Mugurkaula ķirurģija var būt mazinvazīva
Mūsdienu medicīnas tendence ir no lielā uz mazo – no plaša apjoma operācijas uz ķirurģisku manipulāciju, veiktu caur nelieliem ādas griezieniem. Minimāli invazīva ķirurģija ir kļuvusi iespējama, patiecoties progresam un jaunu medicīnas tehnoloģiju attīstībai. Tā mazina pēcoperācijas sāpes, tāpēc pacienta aktivizāciju iespējams sākt agrāk. Krietni īsāks ir brūces dzīšanai nepieciešamais laiks, līdz minimumam samazinās infekcijas risku.
Laparoskopija, endoskopija, artroskopija, mikroķirurģija mūsdienās nav nekāds jaunums. Pēdējo 15–20 gadu laikā, precīzāk izprotot mugurkaula anatomiskās struktūras un pilnveidojoties radioloģiskajām tehnoloģijām, ir attīstījusies minimāli invazīva mugurkaula ķirurģija. Ķirurģija pēc būtības ir invazīva ārstēšanas metode, veikta caur lielu ādas griezienu, traumējot zemādu un muskuļu audus. Pēcoperācijas periodā pacientam ir stipras sāpes, to dēļ pacienta aktivizācija tiek sākta vēlāk. Brūces dzīšanai nepieciešams ilgāks laiks, tas, savukārt, palielina infekcijas risku.
Pateicoties medicīnas progresam, populācija kļūst vecāka, un ir daudz ilgdzīvotāju, kam ir izplatītas ar gadiem saistītas mugurkaula pārmaiņas – skriemeļa noslīdējums un mugurkaula kanāla sašaurinājums. Mugurkaula kanālā atrodas muguras smadzenes, kas zemāk turpinās kā zirga aste (cauda equina), un tām atiet nervu saknītes, kas savukārt atbild par inervāciju. Sašaurinoties mugurkaula kanālam, tiek nospiestas nervu saknītes – pacients attiecīgi izjūt sāpes, notirpumu vai pastiprinātu jutīgumu pa attiecīgā nerva gaitu. Jo pacientam ir vairāk gadu, jo operācijai jābūt saudzīgākai ar optimālu rezultātu, lai pacientu varētu aktivizēt un piecelt kājās nākamajā dienā. Apmeklējot starptautiskas konferences un piedaloties praktiskajās apmācībās Rietumu klīnikās, Latvijas ārsti ir pilnveidojuši iespējas piedāvāt minimāli invazīvu mugurkaula ķirurģiju arī Latvijas pacientiem. Mugurkaula stabilizācijas operāciju iespējams veikt, izmantojot speciālas skrūves, kuras lieto tikai mugurkaula operācijās. Operācija notiek rentgena kontrolē, precīzi atzīmējot skrūvju ievades vietu, un caur nelieliem ādas griezieniem ar skrūvēm tiek nofiksēts nestabilais fragments. Pacientam katrā skrūves ievades vietā paliek 2 cm pēcoperācijas rētas, un jau nākamajā dienā pēc operācijas pacients tiek piecelts kājās un var pārvietoties. Caur nelielu papildu griezienu ādā iespējams piekļūt mugurkaula kanālam un ievietot starpskriemeļu disku aizvietojošu protēzi. Jebkurai metodei ir arī savas ēnas puses – pacients un ķirurgs tiek pakļauti rentgena starojumam, un ne vienmēr ir tehniski iespējams pacienta patoloģiju izārstēt ar minimāli invazīvām metodēm, sarežģītākās situācijās nepieciešams veikt operāciju divos etapos, piekļūstot starpskriemeļu diskam caur papildu griezienu vēderā vai sānā. Kādos gadījumos var izmantot mazinvazīvu metodi mugurkaula ķirurģijā lasi žurnāla "ārsts.lv" jūlija numurā!
