Operācija kā insulta profilakse

Asinsvadu ķirurgs MĀRCIS GEDIŅŠ ik dienu vaigā sastop pacientus, kas cieš no dažādām asinsvadu problēmām. Lielākoties šis pacients ir vecumā virs 50 gadiem, turklāt ar ievērojamu smēķētāja stāžu. Bīstamākā slimība šiem pacientiem ir sašaurinājumi miegartērijās, kas var kļūt par insulta cēloni.

“Pēdējos desmit gados asinsvadu slimību diagnostikā, ārstēšanā un pacientu aprūpē esam ievērojami pavirzījušies uz priekšu. Tas noticis, pateicoties gan neirologu aktivitātei, gan ultraskaņas, datortomogrāfijas un angiogrāfisko izmeklējumu pieejamībai. Tomēr progress nav tik nozīmīgs, kā gribētos, jo insulti joprojām nav retums,” stāsta speciālists. Šoreiz runāsim nevis par trombemboliskas izcelsmes insultiem (to pamatā ir sirds ritma traucējumi, kas izraisa tromba atraušanos no sirds kambariem un iesprūšanu kādā smadzeņu artērijā), bet gan par insultiem, kuri rodas galvas un kakla asinsvadu aterosklerotisku bojājumu dēļ. Ateroskleroze asinsvadā rada sašaurinājumu, samazinās normālā asins plūsma. Uz nelīdzenās artērijas sieniņas veidojas trombi, kas var atrauties un ieskriet smadzenēs. Svaiga aterosklerotiskā plāksne var arī plīst, radot nopietnas sekas.

Faktori, kas veicina miegartērijas sašaurināšanos

“Pastāv vairāki faktori, kas veicina asinsvadu, tostarp miegartēriju, sašaurināšanos,” uzsver asinsvadu ķirurgs. “Viens no tiem ir organisma ģenētiskais materiāls, ko esam pārmantojuši no saviem senčiem, un to mainīt mēs nevaram.

Tomēr būtiskāko asinsvadu sašaurināšanās pamatfaktoru mēs ietekmēt varam – cilvēks var atmest smēķēšanu. Cilvēkam smēķējot, asinsvadu endotēlijs jeb iekšējais slānis (kas ir aktīvs orgāns) cieš no tabakas piemaisījumiem, tiek bojāts un nespēj atjaunoties, tas kļūst par galveno vaininieku lielai daļai aterosklerotisko problēmu, jo tieši sieniņas kairinājuma un bojājuma vietā pastiprināti veidojas aterosklerotiskās plātnītes, kas tad arī noved pie asinsvada sašaurinājuma vai pat slēguma.

Otrs ietekmējamais slimību izraisošais faktors ir mazkustīgs dzīvesveids, ko var viegli mainīt, ņemot rokās nūjas un dodoties nūjot. Bet vēl labāk to novērst ikdienā daudz staigājot, skrienot vai nodarbojoties ar jebkurām citām aktivitātēm, kas uzlabo vispārējo ķermeņa tonusu.”

Kā miegartērijas sašaurinājums par sevi liek manīt?

“Diemžēl ļoti bieži pacienti nenojauš par savu problēmu līdz mirklim, kad notiek īslaicīgi smadzeņu asinsapgādes traucējumi vai pat insults. Tas var sākties ar samaņas zudumu vai īslaicīgu aklumu vienā acī, kustību un jušanas traucējumiem vienā no ķermeņa pusēm. Sākotnēji asimptomātisku slimību mēs dēvējam par kluso slepkavu, jo atkarībā no skartā reģiona mirstība no notikušā var sasniegt 30 procentus (ja insults notiek galvaskausa pamatnes artērijas baseinā, tad šis skaitlis sasniedz pat 90 procentus). Situācija ir gauži nopietna un pārlieku plaši izplatīta,” skaidro Mārcis Gediņš un piebilst, ka mazāk bīstamas ir hroniskas smadzeņu asinsrites traucējumu izpausmes, kas par problēmu liek nojaust laikus, radot biežus galvas reiboņus, kognitīvus traucējumus, progresējošus atmiņas traucējumus, troksni ausīs, mušiņu lēkāšanu acu priekšā, galvassāpes vai citus nespecifiskus simptomus.

“Pacientam ar šādām sūdzībām vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk nosūtīs veikt dupleksdoplerogrāfiju un atkarībā no tās rezultātiem ieteiks vērsties pie asinsvadu ķirurga vai neirologa turpmākai izmeklēšanai un ārstēšanai. Ja ir bijuši nopietnāki simptomi – samaņas zuduma epizodes vai kustību, jušanas traucējumi, kā arī īslaicīgs aklums kādā no acīm – pacientam vajadzētu pēc iespējas ātrāk nonākt neirologa vai asinsvadu ķirurga aprūpē. Vienīgā īstā insulta profilakse šiem pacientiem ir operācija, kurā no asinsvada tiek izņemta bojātā sieniņas daļa, izslēdzot no asins cirkulācijas iemeslu, kas var radīt trombemboliju. Asinsvads jāiztīra, jāieliek stents vai ar citām operatīvām metodēm jāatrisina problēma, neļaujot veidoties un atrauties jauniem trombiem.”

Riska grupas

Galvas un kakla asinsvadu slimību riska grupā ir visi tie pacienti, kam ir citas ar aterosklerozi saistītas slimības. Piemēram, gandrīz trešdaļai kājas išēmijas slimnieku mēdz būt arī izteikta miegartēriju patoloģija. Asinsvadu ķirurgs turpina: “Ja pacientam ir gangrēna kājā, tad ir diezgan liela varbūtība, ka līdzīgas pārmaiņas būs gan sirds, gan galvas un kakla artērijās. Vismaz piecos procentos gadījumu slimniekam ir visas trīs minētās slimības vienlaikus, bet desmit procentiem slimnieku pārmaiņas ir abās pusēs.

Protams, netrūkst pacientu, kam ateroskleroze izpaužas vienīgi kā koronārā sirds slimība (stenokardija vai miokarda infarkts) vai mijklibošana kāju išēmijas dēļ, bet miegartērijās izteiktu sašaurinājumu nav.”

Vai ir kāds vecums, kuru sasniedzot būtu ieteicams profilaktiski veikt galvas un kakla asinsvadu pārbaudes? Mārcis Gediņš noliedz iespējas izmeklēt visus vecāka gadagājuma cilvēkus: “Šāda taktika drīz vien atdurtos pret finansējuma jautājumu. Svarīgāk būtu iespējami drīz izķert tos pacientus, kam patiesi draud insults. Ne vienmēr plātnīte, kas artēriju sašaurina par 75 un vairāk procentiem, apdraud pacienta dzīvību. Tas īpaši attiecas uz 85–90 gadus veciem pacientiem – cilvēks ar šādu sašaurinājumu mierīgi dzīvojis pēdējos 15 gadus, bet jebkura ķirurģiska manipulācija šajā vecumā var izprovocēt kādu citu slimību – teiksim, infarktu, kas var izraisīt pacienta nāvi.

Veiksmīgai ārstēšanai būtiski, lai tie pacienti, kas piedzīvojuši tautā saukto mikroinsultu ar īslaicīgiem apziņas traucējumiem vai aklumu, šo nopietno brīdinājumu atpazītu un pēc iespējas drīzāk nonāktu speciālistu aprūpē. Jāsaprot, ka pirmie 3 mēneši pēc mikroinsulta (un pirmās 2 nedēļas jo īpaši!) ir ar izteikti augstu atkārtota notikuma risku. Galvenā problēma ir tā, ka šādi pacienti līdz speciālistam nenonāk pietiekami ātri, jo 2 vai 3 mēnešus gaida rindā uz sonogrāfiju un tad aptuveni tikpat ilgi pie asinsvadu ķirurga, pēc tam uz datortomogrāfiju un tā tālāk... Ja process būtu raitāks, noteikti izdotos izvairīties no virknes atkārtotu insultu gadījumu.”

Kad miegarterijas sašaurinājuma gadījumā nepieciešama operācija? Lasi žurnāla ārsts.lv maija numurā!

Rita Turkina sarunā ar asinsvadu ķirurgu Mārci Gediņu