Marta Ķilkute: Spranda sāpes fizioterapeita skatījumā

Sarunvalodā bieži lietojam vārdu savienojumu “sāpes sprandā”, taču izpratne par to, kur “spranda” atrodas, ir ļoti dažāda. Kāds, pēc lūguma norādīt sāpju lokalizāciju, roku novietos pakauša rajonā, kāds kakla aizmugurē, bet vēl kāds norādīs, ka sāpes ir plecu joslā. Tādēļ, lai korekti apspriestu un atainotu šo tēmu, būtu jāprecizē, ka tās ir sāpes mugurkaula kakla daļā. Līdztekus sāpēm jostas daļā, mugurkaula kakla daļas sāpes ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki vēršas pēc palīdzības pie fizioterapeita. Kā jebkuras sāpes, tās var iedalīt akūtās, subakūtas vai hroniskās. Labā ziņa - lielākā daļa akūtu kakla daļu sāpju pāriet pāris dienu vai nedēļas laikā; sliktā ziņa - aptuveni 10% gadījumu sāpes var kļūt hroniskas.

Cēloņi un ietekmējošie faktori

Cēloņi, kādēļ sāpes rodas, ir ļoti dažādi un ne vienmēr viegli izskaidrojami. Tās var būt traumas, kas gūtas, piemēram, autoavārijas vai smaga kritiena rezultātā, dažādas infekciju saslimšanas un audzēji, starpskriemeļu disku trūces, mugurkaula kanāla vai starpskriemeļu atveru sašaurināšanās, kakla daļas nervu saknīšu kompresija un citas vispārējas saslimšanas, kā arī dabiska mugurkaula novecošanās. Lai gan vairumā šo stāvokļu nepieciešama nopietna un kompleksa ārstēšana un rehabilitācija, visbiežākais sāpju iemesls ir gaužām vienkāršs un risināms patstāvīgi vai ar fizioterapeita palīdzību – tās ir miofasciālas sāpes, kas rodas kakla daļas un plecu joslas muskulatūras disbalansa dēļ, kas negatīvi ietekmē fizioloģiski normālu un saskaņotu muskuļu darbību.

Disbalansa rezultātā var veidoties kustību apjoma ierobežojums kaklā un citās blakus esošajās locītavās. Cilvēks sāk sūdzēties par stīvumu un smaguma sajūtu plecos, diskomfortam un sāpēm var pievienoties arī galvassāpes, reiboņi, redzes miglošanās, trokšņi ausīs, paaugstināts asinsspiediens, sāpes un tirpšana rokās un citas sūdzības.

Lai gan sāpju cēloņus vairumā gadījumu nespējam mainīt (trauma būs jau notikusi, mugurkauls novecos vai diska trūce nezudīs), mēs varam izvērtēt, modificēt un mazināt dažādus sāpju veicinošus faktorus.

 Kā biežāk izplatīto veicinošo faktoru jāmin atrašanos ilgstošā statiskā piespiedu pozā, piemēram, sēdoša darba veicēji. Ilgstoši sēžot vienā pozā un neizkustinot kaklu, plecu joslu un rokas, samazinās asins plūsma muskuļos, kas savukārt samazina skābekļa piegādi audiem un tādējādi rezultējas muskulatūras sasprindzinājumā. Vēl būtu svarīgi minēt tieši pretējo veicinošo faktoru, kas ir vienveidīgu, atkārtotu kustību veikšana ar rokām, piemēram, kasieri, krāvēji, iekšdarbu meistari vai frizieri. Veicot vienādas, atkārtotas kustības, kāda no muskuļu grupām tiek pārslogota, taču kāda netiek pietiekami izmantota, tādējādi rodas jau iepriekš minētais muskulatūras disbalanss.

 Lielai daļai cilvēku, ja tā var teikt, klupšanas akmens ir ergnomijas neievērošana - netiek pienācīgi iekārtota darba un atpūtas vide, kā arī piemeklēti palīglīdzekļi aktivitāšu veikšanas atvieglošanai.

Dibalansa un sāpju attīstību ietekmē arī izmainīts elpošanas stereotips. Cilvēka galvenais elpošanas muskulis ir diafragma, taču izmainīta stereotipa gadījumā elpošanā iesaistās arī palīgmuskulatūra - kakla un krūšu muskuļi. Jo īpaši šīs izmaiņas vērojamas cilvēkiem, kuri lielāko dienas daļu pavada sēdus stāvoklī neergonimiskā pozīcijā, kā rezultātā diafragma tiek saspiesta un elpošanā jāiesaistās palīgmuskulatūrai.

Ļoti svarīgs kakla daļas sāpes un muskulatūras disbalansu veicinošs faktors ir psihoemocionālais stāvoklis. Paaugstināts stress, trauksme, depresija, miega traucējumi negatīvi iespaido mūsu fizisko pašsajūtu un atstāj iespaidu uz ķermeni kopumā. Un, protams, sāpju attīstību var veicināt arī kopējs fiziskās aktivitātes trūkums.

Ietekmējamo faktoru koriģēšana kā ārstēšanas un profilakses galvenais ierocis

Izlasot šo, cilvēkam varētu šķist, ka ar steigu jāmaina darbs, taču tas nebūt tā nav! Ir daudz un dažādu veidu, kā mazināt sāpes ietekmējošos faktorus. Ja lielāko dienas daļu nākas pavadīt sēdus, tad būtu ieteicams vismaz vienu reizi stundā piecelties un 5 līdz 10 minūtes izkustēties. Ieteicams pastaigāt, izkustināt un pastiept kakla muskulatūru, izapļot plecus un veikt elpošanas vingrojumus. Te būtu svarīgi minēt tieši diafragmālo elpošanu - lēna, dziļa ieelpa caur degunu (vēders izplešas, plecu josla paliek nekustīgi) un tikpat lēna un dziļa izelpa caur muti (vēders saplok), ko atkārtot piecas līdz astoņas reizes.

Darba un atpūtas vidi būtu jāiekārto atbilstoši veicamajām darbībām - piemērots galda/krēsla augstums, stāvgaldu izmantošana (ja tas iespējams), monitora novietojums un cits; dažādu palīglīdzekļu izmantošana darbu atvieglošanai - pakāpieni, kāpnes, instrumenti ar pagarinātu rokturi un cits. Ikdienā būtu vērts pievērst uzmanību tam, kā tiek lietots mobilais telefons - to būtu jātur aptuveni acu līmenī, lai galva un kakls ilgstoši nebūtu noliekti uz leju. Atpūtas sakarā vajadzētu pievērst uzmanība gultas matrača un spilvena kvalitātei - lai tie nav izgulēti un savu laiku nokalpojuši, tam, vai spilvens nav par augstu vai zemu un tā tālāk. Galvenais kritērijs ir pašsajūta pamostoties, jo pēc kvalitatīva un pietiekami ilga miega cilvēkam  vajadzētu justies labi, mundri un bez jebkāda diskomforta ķermenī.

Kā vēl vienu stūrakmeni pašsajūtas uzlabošanā jāmin psihoemocionālā stāvokļa uzlabošana - sabalansēts darba un atpūtas laiks, stresa mazināšana, pielietojot sev atbilstošākās metodes - elpošanas vingrojumus, relaksāciju vai meditācija, psihoterapiju un citu. Un, protams, regulāras fiziskas aktivitātes - mērenas intensitātes aerobā slodze (piemēram, pastaigas, nūjošana, lēns skrējiens) vismaz 150 līdz 300 minūtes nedēļā, spēka treniņi ar savu svaru vai papildus svaru (piemēram, hantelēm) divas reizes nedēļā, kā arī lokanības uzlabošana (piemēram, joga vai stiepšanās), arī divas reizes nedēļā.

Masāža kā viena no terapijas metodēm var efektīvi palīdzēt mazināt muskulatūras sasprindzinājumu un sūdzības, taču ar to nepietiks, lai sasniegtu ilgtermiņa rezultātu. Atbilstoši cilvēka sūdzībām un vajadzībām, būtu jāveic papildus terapeitiski vingrojumi starplāpstiņu, kakla, krūšu, roku muskulatūras spēka un garuma uzlabošanai, mobilitātes un stabilitātes uzlabošanai mugurkaula kakla un krūšu daļās un rokās.

Ja pēc ietekmējošo faktoru sakārtošanas joprojām saglabājas sūdzības vai nav pārliecības, ko papildus būtu jādara, droši vēršaties pie fizioterapeita, kurš kopā ar jums izveidos nepieciešamās terapijas plānu, atbilstoši tieši jūsu vajadzībām, vēlmēm un iespējām!

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!