Mandeles kā veselības pīlārs

Kā nesaslimt? Šis ir jautājums, ko visbiežāk uzdodam paši sev un ārstiem, kad termometra stabiņš aiz loga strauji noslīd. Vai zini, cik būtiska loma cilvēka organismā ir mandelēm un kas notiktu, ja tās nepildītu savu funkciju? Par mandeļu nozīmi, slimību veidiem un profilaksi stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes lektors, sertificēts ārsts otolaringologs KASPARS PEKSIS.

Organisma aizsargmehānismi un mandeļu loma

“Mutes dobums un rīkle cilvēka organismā ir tāda vieta, kura diezgan tiešā veidā saskaras ar ārējo vidi un kurā visu laiku nonāk kaut kas no ārējās vides – gan ieelpotais gaiss, gan ēdiens,” sarunu uzsāk Kaspars Peksis. “Jau no dzimšanas brīža līdz mūža pēdējām dienām uz šīs pasaules cilvēka rīkle ir ļoti bagātīga vide ar visvisādām dzīvām radībām – mikrobiem, sēnītēm, vīrusiem utt. Ir dažādi pētījumi, kas pierāda, ka mutes dobumā dzīvo aptuveni 200–400 dažādu mikroorganismu sugu. Šis skaits ir atkarīgs gan no konkrētā cilvēka, gan viņa vispārējā veselības stāvokļa, gan dzīvesveida, gan ģeogrāfiskās dzīvesvietas utt. Tātad – mutes dobumā un rīklē mitinās dažādi mikroorganismi, taču tie neizraisa slimības un dzīvo cilvēka ķermenī savstarpējā līdzsvarā līdz brīdim, kamēr šis līdzsvars kaut kādu iemeslu dēļ tiek izjaukts. Un tad, kad tas notiek, mikroorganismi savairojas, un mēs sakām, ka cilvēks ir saslimis.”

Katram cilvēkam daba ir paredzējusi organismā dažādu veidu aizsargmehānismus, kas aizkavē iespēju saslimt. “Šādi imunitātes aizsargmehānismi ir ļoti daudzi, piemēram, siekalas, arī mutes gļotādas virsējā slānī ir dažādi veidojumi imunitātes nodrošināšanai, imunitātes sargiem pieskaitāma arī kvalitatīva un pietiekama deguna elpošana. Piemēram, ja cilvēks neelpo caur degunu, bet caur muti, tad organismā nonāk ziemas aukstais gaiss vai no putekļiem neattīrīts sauss gaiss. Un, tieši tāpat kā visi iepriekš minētie aizsargmehānismi, arī mandeles pilda aizsardzības funkciju. Tās ir kā vārti, caur kuriem mikroorganisms nonāk rīklē un tur aizkavējas. Mandeles darbojas kā dušas švammīte – katru reizi, kad runājam, rijam siekalas, kustinām galvu, mandeles saspiežas un atlaižas. Un tās cikliski uzpildās un tikpat cikliski arī iztīrās. Mandeļu darbība ir organisma paša regulēts mehānisms, kuru cilvēks nejūt, tāpat kā nedzird savus sirdspukstus, jo tie ir visu laiku. Mandelēs uz kādu laiku noglabājas viss, kas pirms dažām dienām ir pabijis mūsu mutē, – mikrobi, ēdiena daļiņas un jebkas cits. Kādu laiku tas tur uzkavējas un pēc kāda laika cikliski iztīrās.”

Mandeļu ir daudz!

K. Peksis skaidro, ka cilvēkam ir daudz vairāk mandeļu, nekā esam pieraduši uzskatīt. Ar vārdu mandeles parasti saprotam aukslēju mandeles, taču vēl bez tām cilvēkam ir aizdegunes mandele (kad tā ir iekaisusi un tāpēc palielinās, traucējot elpošanai, tiek noteikta diagnoze – adenoīdi), blakus dzirdes kanāla atverei un aizdegunē ir neliela izmēra mandeles, vēl ir arī mēles mandele, kas patiesībā ir diezgan daudzu mazu (30–40) kanāliņu sakopojums, kā arī vēl ir audu sakopojums rīkles mugurējā sienā (pieauguši cilvēki tos var saskatīt savā kaklā, kad kakls ir iekaisis, tad var redzēt tādas kā pumpiņas rīkles mugurējā sienā, slimības laikā tās ir palielinātā izmērā). Katrai no nosauktajām mandelēm ir sava funkcija, kas kopā darbojas kā sistēma. “Aukslēju mandeles neiznīcina visus svešos mikrobus, kas ir nonākuši mūsu rīklē, bet tās ir kā imūnās sistēmas sensorais slēdzītis, kas organismam paziņo par svešo ielaušanos. Tātad, ja tur nokļūst kaut kas, kas pēc konkrētā organisma imūnās sistēmas uzskatiem ir svešais, tajā brīdī imūnā sistēma reaģē, kas dažos gadījumos izpaužas kā vienkārši diskomforts, citos – jau kā slimība. Līdz brīdim, kamēr iekļuvušais organismam ir atpazīstams, tas neizraisa nekādas pazīmes,” stāsta K. Peksis.

Kāpēc saslimstam?

Tātad, kamēr aizsargmehānismi funkcionē, cilvēkam būtu jābūt veselam, tomēr ikvienam pienāk brīdis, kad viņš saslimt. Kāpēc tā? “Tieša inficēšanās bieži vien nemaz nav notikusi. Piemēram, ja runājam par slimību, ko dēvējam par saaukstēšanos, tas nozīmētu to, ka cilvēks viens pats ir atradies kādā vietā, kur nav bijuši citi cilvēki (kas var, piemēram, uzšķaudīt), staigājis, atdzisis, un visa mikrobu bagātība, kas pastāvīgi atrodas rīklē, nojauc aizsargbarjeras, kuras līdz tam ir labi funkcionējušas, un tie paši mikroorganismi, kas tur atrodas, ir izraisījuši slimību. Citādi ir ar slimībām, kuras izraisa akūtas vīrusu infekcijas, kas var būt gan iesnas, gan rīkles, gan balsenes iekaisums – visos šajos gadījumos inficēšanās notiek gaisa – pilienu ceļā. Parasti tas notiek tā, ka cilvēks dodas uz darbu, veikalu vai kādu citu sabiedrisku vietu, kur atrodas arī kāds saslimušais, kas nošķaudās vai noklepojas, un veselais cilvēks infekciju izraisošo mikroorganismu (baktēriju, vīrusu) vai nu ieelpo, vai ar rokām pieskaras virsmai, uz kuras tas nonācis, un vēlāk no mūsu pirkstiem izraisītājs nonāk mutē,” stāsta ārsts. “Protams, varētu domāt, ka tad jau cilvēki, kas šādam inficēšanās veidam ir pakļauti visvairāk, piemēram, farmaceiti, kas strādā aptiekās, ārsti, pārdevēji lielveikalā, nemitīgi slimotu. Taču tā nav, tātad ir vēl kaut kas, kas slimībai vai nu ļauj attīstīties, vai apstādina to. Un te nu jāatzīst, ka ļoti būtiska ir arī indivīda emocionālā pasaule, stresa līmenis, tas, cik ļoti cilvēks ir atpūties vai, pretēji, – pārguris, tas viss ietekmē, kāpēc viens saslimst, bet cits – ne.”

Nekad nav laika slimot...

Galvenais jautājums, tuvojoties aukstajai sezonai, kas tiek uzdots ārstiem – kā nesaslimt? “Vienmēr visi grib zināt kaut kādas brīnumainas, universālas receptes, kas pasargātu no saaukstēšanās, taču tādu ieteikumu nav!” uzsver Kaspars Peksis. “Ja tāda recepte būtu, neviens neslimotu. Šeit var pieminēt piemēru par maziem bērniem, kas bieži slimo, jo viņiem nepatīk bērnudārzs, un tā patiešām ir – jāatceras, ka slimības uz stresa fona attīstās kā sēnes pēc lietus. Tieši tāpēc vienmēr uzsveru, ka cilvēki bieži saslimst sava dzīvesveida, pārpūles dēļ, nevis tāpēc, ka kāds no aizsargmehānismiem slikti strādātu.

Es atļaušos apgalvot, ka izplatītākā mūsdienu problēma ir tāda, ka mūsu dzīves temps neļauj izslimot slimību normālā, dabiskā ritējumā. “Ko gan teiks mans darba devējs, ja es ar nieka sāpošu kaklu nenākšu uz darbu?” Ar plaušu karsoni obligāti ir jāpaliek mājās, bet ar sāpošu kaklu un iesnām var iet uz darbu un turpināt strādāt. Kāpēc? Katram sportistam ir skaidrs, ka ar lauztu kāju paskriet nevar. Taču tas ne ar ko neatšķiras, un cilvēki savas vainas neizguļ, galu galā tas noved pie komplikācijām. Līdz ar pirmajām slimības pazīmēm slimniekam vajadzētu sākt dzert daudz šķidruma, gulēt, būt pilnīgā mierā, izvairīties no stresa situācijām, un jau pēc laika viņš būtu vesels.

Otrs faktors – farmācijas industrija izdara pietiekami lielu spiedienu uz mūsdienu cilvēku apziņu. Katru mīļu brīdi televīzijā var redzēt reklāmas, kas apsola pilnīgu izveseļošanos pēc vienas tabletes. Pēc būtības tas būtu tāpat, kā apgalvot, ka pēc ziemas iestājas vasara! Bet mūsdienu mūždien aizņemtais cilvēks tam tic, jo nekad nav laika slimot!

Patiesībā vīrusa slimība ir pavisam normāla izpausme, ar kuru organisms sev pieņemamā laikā sekmīgi tiek galā, un vidēji tas ilgst no vienas līdz divām nedēļām, bet ar nosacījumu, ka slimnieks guļ gultā, nestaigā apkārt un atpūšas.”

Profilaksei

Ārsti atzīst, ka vīrusu epidēmijas laikā ir gandrīz neiespējami izvairīties no kontaktēšanās ar slimiem cilvēkiem, jo tas nozīmē to, ka vajadzētu slēgt visas skolas, bērnudārzus, lielveikalus un visas citas iestādes, kurās apgrozās liels daudzums cilvēku. “Kad vecāki jautā – dakter, iesakiet, lūdzu, ko darīt, lai bērns atkal nesaslimtu? Mēs izdarīsim visu!” Es atbildu – aizsūtiet bērnu uz laukiem, kur tuvākais kaimiņš dzīvo pāri laukam. Viss ir vienkārši – nav slimu cilvēku, nav kontakta ar tiem, nav slimības. Taču, protams, ka neviens šādiem krasiem līdzekļiem nav gatavs. Vislielākā problēma ir tāda, ka mūsdienu ritmā neviens nav gatavs akceptēt dabisko lietu kārtību. Gan faringīts, gan iesnas būtu jāuztver daudz nopietnāk, kā to ikdienā darām. Pilna atveseļošanās parasti ilgst vidēji līdz četrām nedēļām – šajā laikā organisms ir pilnībā atjaunojis imunitāti. Piemēram, ja cilvēks uzreiz pēc slimošanas nonāk atpakaļ tādā vidē, kurā ir citi slimnieki, ir ļoti liels risks, ka viņš atkal saslims. Īpaši to var teikt par maziem bērniem, kuru imūnā sistēma vēl tikai attīstās, turklāt bērns bērnudārzā visu laiku ir pakļauts dažādiem vīrusiem. Piemēram, ja viņš vienu no tiem ir izslimojis, viņam pret konkrēto vīrusa veidu izstrādājas imunitāte, taču augšējo elpceļu vīrusu infekcijas ir aptuveni simts! Tātad kā nākamo viņš var iegūt kādu no atlikušajiem 99 vīrusiem...”

Ārsts uzsver, ka profilakses jomā joprojām nav atklāti nekādi brīnumlīdzekļi – ne brīnumvitamīni, ne ķiploku krelles. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais – ir svarīgi ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, lai nesaltu un nepārkarstu, kā arī vīrusu epidēmijas laikā pēc iespējas izvairīties no cilvēku pārpildītām vietām. Un, ja nu tomēr gadās saslimt, ārstēties mājās, izgulēt slimību un ļaut organismam atpūsties.

Vai jālieto antibiotikas?

Viens no svarīgākajiem jautājumiem – vai saslimstot vienmēr jālieto antibiotikas? “Nē, nekādā gadījumā. Tieši tas būtu galvenais ārsta uzdevums noskaidrot un darīt pacientam zināmu, vai konkrētajā situācija tas ir patiešām nepieciešams. Pasaules statistikas dati rāda, ka aptuveni 30% no ārstu izrakstītājam antibiotikām nav bijušas vajadzīgas. Jāatceras, ka antibiotiku uzdevums ir uzbūvēt aizsargvairogu starp ķermeni un iebrucējiem. Piemēram, angīnai var sekot dažādu veidu visai nopietni sarežģījumi, ko izraisa infekcijas izplatīšanās. Tāpēc ir reizes, kad bez antibiotikām nevar iztikt un risks, tās lietojot, ir mazāks, nekā ļaujot infekcijai izplatīties,” skaidro Kaspars Peksis.

Ja nu jātiek vaļā no mandelēm?

Jebkurš no mums ir dzirdējis šausmu stāstus par ķirurģisku operāciju, kuras laikā tiek vaļā no mandelēm. Otolaringologs Kaspars Peksis skaidro, kādos gadījumos ārsti izšķiras par šādu soli: “Ja cilvēks slimo ar angīnu pilnīgi haotiski un slimība seko pēc jebkura auksta dzēriena izdzeršanas vai izmirkšanas lietū, tad ir jāpieņem tāds smags lēmums kā ķirurģiska atbrīvošanās no mandelēm. Jāsaprot, ja cilvēks nemitīgi slimo, tad nav cita risinājuma. Operācijai ir divi mērķi: novērst sērijveida slimošanu, ko nekā citādi nav iespējams izdarīt, un novērst ļoti bīstamas komplikācijas.” Taču kas notiek, kad mandeles ir izoperētas? “Cilvēki, kam nav mandeļu, nebūt neslimo biežāk par pārējiem. Tam ir divi iemesli: kā jau noskaidrojām, mandeļu ir pietiekami daudz, bet ķirurģiski atbrīvojas tieši no aukslēju mandelēm; otrkārt, aukslēju mandeles savu aktīvo, nozīmīgo dzīvi beidz cilvēka 10 gadu vecumā. Pieaugušam cilvēkam tām vairs nav būtiskas imunoloģiskas lomas. Šo lomu uzņemas citas mandeles, ne aukslēju mandeles. Taču pēc 45 gadu vecuma cilvēka organismā vairs nav nevienas mandeles, kas būtu imunoloģiski aktīvas,” skaidro ārsts.

Kad noteikti jāmeklē ārsta palīdzība

Katram cilvēkam jau kopš bērnības ir pārslimoto slimību pieredze un aptuvena izpratne par to, kā mūsu organisms reaģē uz dažāda veida slimībām. Tomēr ir reizes, kad ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties. Kādos gadījumos? “Piemēram, ja slimība sākas straujāk, smagāk nekā parasti vai krasi palielinās ķermeņa temperatūra. Atkarībā no vīrusa veida ķermeņa temperatūra var būt no normālas līdz pat 39 grādiem un vairāk. Tomēr jāatceras, ka jebkura vīrusa infekcijas slimība un arī saaukstēšanās sākas kā negaiss – cilvēks jūt, kad tas tuvojas. Un to var sajust pat dažas dienas iepriekš. Slimība attīstās un tad sasniedz savu maksimālo jaudu. Tomēr tādas slimības kā faringīts un angīna parasti norit smagāk, un ir sajūta, ka tās sākas ļoti pēkšņi, it kā kāds tās būtu ieslēdzis ar slēdzi. Angīnas slimnieks pat var nosaukt ārstam precīzu laiku, cikos viņš saslima. Un šādos gadījumos noteikti ir jāmeklē ārsta palīdzība,” uzsver ārsts.

Slimību veidi

Izšķir trīs galvenos rīkles slimību veidus.

1. Faringīts – virspusējs rīkles gļotādas iekaisums, ko izraisa vīrusi. Tas ir plašs, pa visu rīkles gļotādu lokalizēts iekaisums. Ir citi vīrusu slimības simptomi: iesnas, klepus aizsmakums. Šī slimība dabiskā ritējumā (ar nosacījumu, ka tiek izgulēta) pāriet pati no sevis. Ļoti retos gadījumos gan var būt arī komplikācijas.

2. Streptokoku faringīts ir iekaisums, ko izraisa streptokoku infekcija, un inficēšanās notiek no cita slima cilvēka. Pirmajās dienās nav akūtas respiratoras vīrusu infekcijas simptomu – iesnu vai balss aizsmakuma. Slimībai ir smagākas izpausmes. Jālieto antibiotikas.

3. Angīna – aukslēju mandeļu strutains iekaisums, un tā primārā lokalizācija ir aukslēju mandeles. Pašā slimības sākumā nav nekādu vīrusu infekcijas simptomu. Sāpes ir asas, ļoti pastiprinās rijot un runājot. Ārstēšana: mājas režīms, diētas ierobežojumi, jālieto antibiotikas.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!