Māris Rēvalds: Strādāt veselībai, ticot valstij un mīlot to
Ar SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētāju MĀRI RĒVALDU tiekamies saspringtā gaisotnē atbilstoši nesen pavīdējušajai iecerei par būtiskām izmaiņām veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, kas skar privāto veselības iestāžu piedāvāto pakalpojumu sniegšanas kārtību. Sarunas ietvaros – gan par ēnas pusēm, gan pēdējā laika pozitīvākajām iezīmēm un notikumiem privātajā veselības sektorā.
– Pēc izglītības esmu ārsts, beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1985. gadā un septiņus neaizmirstamus gadus strādājis par vispārējās prakses ārstu (mūsdienu izpratnē – ģimenes ārstu) lauku reģionā – Zaubes pagastā. Šajā laikā kļuvu plaši atpazīstams kā Labākais lauku ģimenes ārsts, jo par šī titula piešķiršanu ziņoja gan vienīgais tā laika televīzijas raidījums par veselību, gan rakstīja avīzes.
1994. gadā, jau Brīvās Latvijas laikā, sākās ekonomikas liberalizācijas process, un Rīgā sāka privatizēt poliklīnikas. Es tajā laikā biju jau uzņēmējs ar divu gadu stāžu, jo par saņemto Labākā lauku ģimenes ārsta prēmiju biju iegādājies lauku aptieku un veiksmīgi iesaistīties aptieku biznesā. Tālāk es nonācu Rīgā, kļuvu par svaigi privatizētās bijušās 4. poliklīnikas (tagad – Veselības centrs 4) valdes priekšsēdētāju un kopš šī laika darbojos kopā ar kolēģiem un partneriem.
Esam ģimenes uzņēmums – arī mamma un brālis ir iesaistīti uzņēmuma pastāvēšanā –, visu laiku esam čakli strādājuši. Pirmie gadi aizritēja tādā režīmā, ka katrs santīms, kas tika nopelnīts, uzreiz tika arī investēts uzņēmumā, tomēr, tā kā dzīvojam ļoti pieticīgi, ir izdevies sasniegt labus ekonomiskos rezultātus, un patlaban Veselības centrs 4 pēc apgrozījuma oficiāli ierindojas sestajā vietā starp lielākajām medicīnas iestādēm Latvijā.
Mazliet vairāk nekā 20 gadu laikā esam uzbūvējuši lielu un sarežģītu struktūru, tādēļ arī mūsu galvenajā mājaslapā ir atrodama lapa, kurā redzama visa sistēma, no kādām struktūrvienībām un filiālēm SIA Veselības centrs 4 sastāv. Attiecīgi tālāk iespējams nokļūt jau izvēlētās iestādes mājaslapā.
Paralēli uzņēmuma vadībai darbojos arī citos sabiedriskos amatos: esmu Ārstu biedrības biedrs, vadu Privāto medicīnas iestāžu asociāciju, esmu Rīgas Stradiņa universitātes eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs un parakstu diplomus jaunajiem ārstiem, darbojos kā Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas valdes loceklis, jo mūsu struktūrā diezgan daudz aktivitāšu notiek arī estētiskās medicīnas un skaistumkopšanas jomā.
Ārsta pieeja uzņēmēja pienākumiem
Lai arī sākumā skumu, ka no manis profesionāli nav sanācis ārsts, bet gan medicīnas iestādes vadītājs, drīz vien sapratu, ka šāds amats ir ne mazāk svarīgs un man patīk tas, ko daru. Turklāt neesmu vienīgais, kas aizgājis šādu ceļu, – arī medicīnas sabiedrības Ars, Jūras medicīnas centra un MFD veselības centra Dziedniecība vadītāji ir ārsti. Mūsu ievērojamākā iezīme ir tā, ka domājam netradicionālāk. Ja mūsu vietā būtu cilvēki ar ekonomisku pamatu, viņi droši vien rīkotos citādi, bet mums ir raksturīgi aizrauties ar to, ko darām, un domāt par tādām lietām, par kurām uzņēmējam nebūtu jālauza galva. Piemēram, kā dotēt pakalpojumus, kas uzņēmumam nes zaudējumus. Bet mēs to darām apzināti. Teiksim, digitālās mobilās mamogrāfijas pakalpojums – mēs šo projektu finansējam dotāciju veidā, jo tā palīdzam agrīni atklāt vēzi. Cits uzņēmējs, kas nonāktu pie mums, nesaprastu, kāpēc jādara kas tāds, kas nes zaudējumus.
Lielākie izaicinājumi un sasniegumi
Būt starp nozares līderiem pats par sevi ir liels izaicinājums. Uz mums pārējie skatās, no mums ņem piemēru, bieži vien arī kopē. Ir daži medicīnas centri, kas dara tieši to pašu, ko mēs, proti, ja mēs ieviešam ko jaunu – atveram filiāli, piemēram, tirdzniecības centrā, attīstām mobilos kabinetus, izveidojam arodveselības centrus, iegādājamies kādas iekārtas, ieviešam jaunas tehnoloģijas – mums uzrodas sekotāji. No šī aspekta tas ir gods un izaicinājums vienlaikus, jo nemitīgi jāpilnveidojas un jācenšas darīt savu darbu pēc iespējas labāk. Nopelns, protams, ir visam kolektīvam.
Esam lepni, ka pacienti mūsu darbu novērtē. Šogad jau otro gadu saņēmām Uzņēmumu reputācijas balvu, un, pateicoties kvalitātes vadības sistēmām, esam vairākkārt saņēmuši Veselības ekonomikas asociācijas piešķirto balvu.
Lepojamies ar to, ka pie mums pieaug ārvalstu pacientu skaits. Patlaban viņu skaits gadā sasniedz sešus tūkstošus, un, skaitot aizvadītos piecus gadus, ārvalstu pacientu pieaugums ir par divdesmit procentiem katru gadu. Ārvalstu pacienti ļoti atzinīgi novērtē to cenas un kvalitātes kombināciju, ko mēs spējam nodrošināt.
Esmu ļoti priecīgs par sociāli nozīmīgiem projektiem, kurus izdevies īstenot. Atceroties, ka kļuvu par pirmo Rūdolfa Skaidrā balvas ieguvēju un nopelnīju savus pirmos 500 dolārus, kas tolaik bija milzīga nauda un ļāva uzsākt biznesu (patlaban šī summa šķiet smieklīga, jo mūsdienās ar 500 dolāriem pat īsti nepietiek, lai apmaksātu starta kapitālu uzņēmumam, taču tolaik par iegūto naudas balvu es varēju nopirkt veselu laiku aptieku), esmu pateicīgs liktenim par to, ka man bija šāda iespēja, tādēļ pēc vairāku gadu pārtraukuma šo balvu esam atjaunojuši. Jau piekto gadu sadarbībā ar žurnālu Veselība un abām ģimenes ārstu asociācijām reizi gadā meklējam jaunos, talantīgos ģimenes ārstus, un viņiem tiek pasniegta šīs balvas atjaunota versija.
Atbalstām arī topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātē, veicot nozīmīgu iekārtu dāvinājumu – sonogrāfus un endoskopijas sistēmu –, kas tiek izmantotas gan studentu, gan arī ārstu pēcdiploma apmācībā.
Personāla un kvalitātes jautājums
Pašlaik lielākā problēma mūsu darbā ir personāls. Sevišķi grūti ir atrast ārstus, medicīnas māsas, ārsta palīgus un vecmātes tai sadaļai, ko apmaksā valsts. Samaksa šajā sadaļā ir smieklīgi zema, līdz ar to grūti atrast kādu, kas šajās vakancēs vēlētos strādāt. Parasti notiek tā, ka mūsu medicīnas profesionāļi daļēji strādā par adekvātu maksu, bet daļēji – savā ziņā tādā kā klaušu veidā – sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus. Tas ir veids, kā speciālistus varam motivēt, un cenšamies to darīt pēc labākās sirdsapziņas, jo, ja pacients nāk uz privāto medicīnas iestādi saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu, viņam ir jāsaņem tāds pats kvalitātes standarts, kādu saņem tie pacienti, kuri par apmeklējumu maksā paši no savas kabatas.
Laimīgā kārtā mūsu rīcībā ir tādas tehnoloģijas, kas lielajām universitātes slimnīcām pagaidām nav pieejamas (pašlaik pat lielās valsts universitātes slimnīcas diagnostikas jomā tehnoloģiski atpaliek no lielajiem privātajiem medicīnas centriem), līdz ar to mēs darām pilnīgi visu, sākot ar laboratoriskām analīzēm un beidzot ar magnētisko rezonansi. Veicam vissarežģītākos ultrasonogrāfijas izmeklējumus, mūsu rīcībā ir vairāk nekā 60 sonogrāfijas iekārtu, un esam pirmie, kas iegādājas visu jauno (piemēram, varam veikt jaunākās paaudzes sonoelastogrāfiju). Ar šīm tehnoloģijām var izdarīt ļoti daudz – tostarp ieraudzīt vēzi pat agrīnās stadijās.
Turklāt sarežģītas tehnoloģijas mums palīdz vēl papildus motivēt izcilus ārstus pie mums strādāt. Jo izcili ārsti ir prasīgi. Daudzi nāk strādāt pie mums tāpēc, ka tajās darba vietās, kas saistītas ar valsts vai pašvaldības slimnīcām, nav pieejams tāds tehnoloģiskais līmenis. Valsts un pašvaldību slimnīcās ārsti gūst pieredzi un treniņu, bet profesionāli realizēties tajās jomās, kas saistītas ar augstām tehnoloģijām, viņi var pie mums.
Starp citu, patlaban plaši apspriestā e-veselība Veselības centrā 4 ir realitāte jau daudzus gadus. Pie mums darbojas augsta līmeņa informācijas sistēma – pilnīgi visi pacientu dati ir pieejami elektroniski, datu apmaiņa notiek reālā laikā, proti, no jebkura ārsta kabineta iespējams pacientu pierakstīt uz nākamo izmeklējumu jebkurā no filiālēm. Esam priecīgi, ka jaunākās paaudzes ārsti izmanto elektroniskās kartītes, kas diemžēl vidējās un vecākās paaudzes ārstiem pagaidām nešķiet ērti. Šo pāris gadu laikā esam nonākuši pie tā, ka apmēram 25% no mūsu lietvedības notiek bezpapīra formātā, tomēr jāņem vērā, ka sistēmas ir dzīvas, tās ir nemitīgā pilnveidošanās procesā, tiek ieviesti uzlabojumi, jauninājumi, tāpēc kādreiz ir grūtības simultāni apmācīt personālu, lai ikviens darbinieks atkal prastu lietot sistēmu.
Jāpiebilst, ka mūsu stāsts nekādā veidā nav salīdzināms ar šķietami bezcerīgo e-veselības stāstu, kas tiek radīts jau vairāku gadu garumā, taču neizskatās dzīvotspējīgs, jo vajadzīgs vēl milzīgs budžets, lai to savestu lietošanas kārtībā. Mums kā privātajiem uzņēmējiem ir cits domāšanas veids, jo tērējam savu naudu un pret to izturamies godprātīgi, līdz ar to katrs cents, kas pie mums ir nonācis (vienalga, no pacienta maksājuma vai valsts līdzfinansējuma), tiek ļoti prasmīgi izmantots. Visa šī nauda aiziet mūsu kvalitātes un infrastruktūras uzlabošanai, kā arī personāla kvalifikācijas celšanai un motivācijai, kas ir galvenie mūsu uzdevumi.
Bažas par nākotni
Skumstu par to, ka šogad, atzīmējot oktobra sociālistiskās revolūcijas simto gadadienu, atsevišķi Saeimas deputāti Sociālo lietu komitejā ierosināja turpmāk neslēgt līgumus ar privātajiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kas šos līgumus ir ieguvuši, valsts uzaicināti piedaloties Nacionālā Veselības dienesta veidotajās pakalpojumu sniedzēju atlasēs. Vēl šomēnes bija divas šādas atlases.
Šādos apstākļos ir ārkārtīgi grūti runāt par nākotni, jo izskatās, ka Latvijas Republika ir valsts, kas vēršas pret savem uzņēmējiem – tiem, kas apzinīgi maksā nodokļus. Mēs, piemēram, valstij nodokļos ik gadu samaksājam lielāku summu nekā tā, ko mums valsts samaksā par veiktajiem pakalpojumiem.
Ko darīt tālāk, ir ļoti grūti saprast, jo diemžēl šajā brīdī zūd ticība savai valstij. Patiesību sakot, jāsecina, ka mans personīgais stāsts ir līdzīgs kā daudziem citiem – pats esmu savā lauku pagastā savulaik nodibinājis Tautas fronti, piedalījies visos izšķirīgajos lēmumos, un līdz šim vienmēr biju Latvijas patriots. Lepojos, ka no mūsu lielās ģimenes neviens nav aizbraucis uz ārzemēm – tā vietā visi esam varējuši nodrošināt cilvēka cienīgus apstākļus gan sevi, gan dot darbu citiem. Mums ir izdevies atgriezt arī dažus ekonomiskos emigrantus – ārstus, kas pie mums strādā, atgriezušies no ārzemēm.
Ticot un mīlot savu valsti, esam strādājuši visu šo laiku – vairāk nekā 20 gadu –, un aptaujājot 14 lielākās privātās medicīnas iestādes Rīgā, rēķinām, ka tās pēdējo 10 gadu laikā veselības aprūpes sistēmā ir investējušas 94 miljonus eiro (pieskaitot arī mazākās iestādes, visdrīzāk šī summa noapaļotos līdz simtam). Investīcijas veiktas, iegādājoties un rekonstruējot ēkas, pērkot dārgas iekārtas, veidojos IT sistēmas, nodrošinot e-veselību, uzturot augstu kvalitāti, akreditējot laboratorijas, un virknē citos veikumos. Kā pateicība minētajam ir lēmums, ka turpmāk mūsu pakalpojumi nav vajadzīgi, proti, Latvijas valsts ir nolēmusi no mums atbrīvoties. Tas uztrauc, galvenokārt tāpēc, ka skars visus pacientus.
Ja minētais plāns īstenotos
Ja šis lēmums tiks pieņemts, kā sekas tam būs radikāli ierobežotas pacientu izvēles iespējas. Pacientiem, lai saņemtu jebkuru pakalpojumu, turpmāk būs jādodas uz valsts vai pašvaldību poliklīnikām un slimnīcām; viņi vairs nevarēs izmantot tādus populārus medicīnas centrus kā Ars, VC4, MFD, VCA, Vizuālā diagnostika un citus, privātos laboratoriju tīklus (tostarp, nedz iet uz analīžu nodošanas punktiem, nedz nodot analīzes ģimenes ārsta praksē), iet uz savām ginekologu praksēm un tā tālāk. Daudziem būs liegta hemodialīze (nieru aizstājterapija), jo vairāk nekā puse hemodialīžu tiek realizēta privātajos centros. Tāpat nebūs iespējams veikt dārgus, sarežģītus izmeklējumus visā valsts teritorijā, kurus sniedz galvenokārt privātie uzņēmēji (datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, rentgenu, mamogrāfiju).
Tas nozīmē arī to, ka rindas valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs ievērojami pagarināsies, jo pašreizējais darbinieku skaits nespēs nodrošināt attiecīgā pacientu skaita apkalpošanu.
Reformai īstenojoties, tiks izniekoti jau tā pieticīgie Latvijas valsts resursi un iznīdēta konkurence. Pacientu maksātie nodokļi šādā gadījumā tiks izmantoti nelietderīgi, jo līdz šim tie nodokļi, kas nonāca privātajās rokās, pārvērtās poliklīnikās, iekārtās, IT risinājumos, gudrā un motivētā personālā, turpretim tagad tie būs vajadzīgi, lai visu uzbūvētu no jauna. Turklāt tas, kas mums maksāja simts miljonus, valstij izmaksās vismaz 300 vai 400 miljonus, jo mēs spējam būt izmaksu efektīvi.
Nav pieņemams arī tas, ka pacientam turpmāk nebūs tiesību izvēlēties savu ģimenes ārstu, ārstniecības iestādi, kurā viņš vēlas ārstēties, un to mainīt. Pacienti ir pelnījuši, lai par viņu nodokļos samaksāto naudu būtu iespējas izvēlēties, kurās ārstniecības iestādēs un pie kura speciālista ārstēties. Ideālā sistēmā nauda seko pacientam, un to iespējams realizēt caur apdrošināšanu.
Nākamgad būs ievērojami vairāk līdzekļu veselības aprūpei, un atliek cerēt, ka Veselības ministrijas lēmējvara būs pietiekoši gudra un godprātīga.
Veselību Jaunajā gadā un gaišus Ziemassvētkus visiem!
Māris Rēvalds- Visparējās prakses ārsts, SIA Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs