Rihards Mikilps-Mikgelbs: Plaušu vēzis

Vairumā pasaules valstu plaušu vēzis ir galvenais nāves iemesls onkoloģisko slimību vidū. Katrs ceturtais vai piektais no vēža mirušais ir plaušu vēža slimnieks. No plaušu vēža mirst vairāk cilvēku nekā kopumā no krūts, prostatas, resnās zarnas, urīnpūšļa audzēja un melanomas. Vairums plaušu vēža pacientu ir vecāki par 60 gadiem. Retāk, taču praksē sastop arī pacientus ap 40–50 gadiem un jaunākus. Onkoloģijā svarīgs rādītājs ir piecu gadu dzīvildze (t. i., cik procentu pacientu dzīvo piecus gadus un ilgāk). Plaušu vēža gadījumā (visām stadijām kopā) dzīvildze ir viena no zemākajām un reti kurā pasaules valstī pārsniedz 20% slieksni. Tas galvenokārt saistīts ar vēlīnu slimības atklāšanu. Turpretī agrīni atklāta un atbilstoši ārstēta plaušu vēža gadījumā piecu gadu dzīvildze var sasniegt pat 90%.

Biežākie plaušu vēzi izraisošie cēloņi ir smēķēšana, darbs ar kaitīgām vielām, jonizējošais starojums un neveselīgs uzturs.

Smēķēšana

Risks saslimt ar plaušu vēzi smēķētājam ir 9–10 reizes lielāks nekā nesmēķētājam. Smēķēšana ir daudz nozīmīgāks riska faktors par darba vides kaitīgumu. Liela nozīme ir izsmēķēto cigarešu skaitam un smēķēšanas stāžam.

Vairākums plaušu vēža slimnieku ir smēķētāji, un slimnīcā to var novērot, arī neveicot pētījumus. Strādājot ar plaušu vēža pacientiem, nereti nākas dzirdēt jautājumu par plaušu vēzi izraisošajiem faktoriem. Taču lielākā daļa pacientu, saņemot atbildi, nespēj noticēt, ka būtībā paši ir izraisījuši sev slimību. Atskan dažādi citi iespējamie iemesli (parasti tādi, kuros pats pacients nevar būt vainojams). Tā ir sava veida aizsargreakcija.

Protams, ar plaušu vēzi var saslimt arī cilvēks, kurš nekad nav smēķējis.

Ģenētiskie faktori

Ir novērots, ka risks saslimt ar plaušu vēzi ir lielāks, ja kādam no asins radiniekiem ir bijis ļaundabīgs audzējs, īpaši tad, ja tas ir bijis tieši plaušu vēzis līdz 60 gadu vecumam. Ir atklāti vairāki gēni, kuriem ir nozīme plaušu vēža attīstībā. Mutācijas tajos ir saistītas ar lielāku plaušu vēža risku. Arī pēdējo desmitgažu tendence, ka ar plaušu vēzi bieži saslimst nesmēķētājas sievietes, varētu būt saistāma ar ģenētiskiem faktoriem. Īpaši spilgti tas novērojams Āzijas populācijā.

Citas plaušu slimības

Ir novērota saistība starp plaušu vēzi un citām plaušu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), hronisku bronhītu, plaušu emfizēmu, pneimoniju un tuberkulozi. Pacientiem ar intersticiālām plaušu slimībām, īpaši – idiopātisku plaušu fibrozi, ir ievērojami lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi.

Citi faktori

Liela nozīme ir arī pasīvai smēķēšanai un gaisa piesārņojumam. No arodfaktoriem būtiskākie ir darbs metālapstrādē, ķīmiskajā rūpniecībā, darbs raktuvēs, saskarsme ar azbestu.

Plaušu vēža izpausmes

Plaušu vēzis ir slimība, kas ilgstoši norit slēpti, t. i., bez jebkādiem simptomiem. Ir gadījumi, kad plaušu vēzi atrod nejauši – veicot izmeklējumu profilaktiski vai izmeklējoties citas saslimšanas dēļ. Sūdzības par klepu ar asins piejaukumu, sāpēm krūtīs un elpas trūkumu nereti parādās jau vēlīnā slimības stadijā. Slēptā veidā slimība var noritēt pat vairākus gadus. Pirmās slimības izpausmes var atgādināt arī citu slimību simptomus. Klasisks piemērs ir pneimonija (plaušu karsonis). Ja tā ilgstoši nepadodas ārstēšanai, nepieciešama padziļināta izmeklēšana. Tādēļ, parādoties pirmajiem simptomiem, ir svarīgi sazināties ar savu ģimenes ārstu un veikt viņa ieteiktos izmeklējumus. Ja ir aizdomas par plaušu vēzi, ģimenes ārsts caur t. s. zaļo koridoru nosūtīs pie speciālista – pneimonologa (plaušu ārsta) vai torakālā ķirurga. Salīdzinot ar rietumvalstīm, Latvijā pacientiem ir priekšrocība – plaušu speciālistu pieejamība kādreizējo rajonu centros. Šis speciālistu “tīkls”, kas savulaik tika veidots cīņai ar tuberkulozi, šobrīd palīdz savlaicīgi diagnosticēt plaušu vēzi.

Daudzās Eiropas valstīs ir uzsāktas plaušu vēža skrīninga programmas. To ietvaros riska grupas tiek pārbaudītas ar zemas starojuma devas datortomogrāfu. Tas ļauj plaušu vēzi atklāt daudz agrāk.

Ārstēšana

Jebkurš nozīmīgs lēmums saistībā ar plaušu vēža ārstēšanu tiek pieņemts ārstu konsīlijā, apspriežoties terapijā iesaistītajiem dažādu specialitāšu ārstiem. Tādā veidā tiek nodrošināta multidisciplināra pieeja slimībai un pacients var saņemt labāko iespējamo ārstēšanu.

Lai izvēlētos pareizo ārstēšanu, ir nepieciešams precīzi noteikt slimības stadiju. Lai to izdarītu, tiek pielietotas vairākas izmeklēšanas metodes – datortomogrāfija, bronhoskopija, pozitronu emisijas tomogrāfija u. c. To rezultāti līdzīgi puzles gabaliņiem ir jāsaliek kopā, lai redzētu kopainu.

Plaušu vēža ārstēšanas pamatā ir trīs metodēs – ķirurģiska ārstēšana, ķīmijterapija un staru terapija. Agrīna plaušu vēža gadījumā (I un II stadija) galvenokārt tiek pielietota ķirurģiska ārstēšana. Otrās stadijas gadījumā tā tiek papildināta ar kādu no pārējām metodēm. Trešās un ceturtās stadijas gadījumā ārstēšana balstās uz ķīmijterapiju un staru terapiju, retāk var tikt pielietota ķirurģiska ārstēšana. Šobrīd arvien pieejamāki kļūst jaunās paaudzes medikamenti, kuri ļauj būtiski uzlabot ārstēšanas rezultātus vēlīnās slimības stadijās.

Standarta operācija plaušu vēža ārstēšanā ir lobektomija (audzēja skartās plaušas daivas izņemšana). Tā ir operācija, kas ir samērā labi panesama un tajā pat laikā efektīva. Atkarībā no audzēja lieluma un atrašanās vietas, kā arī paša pacienta vispārējā stāvokļa var būt nepieciešama arī lielāka vai mazāka apjoma operācija. Jebkura plaušu vēža operācija ir jāpapildina ar videnes limfadenektomiju (tiek izņemti limfmezgli, kuriem cauri plūst limfa no plaušām). Šobrīd vairums plaušu operāciju tiek veiktas ar VATS metodi, t. i., caur nelieliem griezieniem ribstarpās. Tas būtiski atvieglo pēcoperācijas periodu un arī rētas ir daudz mazākas. Pēdējo gadu aktualitāte ir operēšana tikai caur vienu nelielu griezienu ribstarpā. Šī ir pamata metode Tuberkulozes un plaušu slimību centrā.

Būdams torakālais ķirurgs, es vēlos iedrošināt cilvēkus  apmeklēt ģimenes ārstu, ja ir parādījušās kādas neparastas sūdzības, negaidot to pastiprināšanos. Kā arī neatlikt nozīmētos izmeklējumus un ārstēšanu. Kamēr nav uzsākta valsts līmeņa plaušu vēža skrīninga programma, iesaku veikt plaušu rentgenogrammu reizi gadā. Arī tā plaušu vēzi var atklāt agrāk. Tuberkulozes un plaušu slimību centrā speciālistu komanda ir uzkrājusi lielu pieredzi plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā. No ķirurga nevajag baidīties. Operatīvu terapiju nevar pielietot jebkuras stadijas ārstēšanā, taču ķirurģija joprojām ir vienīgā metodē, kas dod iespēju slimību izārstēt pilnībā.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!