Paaugstināts asinsspiediens – klusais slepkava

Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija vairs nav tikai gados vecāku cilvēku kaite. Kā norāda Latvijas Universitātes Kardioloģijas un medicīnas institūta vadošais pētnieks kardiologs Dr.med. VILNIS DZĒRVE, hipertensija salīdzinoši bieži tiek konstatēta arī gados jauniem cilvēkiem, īpaši – vīriešiem vecumā pēc 30 gadiem. Ārsts skaidro, kas ir šī slimība un kā novērst būtisko kaitējumu, ko tā spēj radīt.

Paaugstināts asinsspiediens ir multifaktoriāla slimība – cēlonis var būt gan iedzimts, gan rasties dzīves laikā. Bieži vien cēlonis ir tā sauktie sirds un asinsvadu slimību riska faktori, kas iedalās novēršamajos un nenovēršamajos. Un ikviens cilvēks sevi var pasargāt, lietojot veselīgu uzturu, nesmēķējot un esot fiziski aktīvs – t.i., novērst novēršamos riska faktorus.

Paaugstināta asinsspiediena rašanās ir pakāpenisks process, kas aizvien vairāk izpaužas lielākā vecumā. Statistiski biežāk hipertensija vērojama vecuma grupā virs 60 gadiem, kur paaugstināts asinsspiediens ir 70 procentiem cilvēku. Tomēr mūs, ārstus, uztrauc fakts, ka paaugstināta asinsspiediena izplatība ir vērojama vīriešiem, jau sākot ar 30 gadu vecuma.

Hipertensiju ārsti mēdz dēvēt par kluso slepkavu, jo šai slimībai nav izteiktu simptomu, tāpēc ilgstoši pacients par to var nemaz nenojaust. Kad pacients atnāk uz pieņemšanu ar noteiktām sūdzībām, vienmēr jautāju, kad pēdējo reizi mērīts asinsspiediens. Bieži vien atbilde ir pārsteidzoša – tas nav mērīts pēdējos piecus gadus, no tiem trīs vai četrus gadus asinsspiediens, iespējams, jau bijis paaugstināts. Šajā laikā nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums veselībai!

 

Cēloņi un ārstēšana

Cēloņus, kāpēc rodas paaugstināts asinsspiediens, precīzi var noteikt vien aptuveni desmit procentos gadījumu, un tās ir nieru, vairogdziedzera un citas slimības. Atrodot hipertensijas cēloni, to iespējams ļoti efektīvi ārstēt. Pārējie gadījumi tiek ārstēti nevis pēc cēloņa, bet gan simptomātiski – dodot asinsspiedienu pazeminošas zāles.

Hipertensijas medikamentoza ārstēšana iespējama tikai pacienta un ārsta veiksmīgas sadarbības gadījumā. Svarīgākais, kas jāievēro, – ja ārsts noteicis paaugstināta asinsspiediena diagnozi, zāles jālieto visu atlikušo mūžu, arī tad, ja pēc pāris nedēļām sūdzības pāriet un galva vairs nereibst. Zāļu lietošanas pārtraukšana ir lielākā kļūda, ko hipertensijas pacients var pieļaut.

Tas, kādas zāles pacientam tiek sakombinētas, ir ārsta māksla. Hipertensijas gadījumā nav vienu standarta zāļu, bet gan individuāla ārstēšana. Ja slimība ārstēšanai nepadodas un zāles nepalīdz, uzreiz jāinformē ārsts. Pacienta jāsaprot, ka zāles var nākties mainīt, jo ar pirmo reizi ne vienmēr izdodas izveidot pacientam precīzi piemērotu un iedarbīgu kombināciju.

Runājot par blakusparādībām – katrai medikamentu grupai tās ir savas: var gadīties, ka spiediens vai pulss nokrītas par daudz, var parādīties slikta dūša, galvassāpes vai citas alerģiskas pazīmes. Arī šādā gadījumā zāles var nākties mainīt. Vairāk lasi žurnāla "ārsts.lv" maija numurā.

 

Kristīna Putinceva