Pāvels Naumovs: Ārsta homeopāta skatījums uz slimībām

Konsultējot un ārstējot pacientus, man nācies saskarties ar dažādām slimībām, kurās visās tomēr varēja izsekot zināmas likumsakarības. Visos gadījumos bija traucējumi dzīvības spēka kustībā, kuru bloķēja paši pacienti, pārkāpjot augstākos likumus ar aplamu domāšanu, uzturu, kustībām, elpošanu. Tādā veidā ļaudis izdara pašu spēkiem nelabojamus pārkāpumus pret veselību, turklāt nereti izvēlas aplamu taktiku centienos šos pārkāpumus izlabot.

Ļoti bieži nākas dzirdēt no pacientiem šādus paziņojumus: “Dakter, pie tā, ka es saslimu, ir vainojams vīruss (caurvējš, kaimiņš, sievasmāte)! Darbā visi slimo, un, lūk, arī es saslimu!” Uz to es allaž atbildu, ka pludmali veido smilšu graudiņi, nevis otrādi. Tāpēc – kāds ir cilvēks, tāda arī apkārtne ap viņu vismaz simt metru rādiusā.

Eksperimenta kārtībā iztēlosimies, ka caurvējš pūš uz desmit izmēģinājuma personām. Vai visas desmit saslims? Saskaņā ar varbūtības teoriju – tikai 50%. Turklāt šī puse ļaužu saslims vai, pareizāk sakot, reaģēs dažādi: vienam aizsprostosies deguns, otram iesāpēsies jostas vieta, trešo piemeklēs galvassāpes, bet ceturto sāks mocīt vemšana un caureja, un viņš centīsies sev iegalvot, ka viņam ir vēdera vīruss. Ja pie visa tā tiek atrasts vainīgais, piemēram, Norvolkas vīruss vai B grupas bēta hemolītiskais streptokoks, vai mikoplazma (Mycoplasma pneumoniae), tad taktika ir skaidra – nogalināt vainīgo, nedomājot par organismu kā par vienoto sistēmu.

Lai man piedod kolēģi, taču viens no maniem skolotājiem runāja par to, ka nav infekcijas slimību, bet ir infekcioza domāšana. Daļēji viņam ir taisnība. Dažādu vīrusu viļņi uzbrūk mums ik sekundi, taču vieni nez kāpēc slimo, bet citi – ne. Psihisko un fizisko atkritumu uzkrāšanās, ķermeņa un dvēseles neattīrīšana noved pie kļūdām zemākā līmenī, un cilvēks sāk aplami ēst, aprokot ēdienā savus stresus un tādējādi bloķējot vitāli svarīgus orgānus. Viņš sāk aplami kustēties, pareizāk sakot, vispār pārstāj kustēties, sāk aplami elpot, ierobežojot diafragmas brīvību. Rezultātā katra no mūsu organisma miljardiem šūnu kopē organisma uzvedību kopumā, arī sākot funkcionēt nepilnvērtīgi un nepakļaujoties dabas un Dieva likumiem.

Organisms cenšas protestēt ar hiperreakciju – alerģijām, temperatūru, ekskretorām reakcijām, iekaisuma procesiem, citiem vārdiem sakot, cenšas ar dažādiem signāliem darīt zināmu pacientam un ārstam, ka notikusi kļūme galvenajā sistēmā. Uz to tradicionālā medicīna reaģē tā – cenšas apspiest šos signālus, dzēšot tos ar zālēm pret temperatūru, izsitumiem, vemšanu, klepu, caureju, iesnām utt. Lielākā daļa ārstu pēc farmācijas industrijas gigantu rīkotajām prezentāciju konferencēm ķīpām vien izraksta vienādas receptes pret simptomiem, tādējādi būtībā uzveļot slimā pacienta problēmu sev. Šeit es piedāvāju kolēģiem tēmu pārdomām: kāpēc ārstiem ir pašas ielaistākās slimības?

Cilvēks ir fiziskā, psihiskā, emocionālā un garīgā līmeņa nedalāms veselums, un ārstēt pacientu vai vismaz palīdzēt viņam tikt skaidrībā ar savu problēmu nepieciešams, ņemot vērā visus šos četrus līmeņus.

Pazīstamais franču ārsts homeopāts D. Granžoržs savā grāmatā Homeopātisko zāļu gars. Ko sacīja slimība raksta: “Mēs apskatām savu Zemes dzīvi kā ceļa posmu, kurā mums jāatrisina noteikts daudzums problēmu. Tās līdzinās kāpņu pakāpieniem, pa kuriem var pacelties augstāk... vai arī nolaisties zemāk. Pirms katra jauna pakāpiena rodas savs līdzsvara traucējums, parādās jauns jautājums. Ja mums izdodas uz to atbildēt, tad viss ir kārtībā, bet, ja neizdodas, tad līdzsvara traucējums būs par iemeslu slimības attīstībai. Ārējie elementi (piemēram, dažādi mūs ielencoši mikrobi un vīrusi) tikai izmanto šo līdzsvara traucējumu, iebrūkot pavērtajā spraugā – līdzīgi tam, kā ūdens iesūcas grimstoša kuģa korpusā. Tātad, lai mēs būtu veseli, nepieciešams radīt kārtību mūsu iekšienē, novest līdzsvarā šo neparasto šūnu pasauli, kas veido mūsu ķermeni...”

Tas nozīmē, ka homeopātiskā ārstēšana notiek saskaņā ar vienotu plānu, kura pamatā likts līdzības princips. Ārstnieciskajai patoģenēzei – slimības rašanās un attīstības iemesliem un mehānismam – vai pašai slimībai jāatbilst konkrētā slimnieka stāvoklim. Terapijas pamatā ir vienāds funkciju traucējums, ko izraisa ārstnieciskā viela un slimību radošais faktors. Abos gadījumos ir vienādi traucēta organisma pašregulācija. Organisma normālas darbības atjaunošanai homeopātiskais ārstnieciskais līdzeklis tiek dots niecīgi mazās devās. Šādas ordinācijas mērķis ir izraisīt vismazāko iespējamo kairinājumu receptoros, kas vērsti uz attiecīgo kairinājumu.

Homeopātiskais ārstniecības līdzeklis, esot informācijas nesējs, savā mazajā devā satur niecīgu enerģijas porciju, kas tomēr ir pietiekama, lai iekustinātu visu organisma regulācijas sistēmu. Par ārstniecības līdzekļa iedarbības efektu ārsts homeopāts izdara secinājumu pēc slimnieka reakcijas veida. Reakciju jeb simptomu pastiprināšanās jeb agravācija signalizē ārstam, ka zāles izvēlētas pareizi, taču deva ir pārāk liela. Mainot dalījumu, ārsts iegūst vēlamo efektu. Ja patoloģiskās rekcijas vai signāli turpinās, tiek nozīmēts cits līdzeklis. Pilnīga signālu izzušana liecina par izveseļošanos.

Uz to, ka slimnieka nervu receptori ir ieregulēti uz konkrēto informāciju, norāda slimnieka reakciju līdzība ar ārstnieciskā līdzekļa reakcijām. Tikai tādā veidā var izskaidrot to, ka niecīgi mazais ārstniecības preparāts spēj izraisīt lielu ārstniecisko efektu.

Piemērs. Nux vomica (vemšanas rieksts) – viens no biežāk lietojamiem preparātiem homeopātijā.

Tā iedarbību uz organismu nosaka galvenokārt alkaloīds strihnīns – spēcīgs galvas, iegareno un muguras smadzeņu un visu maņu orgānu kairinātājs. Tā iedarbība uz organismu paaugstina redzes, dzirdes un ožas asumu, ādas jutīgumu, pastiprina elpošanas un vazomotorā centra uzbudināmību, kas izpaužas ar palēninātu sirdsdarbību, asinsspiediena un nervus vagus uzbudinājuma paaugstināšanos, spazmu parādīšanos gremošanas trakta muskuļos. Nux vomica ārkārtīgi pastiprina muguras smadzeņu reflektoru uzbudināmību, rezultātā pat pieskaršanās ādai izraisa visu skeleta muskuļu spazmas. Nux vomica niecīgajā devā, ko satur viens cukura zirnītis vai viena lāsīte spirta šķīduma dalījumā 100 -6 vai 100-12, atrodama kā šifra kodā visa tā iedarbības daudzveidība.

Kā saprast organisma noregulētību uz Nux vomica? Šī preparāta ārstnieciskā iedarbība notiek tikai tāda slimnieka organismā, kam ir tie vai citi traucējumi Nux vomica līmenī, par kuriem ārsts var spriest pēc slimnieka uzbudinājuma un veselas virknes patoloģisko reakciju. Slimnieks ir nervozs, žēlojas par spazmām barības vadā, kuņģī, par spastisko kolītu, viņš baidās caurvēja, visniecīgākās vēja pūsmiņas, no kuras pastiprinās viņa spazmas, viņš cieš no galvassāpēm, bezmiega un paaugstināta asinsspiediena. Homeopātijā Nux vomica ir viens no galvenajiem regulatoriem nervu sistēmai, ko novedis uzbudinājuma stāvoklī pārmērīgs darbs, aplams dzīvesveids, nesātīga smēķēšana un spirtoto dzērienu lietošana. Rezultātā, ja ārsts redz savā priekšā šādu pacientu ar Nux vomica raksturīgajām sūdzībām, bet atbilstošu zarnu vīrusa ainai, tad kolēģim ir tiesības pacientam nozīmēt šo preparātu, ignorējot infekcijas izraisītāja nosaukumu, pareizāk sakot, neieciklējoties uz to, un tad pacienta stāvoklis uzlabosies bez sekām viņa veselībai. 

Homeopātisko zāļu ārstnieciskā iedarbība var iestāties ātri, pat pēc vienas zāļu devas iedzeršanas, taču vairākumā gadījumu ārstniecisko kairinājumu nākas daudzkārt atkārtot.

Lai veiktu ārstēšanu ar homeopātisko metodi, jāzina ārstnieciskās patoģenēzes un jāmāk tās diferencēt.

Homeopātiskā metode ir holistiskas, individuālas terapijas metode, nevis kāda atsevišķa orgāna ārstēšana. Tā ir slimnieka, nevis slimības terapija. Katra slimnieka subjektīvo sajūtu raksturs ir atšķirīgs no citu slimnieku sajūtām ar līdzīgu saslimšanu. Objektīvo simptomu, pie kuriem pieder arī laboratoriskie izmeklējumi, svarīgo nozīmi vienlīdz augstu vērtē gan akadēmiskās medicīnas ārsti, gan ārsti homeopāti. Subjektīvo sajūtu kā organisma traucētas pašregulācijas signālu detalizēts uzskaitījums pagaidām nepieciešams tikai ārstiem homeopātiem.

Ar Nux vomica piemēru es ilustrēju homeopātiskās pieejas pacientam taktiku.

Tālāk aplūkosim citu izplatītāko homeopātisko saaukstēšanās preparātu klīnisko ainu.

Aconitum napellus – šīs zāles nepieciešamas akūta fiziska stresa gadījumos– ja skārusi spēcīga sausa auksta vēja brāzma – vai pēc psihiska stresa (negaidīts izbīlis), kurš piemeklē cilvēku, atņemot milzīgu enerģijas daudzumu, kam sekas ir dažāda veida slimības (akūti laringīti, bronhīti, diarejas). Stresiem raksturīgs tas, ka ikreiz tos pavadīs uzbudinājums un satraukums, bet izcelsies tie ap pusnakti vai, retāk, ap pusdienlaiku. Pacientam bieži būs ļoti augsta temperatūra bez svīšanas, biežas šķavas, deguna gļotādas kairinājums, nosliece uz slāpēm, stāvoklis pasliktināsies slikti vēdinātā telpā. Šīs zāles ir labi nozīmēt saaukstēšanās vai gripas pirmajās stadijās.

Arsenicum album – nāves bailes, salīgs pacients, stāvokļa pasliktināšanās aukstā gaisā un pēc ēšanas, ūdeņaini izdalījumi no deguna, slimīgas šķavas, slāpes ar vēlēšanos dzert maziem malciņiem, slimīgas lūpas, pie vakcinācijas sekām pieder pastāvīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz kritiskajai robežai. Mentālajā līmenī – trauksmes sajūta, nervozitāte, konservatīvisms, pedantisms, atkarība, alkatība, uzmācīgums, izmisums.

Arsenicum jodatum – uzsildīts Arsenicum album. Raksturīgi ūdeņaini, kodīgi izdalījumi no deguna, pietūcis, sarkans deguns, palielinātas mandeles, nepatīkama elpa, sauss klepus.

Allium cepa – no deguna nepārtraukti izdalās šķidrums, ir šķavas, asaro acis, moka slāpes, stāvoklis uzlabojas svaigā gaisā, sāp kakls.

Belladonna atropa – drudzis parasti sākas vakarā, negaidīti, piesarkst seja, paplašinās acu zīlītes, ir galvassāpes, kas pastiprinās pie grūdieniem. Bērns bieži murgo, redz briesmoņus, griež zobus, kož. Deguns pietūcis, sarkans, karsts, izdalījumu tikpat kā nav, asas sāpes kaklā, aizsmakums. Guļus stāvoklī novēro pasliktinājumu.

Bryonia album – lēns sākums, drudzis ar sausumu mutē un ar stiprām slāpēm, atvieglojošas šķavas, apsarkušas, asarojošas acis, stipras slāpes, vispārējs vājums, stipri aizcietējumi, slimīgs klepus, pneimonijas, pleirīti, pacients meklē vientulību, var būt rupjš pret ārstējošo ārstu, daudz runā par savu darbu, bezmiegs, kura laikā skatās filmu par aizgājušās dienas notikumiem.

Eupatorium perfoliatum – ļoti iedarbīgas zāles pret gripu gadījumos, kad to pavada stipras sāpes kaulos un muskuļos, ar apjomīgu žultainu vemšanu, pirms kuras pacients jūt stipras slāpes, it īpaši no rīta, mēle dzeltena, sāpes aknu apvidū, iesnas ar šķavām, aizsmakums, klepus, sāpīgs krūškurvis, drudzis, galvassāpes, saplaisājuši lūpu kaktiņi, pasliktinājums naktī.

Gelsemium sempervirens – pacienta galvenā sūdzība ir vājums, vai arī galveno patoloģiju pavada vājums. Vājums var būt visos līmeņos – mentālajā, emocionālajā, fiziskajā. Adinamisks drudzis bez slāpēm, ar spēcīgiem drebuļiem, muskuļu sāpēm, galvassāpēm, prostrāciju. Slimīgas, apsarkušas nāsis, slimīgi nokārušies plakstiņi, atkārtota vēlme urinēt. Siltumā stāvoklis uzlabojas. Pulss palēnināts, īpaši pusmūža ļaudīm, taču emociju ietekmē stipri paātrinās.

Kalium bichromicum – slimības ar spilgti izteiktiem lokāliem simptomiem (piemēram, liela čūla uz mandeles vai kuņģī) un mazu daudzumu vispārējo simptomu (piemēram, nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras u.tml.), it kā ķermenis būtu sakoncentrējis visu slimības potenciālu vienā vietā. Skartas tiek elpceļu gļotādas. Deguna iekšpuses slimīgums, bagātīgas staipīgas, koši krāsotas gļotas, acis aizpampušas, sausums mutē, trulas sāpes locītavās, pasliktināšanās no rīta, stāvoklis uzlabojas no karstuma, ļoti garšo alus. Bērniem – kāmja vaigi.

Pulsatilla nigricans – bieži nosprostota labā nāss, dzelteni izdalījumi, īpaši rītos. Simptomu virknējums – naktī sauss klepus, rītā mitrs utt., sauss mutes dobums un sasprēgājušas lūpas, galvassāpes galvas labajā pusē, stāvoklis uzlabojas svaigā gaisā. Pacientam māte ir vienīgais atbalsts dzīvē. Nabas saite nekad īsti nav tikusi pārgriezta, un, ja mātes nav līdzās, tad tai atrod aizstājēju: auklīti, pirkstu, ko sūkā, suni utt. Bērni ir kaprīzi, raudulīgi, taču ātri nomierinās. Pulsatilla – spēcīgas aizvākšanas zāles. Pirmā, slikti panesamā aizvākšana ir aizvākt nabas saiti, kas saistījusi bērnu ar māti. Pēcāk ķirurģiski aizvāc kārpas, ar ziedēm – ekzēmu, aizvāc adenoīdus utt. Preparāts ļoti labi iedarbojas, ja ir tādas bērnu infekcijas kā masalas un masaliņas. Ieteicams iedot bērnam vienu preparāta devu pēc potēšanas pret masalām – tas šim konstitucionālajam tipam nāks visnotaļ par labu un palīdzēs izvairīties no komplikācijām.

Katram homeopātiskajam preparātam jācenšas noteikt tā dominējošo ideju, kas izpaužas problēmā, pret kuru neapzināti ir atdūries pacients. Rūpīgi izpētot visus slimnieka fiziskos un psihiskos simptomus, ārsts homeopāts atrod to homeopātisko līdzekli, kurš pārklājas ar visiem šiem simptomiem. Šī homeopātiskā līdzekļa gara pazīšana paver mums pieeju slimnieka neapzinātajam konfliktam. Sākot ar šo brīdi, viņa ķermeni un dvēseli var ārstēt gan ar homeopātiskajām zālēm, gan ar vārdiem, izskaidrojot neapzinātos konfliktus.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada septembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!