz vienu nodarbību pavadiet kopā ar instruktoru, kas iemācīs pareizi un droši krist (piemēram, nevis krist uz priekšu vai mugurpusi uz izstieptām rokām, bet gan uz sāna).
  • Izvairieties piedalīties sportiskās aktivitātēs, ja jūtaties noguris vai kas sāp.
  • Bērniem uz kalna vienmēr jāvelk aizsargķivere, jo, krītot no ragaviņām vai pūšļa, biežāk tiek traumēta tieši galva.

Kā rīkoties, ja trauma notikusi

Ja atgadījusies trauma, ieteicams ievērot pavisam vienkāršu rīcības plānu sāpju mazināšanai un traumētās ķermeņa daļas drīzākai sadziedēšanai. Angļu valodā, lai būtu vieglāk iegaumēt, šo plānu jeb rīcības algoritms apzīmē ar saīsinājumu PRICE. Katrs burts apzīmē veicamo darbību – angliski Protection, Rest, Ice, Compression, Elevation, kas latviski varētu skanēt šādi: pasargā, atslogo, atvēsini, piespied un turi piepaceltu.

Tātad, ja ir traumēta, piemēram, potīte, pareizā rīcība būtu:

  • radīt apkārt drošu vidi, kas ļautu pasargāties no atkārtota kritiena vai traumas iespējas;
  • atbrīvot kāju no zābaka;
  • pie sāpīgās vietas uz 10–15 minūtēm ik 2 stundas (pirmās 48 stundas no traumas brīža) piespiest vēsumu (dvielī ietītu ledu, saldētus zirnīšus vai jebko citu aukstu, kas ir pie rokas);
  • traumēto kāju turēt piepaceltā stāvoklī (piemēram, uz spilvena);
  • slogot traumēto kāju atkarībā no sāpju līmeņa un iespējām (piemēram, pirmās piecas dienas pārvietoties, izmantojot kruķus, vai staigāt, potīti nosaitējot ar elastīgo saiti);
  • pēc nepieciešamības lietot nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus.

Aptieciņas minimums, dodoties baudīt ziemas aktivitātes

* Elastīgā saite

* Pretsāpju tabletes (piemēram, ibuprofēns)

* Ožamais spirts

Nopietnāku traumu gadījumos

Jebkuru traumu būtu vēlams atrādīt ārstam, lai profesionālis izvērtē tās nopietnību un iesaka tālāko ārstēšanas vai rehabilitācijas taktiku.

Vairumā gadījumā, ja bijusi viegla trauma – sasitums vai sastiepums, ievērojot minētos ieteikumus, simptomātika turpmāko pāris dienu laikā uzlabojas un papildu rīcību neprasa.

Toties nopietnāku traumu gadījumā nevarēs iztikt bez izmeklējumu veikšanas (piemēram, rentgens, ultrasonogrāfija) un papildu ārstēšanas (piemēram, imobilizācijas).

Par šādām traumām uzskatāmi lūzumi, mežģījumi, saišu un muskuļi plīsumi, arī brūces. Pazīmes, kas liecina par nopietnu traumu ir – vizuāla deformācija, nestabilitāte, nespēja balstīties uz traumēto kāju, spēcīgas sāpes, grūtības elpot (krūškurvja traumu gadījumā). Bieži vien šādos gadījumos drīz pēc traumas notikuma sāpīgajā vietā parādās izteikts pietūkums un zemādas hematoma. Sasituma vai sastiepuma gadījumā visizteiktākais pietūkums būs drīzāk turpmākajās dienās, nevis uzreiz pēc traumas.

Nebūt vienaldzīgam par apkārt notiekošo

Traumas un nelaimes gadījumi mēdz pārsteigt jebkurā vietā un dzīves situācijā. Bieži vien tas notiek brīžos, kad blakus ir kāds, kas var sniegt palīdzīgu roku, piemēram, palīdzot piecelties nokritušajam un izsaucot neatliekamo palīdzību vai palīdzot piezvanīt kādam tuviniekam. Tomēr ik pa brīdim nākas dzirdēt par gadījumiem, kad apkārtējie par nelaimes gadījumu bijuši vienaldzīgi – ziemas un traumu kontekstā pavisam nesen sociālajos tīklos lasīju kādas sievietes stāstu par vilšanos līdzcilvēkos pēc tam, kad viņa salauzusi kāju, krītot ar velosipēdu uz negaidīti slidena, nenokaisīta ielas posma. Kritiens piedzīvots teju uz tramvaja sliedēm, un tālumā jau tuvojies tramvajs. Pašas spēkiem jaunā sieviete nav varējusi piecelties, taču ar atvieglojumu pamanījusi, ka blakus esošajā stāvvietā savā automašīnā sēž kāds vīrietis, kas, domājams, varētu palīdzēt tikt drošā attālumā no sliedēm. Sieviete caur sāpēm un asarām saukusi palīgā, taču bez atsaucības. Tikpat vienaldzīgi garām pagājuši vēl pāris cilvēku... Laimīgā kārtā sievietei pieticis pašas spēku pavirzīties tālāk no sliedēm, pirms pietuvojās tramvajs, un arī mobilais telefons, ar kuru izsaukt palīdzību, bija pie rokas. Tomēr paliek neskaidrs, kas vairākus situāciju redzējušos cilvēkus atturēja no palīgā saucienu uzklausīšanas un elementāras palīdzības sniegšanas.

Aicinu Jauno gadu iesākt ar vēlmi palīdzēt brīžos, kad tas kādam nepieciešams, un nekad nepaiet garām vienaldzīgam. Galu galā – dots devējam atdodas, un kas zina, kurā mirklī kādam no mums pašiem var savajadzēties palīdzību. 

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada janvāra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!