Marģers Funka: Sāpes un nemedikamentoza ārstēšana – osteorefleksoterapija

Eiropas valstu pētījumos un arī Latvijā no hroniskām sāpēm cieš 19% pieaugušo vidēji septiņus gadus. Hroniskas sāpes rada nopietnas sociālas, psiholoģiskas un ekonomiskas sekas – tās samazina darbspējas, trešajai daļai pacientu sāpju dēļ nākas pamest darbu vai mainīt nodarbošanos. Sāpes izraisa miega traucējumus, depresiju un pat pašnāvības domas ciešanu dēļ. Visbiežākie hronisko sāpju veidi ir muguras sāpes (55%), locītavu sāpes (līdz 46% cietēju), sprandas sāpes (34%); pietiekami bieži hroniskas kļūst galvassāpes, artrīti un migrēnas. Hroniskas sāpes un to aprūpe ir problēma visā pasaulē, arī pie mums. Tas nemitīgi liek domāt, ko darīt, lai pacients justos labāk.

Hronisku sāpju iemesls

Cilvēkiem novecojot, notiek morfoloģiskas, funkcionālas un citas daudzveidīgas pārmaiņas mūsu organismā. Vairāk pieskaršos izmaiņām kaulu un locītavu sistēmā. No 40–50 gadu vecuma kaulu masa gan vīriešiem, gan sievietēm sāk pakāpeniski samazināties – par 0,3–0,4% gadā. Šāds kompakto kaulaudu masas zudums saglabājas visu mūžu, 90 gadu vecumā sasniedzot pat 18,9% vīriešiem, bet sievietēm 32,4% gadā. Spongiozā jeb porainā kaulaudu masa sāk samazināties vēl agrāk nekā kompakto kaulaudu masa – jau pēc 30 gadu vecuma. Būtībā mēs runājam un saprotam to kā osteoporozes procesu kaulaudos.

Osteoporoze intensīvi aptver visu skeletu, pārmainot mugurkaulu, ribas, roku un kājas kaulus. Laika gaitā, progresējot kaulaudu masas zudumam, parādās osteoartrīta simptomātika, un tās ir dažāda intensitātes un lokalizācijas sāpes, bieži, vismaz sākotnēji, bez redzamām lokālām izmaiņām. Pieaug arī kaulu lūzuma risks. Noskaidrots, ka 30–80% gadījumu pacientiem ar sāpošiem kauliem, locītavām, muskuļiem ir nomākts garastāvoklis. Veicot aptauju iedzīvotāju vidū, kas cieš no hroniskām sāpēm, noskaidrots, ka 61% aptaujāto sāpes ir samazinājušas darbspējas, 19% zaudējuši darbu sāpju dēļ un 13% to mainījuši.

Osteoartrīta attīstību veicinošie faktori ir traumas, palielināts ķermeņa svars, liela nozīme dzimumam un pārmantotībai. Mazkustīgums paātrina kaulu noārdīšanos un veicina straujāku osteoporozes attīstību, kas rezultējas ar osteoartrīta attīstību, skarot dažādus locītavas komponentus: notiek skrimšļa erozija, veidojas kaula malu hipertrofija jeb radziņi, subhondrāla skleroze (skrimšļa deģeneratīvs bojājums). Kaulu struktūras izmaiņas rada bioķīmiskas un morfoloģiskas pārmaiņas locītavu sinoviālajā membrānā un šķidrumā. Skar arī locītavas kapsulu, saites un meniskus.

Problēmas risinājums

Latvijas Osteorefleksoterapijas asociācija iesaka nemedikamentozu ārstēšanas metodi osteorefleksoterapiju. Osteorefleksoterapija ir adekvāta izvēles ārstēšanas metode, un tā var un papildina sāpju ārstēšanas programmas.

Latvijas osteorefleksoterapijas pamatlicējs ir Dr.habil.med. profesors Georgs Jankovskis. Par osteorefleksoterapijas metodes pirmsākumu uzskata 1957. gada 24. aprīli, kad profesors Georgs Jankovskis, būdams toreizējās Latvijas PSR ZA Latvijas Eksperimentālās medicīnas institūta zinātniskās pētniecības institūta aspirants, Rīgas pilsētas kaulu tuberkulozes slimnīcā pirmo reizi lietoja osteorefleksoterapiju, ārstējot slimnieku ar ceļa locītavas tuberkulozi. Osteorefleksoterapiju veic, ar injekcijas adatu caurdurot ādu un zemādas audus un kaulu smadzenēs ar spiedienu ievadot 0,5–1 ml fizioloģiskā (0,9% NaCl) šķīduma.

Ārstēšana ir individuāla, un ārstniecības kursa laikā to var mainīt atbilstoši pacienta klīniskajai simptomātikai. Klasiski ārstniecības kurss ilgst no 2 līdz 10 manipulācijas reizēm, vienu vai divas reizes nedēļā. Remisija ir individuāla atkarībā no osteoartrīta smaguma un ilgst no gada līdz vairākiem gadiem Sāpju atjaunošanās gadījumā rekomendē atkārtot osteorefleksoterapijas kursu.

Osteorefleksoterapijas ārstēšanas laikā:

  • samazinās vai izzūd sāpju sindroms;
  • nostiprinās kaulu blīvums;
  • tiek uzlabota asinscirkulācija visos organisma audos;
  • palielinās skābekļa parciālais spiediens asinīs;
  • tiek aktivizētas mezenhimālās cilmes šūnas.

Osteorefleksoterapijas terapeitisko efektu var izskaidrot ar osteoreceptoru kairinājuma izraisīto neirālo un neiroķīmisko reakciju, kvantitatīvu un kvalitatīvu kaulu cilmes šūnu aktivāciju, kā arī notiek citas daudzveidīgas atbildes reakcijas uz organisma regulācijas sistēmām. Osteorefleksoterapija ir Latvijas zinātnieku prioritāte.

Kaulu sensorā sistēma līdzdarbojas organisma veģetatīvo, somatisko un psihisko funkciju, tostarp arī emociju un emocionālā stāvokļa regulēšanā. Kairinot kaulu receptorus, izmantojot osteorefleksoterapiju, vai arī veicot kustības, kas ir dabiska kaulu smadzeņu receptoru kairināšana, var mazināt depresijai raksturīgas pazīmes (simptomus). Zinātnieku jaunākie pētījumi apstiprina, ka pastaiga, viegls skrējiens trīs reizes nedēļā pa pusstundai ir iedarbīgs līdzeklis nomākta garastāvokļa vai vieglas depresijas novēršanai.

Kustības veicina osteoģenēzi, liekot aktīvāk strādāt kaulu smadzeņu cilmes šūnām organisma reģenerācijas procesos, stiprina kaulu veselību un fizisko veselību. Kaulu smadzeņu mezenhimālās cilmes šūnas efektīvi aizvieto bojātos skrimšļaudus un muskuļaudus.

Vizīte pie osteorefleksoterapeita

Pacienta vizīte pie osteorefleksoterapeita sākas ar anamnēzes noskaidrošanu. Apskates rezultātus fiksē ārstēšanas novērtēšanas lapā. Tiek noskaidrots slimības attīstības sākums, remisijas ilgums. Izvērtējot sāpju simptomātiku, novērtē to ilgumu un intensitāti. Osteoartrīta gadījumos pacientu sāpju slieksnis ir ļoti individuāls, tāpēc sāpju sajūtu raksturošanai un fiksēšanai izmantoju verbālo sāpju intensitātes (reitinga) skalu, gan sākot ārstēšanas kursu, gan to nobeidzot, kā arī vizuālo sāpju skalu. Tiek noskaidrots, kādus medikamentus slimnieks lieto, cik ilgi. Tiek izvērtēti radioloģiskie izmeklējumi, ja tādi ir, nepieciešamības gadījumā tiek nosūtīti konkrēta izmeklējuma izdarīšanai. Tiek novērtēts kaulu un locītavu stāvoklis, un funkcionāli tiek pārbaudīts kustību apjoms un izmeklēti sāpju punkti.

Pēc anamnēzes un objektīvās atrades ar pacientu tiek izrunātas osteorefleksoterapijas ārstēšanas iespējas, iedarbība un iespējamie rezultāti. Pēc pacienta piekrišanas tiek veikta osteorefleksoterapijas manipulācija.

Osteorefleksoterapijas kontrindikācijas

Absolūtās kontrindikācijas, ja pacientam ir paniskas bailes no manipulācijas.

Īslaicīgas kontrindikācijas – vīrusa saslimšanas gadījumos ar paaugstinātu temperatūru.

 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada aprīļa numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!