Petra Kriķe: Imunitāte un tās stiprināšana pieauguša cilvēka vecumā

Imunitāte ir organisma spēja pretoties slimībām, novēršot slimības izraisošu patogēnu mikroorganismu vai to toksīnu ietekmi uz organismu. Šo pretošanos nodrošina imūnsistēma. Mūsu iedzimtība, dzīvesveids un pārslimotais to ietekmē, taču kontrolēt varam tikai daļu no šiem faktoriem.

Kad organisms pirmo reizi saskaras ar vīrusu, baktēriju vai parazītu, imūnsistēma ir gatava cīņai un tiek izstrādātas citokīnu molekulas, kuras nodrošina imūnajai atbildei nepieciešamo signālu kaskādi. Parasti ir tā – jo spēcīgāka atbilde, jo lielākas izredzes, ka infekcija tiks uzveikta. Tomēr daļā gadījumu, kā tas novērots pacientiem, kas inficējušies ar jauno koronavīrusu, pārmērīga reakcija – “citokīnu vētra”, kas turpinās pārāk ilgi, izraisa iekšējo orgānu, piemēram, plaušu, aknu, bojājumu, kas smagos gadījumos beidzas ar pacienta nāvi.

Ja imūnsistēma aktivizējas pārmērīgi, var būt dažādas izpausmes: alerģijas, astma, ekzēma. Ja imūnsistēma tā vietā, lai aizsargātu organismu, sāk tam uzbrukt, var attīstīties autoimūnas slimības, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde, 1. tipa cukura diabēts.

Faktori, kas grauj imunitāti

Ir lietas, ko nevaram izmainīt, piemēram, iedzimtību un vecumu. Cilvēkam novecojot, arī imūnā sistēma mainās: samazinās aizsardzība pret infekcijām, paaugstinās risks saslimt ar audzējiem.

Faktori, kas pazemina imunitāti, noteikti ir smēķēšana, hroniskas infekcijas un iekaisumi. HIV infekcija ir nozīmīgs sekundāra imūndeficīta iemesls un nereti tiek diagnosticēta, kad parādās nopietni imunitātes traucējumi, piemēram, sēnīšu infekcija smagā formā. Arī aptaukošanās negatīvi ietekmē imunitāti, aizsardzību pret infekcijām, tas tiek saistīts ar zemas intensitātes hronisku iekaisumu, kā arī vielmaiņas un hormonu līdzsvara traucējumiem.

Pat domas ietekmē imunitāti – negatīvu domu dēļ ķermenī izdalās vielas, kas paaugstina stresa līmeni un pazemina imunitāti. Imūnsistēmas izsīkumu veicina arī nepietiekama izgulēšanās.

Par pazeminātu imunitāti liecina biežas vīrusu infekcijas: saaukstēšanās, bakteriālas infekcijas, caurejas epizodes, lēna brūču dzīšana, paaugstināts stresa līmenis, pastāvīgs nogurums.

Jāuzsver, ka viens no faktoriem, kas grauj bērnu imunitāti, ir vecāku smēķēšana. Pasīvā smēķēšana bērnus apdraud vēl vairāk nekā pieaugušos, jo mazie elpo biežāk, viņu imūnsistēma nav nobriedusi, tāpēc nespēj nodrošināt pietiekamu aizsardzību, biežāk sākas astma, elpceļu un ausu infekcijas. Smēķēšana grūtniecības laikā un pēc dzemdībām paaugstina arī zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risku.

Iedzimtā imunitāte

Iedzimtā imunitāte ietver ātrus un nespecifiskus aizsardzības mehānismus, piemēram, ādas un gļotādu barjeras darbojas pret jebkuru infekcijas izraisītāju. Ja mikroorganisms šo barjeru pārvar, tad šūnu līmenī mums ir spēja ar īpašu receptoru palīdzību atpazīt mikroorganismus pēc to molekulu uzbūves un tālāk pārraidīt signālus, kas nodrošina iekaisuma mediatoru citokīnu izdalīšanos, kā arī iegūtās imunitātes veidošanos. Īpaši olbaltumi, kas veido komplementa sistēmu, cirkulē asinīs un citos organisma šķidrumos, un mikroorganismi tos aktivē. Tālāk veidojas baktēriju-komplementa kompleksi, ko īpašas šūnas – fagocīti spēj aprīt un sagremot, padarot nekaitīgus.

Iedzimtās imunitātes defekti var tikt pārmantoti no vecākiem un būt saistīti ar imūndeficītu vai autoimūnām slimībām.

Iegūtā imunitāte

Iegūtā imunitāte organismā veidojas mūsu dzīves laikā un ir specifiska. Ja imunitāte rodas pēc saskarsmes ar slimības ierosinātāju, to sauc par aktīvo dabisko imunitāti, savukārt aktīvā mākslīgā imunitāte ir antivielu veidošanās pēc vakcinācijas. Ja antivielas nonāk mūsu organismā gatavā veidā, tā ir pasīvā imunitāte. Māte nodod antivielas mazulim ar savu pienu, un tas ir dabīgs imunitātes rašanās ceļš, bet imūnglobulīnu ievadīšana pacientam, kam ir imūndeficīts, – mākslīgs ceļš. Būtiski ir tas, ka abos gadījumus tiek nodrošināta imūnā aizsardzība.

Ko darīt, lai mazāk slimotu ziemā

Lai labāk sagatavotos ziemas sezonai, vajag atmest kaitīgos ieradumus, piemēram, smēķēšanu, ierobežot alkohola lietošanu, nepārsniedzot divas līdz trīs alkohola vienības dienā vīriešiem un vienu līdz divas vienības dienā sievietēm, turklāt vismaz trīs dienas nedēļā vispār nelietot alkoholu.

Regulāri jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vasarā to var darīt ārā, tādējādi gan sociāli distancējoties Covid-19 pandēmijas dēļ, gan saulē vairojot D vitamīnu.

C vitamīns organismā neuzkrājas, pārlieku lielās devas izvadās caur nierēm. To papildus var lietot saaukstēšanās laikā, tomēr jāatceras, ka labākais C vitamīna avots ir svaigi augļi un dārzeņi.

Dienā jāapēd vismaz piecas porcijas augļu, ogu un dārzeņu, jo pilnvērtīga, ar vitamīniem, minerālvielām, mikroelementiem un antioksidantiem bagāta diēta tiek atzīta par veselībai daudz piemērotāku nekā multivitamīnu preparātu lietošana.

Vasarā jāatpūšas un jāizguļas – miegam vajadzētu atlicināt septiņas vai astoņas stundas. Jādomā pozitīvi, jo pozitīvas domas stimulē tādu neiropeptīdu izdalīšanos, kas mazina stresu un iespējamu slimību attīstību.

Dzīve rāda, ka roku mazgāšana ir lielisks infekciju profilakses līdzeklis, tāpēc pandēmijas laikā cilvēki mazāk slimo ar parastām saaukstēšanās slimībām. Masku lietošana ārstniecības iestādēs mazina arī gripas izplatību. Pacientiem ar hroniskām slimībām un visiem, kas vecāki par 65 gadiem, katru sezonu vajadzētu vakcinēties pret gripu un pneimokoku infekciju.

Kad būtu jāvēršas pie imunologa

Pie imunologa noteikti vajadzētu nosūtīt pacientu ar aizdomām par primāru imūndeficītu. Pieaugušam pacientam tās ir vismaz divas no turpmāk minētajām pazīmēm:

  • divas vai vairāk ausu infekcijas gada laikā;
  • divi vai vairāk sinusīti gada laikā, ja nav alerģijas;
  • atkārtotas pneimonijas laika posmā, kas ilgāks par gadu;
  • hroniska caureja ar svara zudumu;
  • atkārtotas vīrusu infekcijas (saaukstēšanās, herpes, kārpas, kondilomas);
  • nepieciešamība lietot antibiotikas intravenozi, lai likvidētu infekciju;
  • atkārtoti dziļi abscesi ādā vai iekšējos orgānos, piemēram, aknās, plaušās;
  • persistējoša sēnīšu infekcija mutes dobumā vai uz ādas;
  • infekcijas ar parasti nekaitīgām tuberkulozes izraisītājam līdzīgām baktērijām;
  • ģimenes anamnēzē primārs imūndeficīts.

Bieži pie imunologa vēršas arī pacienti ar sekundāru imūndeficītu. Šajā gadījumā svarīgākais ir labāka pamatslimības, piemēram, cukura diabēta, kontrole. Imunologs var arī konsultēt un nozīmēt izmeklējumus, kas palīdz izvērtēt alerģijas, tostarp nātreni, angioedēmu un autoimūnas slimības.

Netradicionāli imunitātes uzlabošanas pasākumi – vai nepieciešami

Ir dzirdēts, ka jāļauj sevi odiem kost vai nātrēm dzelt, lai imunitāte uzlabotos, vai tas tā tiešām ir?

Jāuzsver, ka odu kodieni izraisa niezi, tāpēc ādas nokasījumu vietās var veidoties infekcija, kas būs pretējs rezultāts cerētajai imunitātes nostiprināšanai. Daudzās pasaules valstīs odi ir bīstamu infekciju pārnēsātāji, kas izplata malāriju, dzelteno drudzi, denges drudzi, Rietumnīlas drudzi, Zikas vīrusu un citas bīstamas slimības. Arī nātru dzēlieni izraisa imūnu reakciju: uz ādas veidojas nātrene, taču šobrīd pasaulē ir pieejamas daudzas vairāk pētītas un standartizētas metodes autoimūnu slimību ārstēšanā, lai varētu rekomendēt “pērties pa nātrēm”.

Vai pēc slimošanas ieteicams apmeklēt sporta zāli?

Ja tā ir tikai viegla saaukstēšanās bez drudža, tad fiziskā aktivitāte var pat palīdzēt mazināt, piemēram, aizlikta deguna simptomu. Slodzi varētu izvēlēties mērenāku, skrējienu aizvietot ar pastaigu. Ja slimība tomēr skar ķermeni zemāk par kaklu un ir elpas trūkums, klepus, gremošanas traucējumi, muskuļu sāpes, izteikts nespēks, tad sportot nevajadzētu. Atveseļošanās periodā slodze jāpalielina pakāpeniski, tāpat kā uzsākot sportiskās aktivitātes.

Mūsdienās dominē koncepcija, ka fiziskā aktivitāte nostiprina imūnsistēmu un palielina aizsardzību pret infekcijām, tikai jāatceras, ka sporta zālēs Covid-19 pandēmijas laikā ir paaugstināts inficēšanās risks, tāpēc jāizvairās no apmeklētājiem, kas klepo, un rūpīgi jādezinficē rokas.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!