Māris Skrupskis: Bruka, tās izpausmes un konstatēšana

Bruka (trūce, hernija) tiek konstatēta gan maziem bērniem, gan pieaugušajiem jebkurā vecumā. Izšķir ķermeņa ārējās un iekšējās brukas. Ārējās brukas ir iekšējo orgānu izspiešanās zem ādas, savukārt iekšējās brukas izveidojas vēdera dobuma iekšienē, tā orgāniem ieslīdot vēderplēves kabatās. Visbiežāk tās ir diafragmas brukas, kad vēdera dobuma orgāni iespiežas krūškurvja dobumā. Diafragmas brukas biežāk konstatē barības vada atveres vietā un var izpausties dažādos veidos.

Ārējās brukas

Ārējās brukas ir diezgan bieži sastopamas – tās novēro 3–4% cilvēku. Ārējā bruka var izspiesties un izveidoties caur dabiskiem vājiem paplašinājumiem vēdera sienā, kā arī atverēm, kas izveidojušās mākslīgi pēc veiktām operācijām vai traumas.

Bruka parasti veidojas lēnām. Vispirms fiziskas slodzes laikā (staigājot, skrienot, ceļot smagumus u. c.) brukas veidošanās vietā rodas trulas, durošas sāpes. Pēc kāda laika parādās izspīlējums, kurš pazūd guļus stāvoklī un no jauna parādās, veicot fizisku slodzi. Izspīlējumam pakāpeniski palielinoties, tas iegūst ieapaļu vai ovālu formu. Slodzes vai klepus laikā sāpju intensitāte un diskomforts palielinās. Brukas var būt gan nelielas, gan ļoti lielas, īpaši pēcoperācijas brukas, kuras ir viegli konstatēt. Ja parādās minētās brukas izpausmes, jāvēršas pie ārsta. Nav nepieciešami moderni, dārgi izmeklējumi, lai konstatētu ārējo bruku. Pietiek palpatori (taustot) ar plaukstas pirkstiem to konstatēt un ieteikt turpmāko pareizo rīcību.

Visbiežāk sastopamas cirkšņa brukas ~80% no visām ārējām brukām. Nabas bruka sastopama ~4%, savukārt pēcoperācijas bruka ~12% cilvēku. Visas citas brukas veido ~1% – tās ir baltās līnijas brukas, jostas daļas brukas u. c. Vīriešiem biežāk tiek konstatēta cirkšņa bruka, savukārt sievietēm – ciskas un nabas bruka. Cilvēkam var konstatēt vienlaikus vairākas brukas, piemēram, abpusējas cirkšņa brukas un nabas bruku.

Iekšējās brukas – diafragmas izpausmes

Diafragmas brukas parasti sākumā, kad nav sarežģījumu, traucējumus nerada, bet atsevišķos gadījumos rodas dedzinoša sajūta, sāpes aiz krūšu kaula, žagošanās, retāk ir sāpju izstarojums uz muguru starp lāpstiņām. Ar laiku rodas elpošanas orgānu izpausmes – hroniski laringīti; bieži atkārtojas plaušu iekaisumi (pneimonijas), kas var novest līdz bronhiālai astmai; hroniski vidusauss iekaisumi un deguna blakusdobumu iekaisumi; elpas trūkums sakarā ar plaušas saspiešanu; sūdzības par sirdsdarbību (aritmija, stenokardija – spiedošas sajūtas krūtīs). Diafragmas bruka var rasties jebkurā vecumā, taču visbiežāk to novēro 50–60 gadu vecumā, turklāt sievietēm biežāk nekā vīriešiem.

Faktori, kas veicina brukas rašanos

Brukas rašanos var veicināt cilvēka anatomiskās uzbūves īpatnības. Vīriešiem bruka tiek konstatēta biežāk nekā sievietēm, turklāt vīriešiem brukas rašanās vieta visbiežāk ir cirkšņa kanāls, savukārt sievietēm – ciskas, un tas ir saistīts ar sievietes iegurņa uzbūves īpatnībām – platāks ciskas kanāls.

Brukas rašanos veicina šādi faktori:

• iedzimtība (nosliece uz bruku rašanos);
• vecums;
• ķermeņa uzbūves individuālās īpatnības;
• aptaukošanās;
• strauja novājēšana;
• grūtniecība;
• dzemdības;
• vēdera sienas trauma;
• pēcoperācijas rētas;
• vēdera sienas inervējošo nervu paralīze.

Tāpat visi tie faktori, kas paaugstina spiedienu vēdera dobumā – smags fizisks darbs, apgrūtināta urinēšana (priekšdziedzera adenoma, urīnizvadkanāla sašaurināšanās), vēdera aizcietējumi, ilgstošs, mokošs klepus, smēķēšana. Smēķētājiem organismā tiek veicināta kolagenolīze, kas ir plaušu emfizēmas seku veicinošs faktors (plaušu emfizēma – smēķētāju hroniskā bronhīta rezultāts).

Dažkārt pacientiem var būt iedzimta nepilnvērtīga kolagēna sintēze, kuras dēļ rodas saistaudu vājums vai pat defekts.

Bieži tiek jautāts, kāpēc pēc operācijas izveidojas bruka. Iemesli var būt dažādi, piemēram, operācijas brūce ilgstoši nedzija, jo vēdera dobumā bija strutaini procesi; tika agri uzsākta fiziskā aktivitāte pēc veiktās operācijas un smagumu celšana. Dažkārt pat ir grūti izskaidrojami iemesli.

Profilaktiskie pasākumi

Lai neveidotos bruka, par veselību jārūpējas jau kopš zīdaiņa vecuma. Šajā vecumā liela nozīme ir higiēnai, pareizai barošanai, nabas pareizai apkopšanai, zarnu darbības pareizai regulēšanai.
Jāatceras, ka vēlāk bruku veicina gan aptaukošanās, gan strauja novājēšana, gan smēķēšana. Par smēķēšanu kā vienu no bruku veicinošiem faktoriem tiek runāts visos pasaules kongresos, kur tiek skarts šis jautājums, un tas ir zinātniski pierādīts un apstiprināts pētījumos. Arī smags fizisks darbs veicina brukas rašanos. Iespēju robežās ir jāizvēlas atbilstoši savam spēkam un veselības stāvoklim piemērots darbs, bet ne vienmēr tas ir iespējams.

Lai neveidotos bruka, nav nekādu speciālu ieteikumu – vienīgi pēc operācijas, kuras laikā veikts vēdera priekšējās sienas grieziens, vairākus mēnešus jānēsā elastīgā kompresijas josta, kad veicat fiziskās aktivitātes. Vai tas pasargās no brukas, ja ir organisma nosliece uz to?

Lai mazinātu iekšējās brukas – diafragmas brukas – rašanos, jāievēro pareizs dzīvesveids un ēšanas režīms.

Daži ieteikumi:

• izvairieties no straujas ķermeņa noliekšanas lejup;
• nevalkājiet šauras vidukļa jostas;
• nakts miega laikā guliet ar paceltu galvgali;
• izvairieties no liekā svara;
• pirms naktsmiera ēdienu uzņemiet vismaz 2–3 stundas iepriekš un neatrodieties horizontālā stāvoklī;
• uzturā nelietojiet pārtiku, kas rada gāzu uzkrāšanos, un gāzētos dzērienus;
• ēdiet mazām porcijām un bieži – piecas reizes dienā.

Brukas ārstēšana

Vēdera priekšējās sienas bruka (ārējā bruka) ir viena no visbiežāk sastopamām un operētām ķirurģijas patoloģijām Latvijā un arī pasaulē. Latvijā pēdējos gados tiek veiktas 3600–3800 brukas operāciju.

Bruku, lielu vai mazu, ārēju vai iekšēju, ārstēšanas pamatmetode ir ķirurģiska – operācija.

Operācijas var būt plānveida un neatliekamās. Brukas plānveida operācija tiek atteikta, ja to nepieļauj cilvēka veselības stāvoklis (sirds, plaušu, nieru, u. c. problēmas). Tādos gadījumos tiek ieteikts lietot elastīgās kompresijas jostas, kuras ir izstrādātas un pielāgotas jebkuram brukas veidam.

Tiem cilvēkiem, kuriem var veikt brukas plānveida operāciju, ieteicams lietot elastīgo kompresijas jostu gan līdz operācijas dienai, gan pēc tās. Tas palīdz nostiprināt operācijas vietu, lai būtu mazāka iespēja, ka bruka atkārtosies. Kompresijas jostas lietošanas ilgums pēcoperācijas periodā ir atkarīgs no operējošā ķirurga ieteikumiem, jo operācijas laikā konstatē brukas lielumu un tuvāko audu izmaiņas, kuras var ietekmēt dzīšanas gaitu un atveseļošanās laiku.

Atgriežoties pie operācijas – savlaicīgi neveikta brukas likvidēšana var radīt lielas veselības problēmas. Gadījumos, kad bruka iesprūst – to nevar atspiest vēdera dobumā –, var rasties jebkura vēdera dobuma orgāna atmiršana.

Jāņem vērā, ka vēdera dobuma orgāns, kas iestrēgst (iesprūst) brukas maisā un nav savlaicīgi atbrīvots, atmirst no 6 līdz 8 stundu laikā. Neveicot savlaicīgu operāciju, var iestāties cilvēka nāve.

Ja parādās stipras sāpes brukas rajonā, nekavējoties jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) un jādodas uz tuvāko slimnīcu, kur var veikt steidzamu operāciju un atbrīvot iesprūdušo orgānu.

Arī iekšējās brukas iesprūst. Biežāk tas notiek ar diafragmas bruku, kad vēdera dobuma orgāni iesprūst krūškurvja dobumā. Tās izpausmes:

• stipras sāpes pakrūtē;
• slikta dūša, vemšana pat ar asinīm;
• elpas trūkums, zilgana sejas krāsa, ātra sirdsdarbība u. c.

Steidzami jāizsauc NMP un jādodas uz slimnīcu, un tur pēc papildizmeklējumu veikšanas, kuri apstiprinās brukas iesprūdumu, būs neatliekama operācija.

Tātad ārējās vai iekšējās brukas ārstēšanas pamatmetode ir operācija. Jo savlaicīgāk tā tiks veikta, jo labāks būs rezultāts, īsāks atveseļošanās laiks un ātrāka atgriešanās savā ierastajā vidē.

Operāciju veidi

Pastāv divas pamatmetodes bruku ārstēšanā, izmantojot ķirurģisko pieeju:

• vaļējā metode ar tradicionālo ķirurģisko griezienu;

• mazinvazīvā metode – laparoskopiskā (veicot nelielus griezienus) operācija.

Operācijas apjomu un metodi izvērtē ķirurgs, kurš veiks brukas operāciju. Vizītes laikā ķirurgs pēc izmeklēšanas lemj par operācijas apjomu un metodi, kādu pacientam ieteikt (tradicionālo vai laparoskopisko, ko daudzi vēlas).

Latvijas Jūras medicīnas centrā (tālāk tekstā LJMC) gan ārējo, gan iekšējo bruku ārstēšanā pamatmetode ir laparoskopiskā (mazinvazīvā – griezieni 0,5 cm – 1,0 cm – 1,5 cm) operācija.

Ja cilvēka veselības stāvoklis ļauj veikt plānveida operāciju, LJMC gan vaļējā, gan laparoskopiskā operācija tiek veikta, pielietojot tīkliņu (“protēzi”, “mesh”). LJMC tiek lietoti divu veidu tīkliņi – sintētiskie un bioloģiskie.
Bioloģisko tīkliņu pacienti izvēlas reti, jo tā izmaksas mūsu valsts nesedz.

Cilvēkiem rodas jautājums, kas ir bioloģiskie tīkliņi. Šie tīkliņi tiek izstrādāti no dzīvnieku orgānu apvalkiem pēc sarežģītas apstrādes, piemēram, no sirds somiņas. Bioloģiskie tīkliņi brukas vārtos “ieaug” un veido papildslāni vēdera sienā ar pilnvērtīgu apasiņojumu. Tas ievērojami mazina iespēju atkārtoti veidoties brukai operācijas vietā. LJMC lielākoties lietojam divu valstu, Francijas un ASV, firmu izstrādātus un ražotus drošus tīkliņus.

LJMC pēdējo desmit gadu laikā pamatdarbs vēdera dobuma ķirurģijā ir visu veidu bruku ārstēšana, tādējādi LJMC ir uzkrāta pieredze jebkuras brukas ārstēšanā.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!