Maldīgie uzskati un ”karstākie “jautājumi bērnu kardioloģijā

Maldīgie uzskati un ”karstākie “jautājumi  bērnu kardioloģijā

Bērnu kardioloģijas kā medicīnas disciplīnas attīstība aizsākusies 17. gadsimtā aprakstot anatomiskos sirdskaišu variantus autopsijās. Pēc stetoskopa izgudrošanasjau dzīves laikā dažas no sirdskaitēm bija iespējams diagnosticēt, taču ārstēšanas iespēju  nebija līdz 1938.gadam,kad Bostonā Roberts Gross veica pirmo iedzimtas sirdkaites korekciju - arterialā vada slēgšanu 7 gadus vecai meitenei ar lielu atvērtu arteriālo vadu. Attīstotiesārstēšanas iespējām un pieaugot operēto pacientu skaitam likumsakarīgi attīstījās jauna pediatrijas nozare. Bērnu kardioloģija kā pirmā pediatrijas subspecialitāte tikaatzīta 1961. gadāASV, savukārt  Latvijā pēc profesora Ara Lāča iniciatīvas bērnu kardiologa specialitātereģistrēta 2001.gadā. Pēdējos 20 gados milzīgi liels progress noticis medicīnas tehnoloģiju un ārstēšanas iespēju ziņā.  Ehokardiogrāfija, krāsu Doppler un magnētiskās rezonanses pieejamība ir aizstājusi sirds kateterizāciju kā diagnostikas metodi , ļoti strauji ir attīstījušās  invazīvās ārstēšanas metodes kā balonvalvuloplastija, stentēšana, defektu slēgšana, tādejādi mazinot nepieciešamību operācijas veikt mākslīgajā asinsritē. Bērnu kardioloģijā ir svarīgs saliedētas komandas darbs, komandā iekļaujot kardiologus, radiologus, kardioķirurgus, intensīvistus, anesteziologus un ģenētiķus. Sākotnēji komandas darbs fokusējās uz pacientu aprūpi, izglītību, klīnisko pētniecību, taču pēdējos gados tiek meklēti risinājumi kā nākotnē novērst sirds patoloģijas attīstīšanos un veikt ārstēšanu jau pirms bērna piedzimšanas. Sakarā ar straujo tehnoloģiju un ārstēšanās metožu attīstības tempu, kā arī milzīgo informācijas apjoma pieejamību dažādos informācijas avotos, neretipacienti un pacientu vecāki iegūst pretrunīgus,reizēm novecojušus viedokļus par sirds patoloģiju diagnostikas,ārstēšanas iespējām, prognozi un dzīvildzi.

Biežākie maldīgie uzskati un ”karstākie “jautājumi bērnu kardiologa kabinetā.

Kādēļ ģimenē piedzimis bērns ar iedzimtu sirdskaiti? Ģimenē vecākiem, vecvecākiem, tantēm, onkuļiemun iepriekšējie bērniem  nav sirds patoloģijas. Vai arī nākošajiem bērniembūs sirdskaite?

Auglim sirds struktūru attīstība aizsākas 12. dienā un intensīvi turpinās līdz 55. dienai, kad sirdij ir izveidotas četras kameras, starpsienas, maģistrālie asinsvadi, vēnas un vārstuļi. Iedzimta sirdskaite izveidojas embrioģenēzes traucējumu dēļ un tā ir biežākā no attīstības anomālijām. Pēc dažādu pētījumu datiem to sastop 0,6- 2 no 100 dzīvi dzimušiem bērniem. Savukārt viens no 300 bērniem piedzimst ar kritisku iedzimtu sirdskaiti, kuras dēļ pēc dzimšanas attīstas dzīvībai bīstami simptomi. Visbiežāk precīzu cēloni kādēļ sirds struktūras ir izveidojusies atšķirīgi nav iespējams precizēt, taču ir zināmi riska faktori, kuri var to veicināt: 1.tipa cukura diabēts, fenilketonūrija grūtniecei, vīrusa infekcijas, teratogēni faktori ( jonizētais starojums, medikamenti, alkohols) grūtniecības I trimestrī. Ir pierādījumi, ka gēnu un vides faktoru mijiedarbība spēlē nozīmīgu lomu slimības patoģenēzē. Bērns ar iedzimtu sirdskaiti ģimenē - tā nav tieša vecāku vaina. Risks atkārtoties sirdskaitei nākošiem bērniem irļoti niecīgs, taču atsevišķas patoloģijas,kā piemēram aortas vārstuļa patoloģijas, kreisās sirds hipoplāzijas sindroma gadījumos atkārtošanās risks varbūt pat  līdz 10%. Ja ģimenes anamnēzē ir iedzimta sirdskaite I pakāpes radiniekiem – tā ir indikācija augļa ehokardiogrāfijas veikšanai 20-22. grūtniecības nedēļās.

Kādēļ smagu sirdskaišu gadījumā nav nekādas izpausmes augļa periodā?

Augļa asinsrite nodrošina adekvātu asins gāzu apmaiņu placentā, neskatoties uz smagas strukturālas sirds patoloģijas esamību, tādēļ gan sirdsdarbība, gan augļa augšana nebūs traucēta. Pēc piedzimšanas slēdzoties arteriālam vadam pirmajās dzīves dienās, arteriālā vada atkarīgo sirdskaišu gadījumā strauji pasliktinās bērna stāvoklis līdz pat kritiskam, tādēļ lai savlaicīgi uzsāktu Prostaglandīna terapiju, ir būtiska šo patoloģiju diagnosticēšana pirms dzimšanas veicot augļa sonogrāfiju. Diemžēl ne vienmēr kritiskās sirdskaites ir atpazītas prenatāli, tādi faktori kā – sonogrāfista pieredze, gestācijas laiks, grūtnieces ķermeņa masa, augļa pozīcija un sirdskaites veids varbūt par iemeslu viltus negatīvam augļa sonogrāfijas izmeklējumam. Arteriālā vadā atkarīgās sirdskaites ir svarīgi diagnosticēt pēc dzimšanas pēc iespējas agrāk - pirms simptomu parādīšanās. Pulsa oksimetrija( skābekļa daudzuma noteikšana) ir droša, neinvazīva, nekaitīga un lietderīga izmeklēšanas metode kritisku iedzimtu sirdskaišu savlaicīgai atpazīšanai. Kritisku iedzimtu sirdskaišu gadījumos skābekļa daudzums organismā pazeminās, mainoties augļa asinsritei uz bērna asinsriti pirmajās dzīves dienās. Izmeklējumu veic jaundzimušiem pirms izrakstīšanās no dzemdību nodaļas, nosakot skābekļa daudzumu uz labās plaukstas un vienas no pēdiņām. Arvien biežāk fizioloģisku dzemdību gadījumos jaundzimušo izrakstīšana notiek 1, 2 vai 3 dzīves dienā, kādēļ var būt viltus negatīvs rezultāts, tādēļ rietumu pasaulē plaši pulsa oksimetrijasskrīningu pielieto ģimenes ārstu, pediatru praksēs. Vizuāli iespējams ieraudzīt pelēcīgas/ zilganas ādas nokrāsas parādīšanos tikai tad,kad saturācija mazinājusies zemāka par 85%. Normā veselam bērnam saturācijai> 95%. Pulsa oksimetrijasskrīnings būs neizmainīts bērniem ararteriālā vada neatkarīgām sirdskaitēm ( piemēram ventrikuļu starpsienas defekts, ātriju starpsienas defektsu.c)

Vai dzīvildze bērnam ar sirdskaiti būs saīsināta?Vai varēs mācīties “parastajā” skolā? Vai drīkstēs nodarboties ar sportu?

Dzīvildze bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm būs ļoti atkarīga no sirdskaites veida. Pagājušajā gadsimtā 60-tajos gados atsevišķu operāciju letalitāte sasniedza 80%, turpretīm mūsdienās <10%. Vairumāgadījumu ir nepieciešama tikai viena sirds operācija,pēc kuras dzīves kvalitāte un dzīvildze ir līdzīga kā veselajiem bērniem. Bērniem pēc sirds operācijām ir nepieciešama novērošana dinamikā, lai izvērtētu sirds funkcionālos rādītājus un fiziskas slodzes pieļaujamo apjomu. Nekomplicētu sirdskaišu gadījumos nav ierobežojumu mācībām un sporta nodarbībām skolā. Vairāk lasi žurnāla "ārsts.lv" maija numurā.