Luize Raga-Kagaine: Sadzīvē iegūtu brūču kopšana

Šķiet, ka ikvienam no mums ir lielāka vai mazāka pieredze, kas būtu jādara, ja nākas saskarties ar brūci, kas iegūta sadzīves apstākļos. Daļa pieredzi gūst no vecmāmiņas un mammas mācītā, citam pirmais informācijas avots ir interneta vide. Katrā no šiem gadījumiem, kā ar visā dzīvē, ir gan patiesības, gan ļoti lieli mīti.

Nereti arī mums, ārstiem, uzņemšanas nodaļā nākas saskarties ar šiem “brīnumiem”, ko tik katrs nav varējis izdomāt – lupatiņās ietītas lapiņas un dažādas ziedītes. Nereti, ierodoties ar divu – trīs  dienu vecu brūci, pacienti brīnās, kad ārsts atsakās to sašūt vai ieteikumos par brūces kopšanu, lūdz neliet brūcē ūdeņraža pārskābi vai briliantzaļo. Protams, visi šie līdzekļi ir noderīgi, tikai, ja lietoti atbilstoši norādījumiem un situācijai, kas diemžēl nereti ne visiem ir skaidra.

Netrūkst piemēru no dzīves, kad cilvēki uzskata, ka, piemēram, skabargai, kas iedūrusies pirkstā, jāļauj izstrutot. Ja kādam tas strādājis visu dzīvi un nekas slikts nav noticis, tad citam tas diemžēl var radīt smagas komplikācijas. Vistipiskākais piemērs ir pacienti ar cukura diabētu, kuriem savs ķermenis “jāpieskata” ļoti rūpīgi, jo tieši šī saslimšana rada ļoti augstu risku infekcijai, pat gadījumā, ja ir tādas sīkums kā skabarga pirkstā.

Lai izprastu vienkāršu brūču kopšanas pamatprincipus, nepieciešams saprast, ka ļoti svarīgi izzināt brūces rašanās mehānismu un tās apjomu. Sadzīvē gūtas traumas var variēt no vienkārša sasituma un nobrāzuma, līdz brūcei, kas iet dziļumā un skar kaulus vai orgānus.

VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā pagājušā gadā no 1.maija līdz 31.augustam reģistrēti 788 pacienti, kuri vērsušies pēc palīdzības sakarā ar kādu traumu, kas radījusi brūci - “uz galvas uzkrita metāla stienis”, “nobrāza kāju gar piekabes malu”, “krita uz ielas, plēsta brūce plaukstā, pārsists zods” – šīs un vēl daudzas citas traumas ir ļoti raksturīgas tieši vasaras periodā, kad cilvēku aktivitāte, īpaši ārpus telpām, ir visaugstākā. Svarīgi izprast, kad ārsta palīdzība tiešām nepieciešama un kad tomēr var arī palikt mājās un nekavēties četras – piecas stundas uzņemšanas nodaļā, lai saņemtu plāksteri.

Kā jau minēju, svarīgi izprast, kādas enerģijas trauma radījusi brūci.

Nobrāzuma gadījumā svarīgi mehāniski iztīrīt brūci – to droši var skalot zem tekoša ūdens ar ziepēm, kā arī pat lietot maigu birstīti, lai, piemēram, iztīrītu asfalta daļiņas un novērstu paliekošu pigmenta “tetovējumu”.  Šī būs arī īstā reize, kad lietot ūdeņraža pārskābi - tās baltās putas mehāniski attīrīs brūci līdzīgi kā ūdens strūkla. Pēc tam pārsienot, labi noderēs Bepanthen plus ziede, kas gan uzturēs brūci tīru, gan to dziedēs. Ja nobrāzums ir ļoti plašs, lai pārsiešanas būtu mazāk nepatīkamas, var izvēlēties lietot parafīna sietiņus, kā, piemēram, Bactigras vai Lomatuell. Nevajadzētu aizmirst noskaidrot vai jums pēdējo 10 gadu laikā ir veikta stingumkrampju vakcinācija/revakcinācija. Ja nezināt vai tā veikta un nobrāzums gūts ļoti netīrā vidē, labāk tomēr vērsties ārstniecības iestādē.

Gatavojot salātus, gandrīz katram sanācis iegriezt pirkstā ar nazi. Lielākoties šīs situācijas atrisinās pašas – pirkstu noskalo, tas asiņo, uzliekam pārsēju un asiņošana apstājas. Nākošajā dienā ir nepatīkami, bet asiņošanas vairs nav. Veselam un saprātīgam cilvēkam, rīkojoties atbilstoši, brūce pāris dienu laikā sadzīst. Šī ir standarta “mazā” brūce, kas gan izmēru, gan traumas mehānisma ziņā, neprasa saukt ātro palīdzību vai skriet uz uzņemšanu. Cits stāsts, ja griezums nav bijis virspusējs, bet nazis “ieskrējis” dziļāk – pirksts tirpst, to nevar salocīt vai iztaisnot kādā no locītavām, vai asiņošana ir pārāk spēcīga un vairāki pārsēji ir caursūkušies ar asinīm, neraugoties uz pielikto spiedienu. Tad gan jādodas uz tuvāko pirmās palīdzības punktu. No personīgās pieredzes – tīrot bērna zivtiņas akvāriju, tas sašķīda manās rokās. Viss slapjš, rokas asiņo, bet noskalojot, redzams, ka brūces sīkas, virspusējas, viss kustas. Kad zivtiņa izglābta, uzlīmēti plāksteri, pēc 10 minūtēm secināju, ka nejūtu pirksta vienu pusi - tā pilnībā notirpusi. Tad vēlā vakara stundā devos uz darbu, kur lokālā anestēzijā, tika veikta brūces revīzija, lai saprastu, vai bojāts pirksta nervs.

Ja tomēr paveicies un iegriezums tikai noskalpējis ādu pirksta galā vai brūce ir, bet neliela un virspusēja, to noteikti jānoskalo zem tekoša ūdens, īpaši, ja tā gūta netīrā vidē, jāpārliecinās, ka ar ūdens strūklu varat izskalot potenciālas infekciju radošās daļiņas. Pēc tam brūce jānosausina un jāuzliek pārsējs. Šobrīd aptiekās pieejami lieliski, tieši pirkstu brūcēm paredzēti plāksteri, kas ir īpaši “piegriezti” pirksta formai, lai rūpīgi nosegtu brūci un vienlaikus labi turētos, netraucējot pirksta kustībām. Protams, var lietot jebkuru “parasto” plāksteri, bet tie lielākoties ātri nokrīt un, nedod Dievs, nokļūst iepriekš grieztajos salātos. Jāpievērš uzmanība, lai šādi pārsieta brūce zem plākstera neizmirkst. Pēc pāris stundām, kad brūce vairs neasiņo, āda ap to ir bāla un krunkaina, kā pēc vannas. Šīs arī būs tās reizes, kad neelpojošo,  “parasto” plāksteru vietā labāk izvēlēties ko kvalitatīvāku – vai nu plāksteri ar “elpojošu” struktūru, vai lietot marles tipa pārsējus. Pēc gūtās traumas sagriezto vietu labāk nenoslogot, turēt paceltā stāvoklī. Nākamajās dienās, veicot pārsiešanas, nav jālej virsū ūdeņraža pārskābe vai zeļonka. Ja brūcei nav infekcijas pazīmju (apsārtums, izdalījumi un cits), var tikai nomainīt plāksteri vai, ja ļoti gribas, lietot ko papildus, labāk izvēlēties vieglus gēla vai izsmidzināmus brūču dzīšanu veicinošus līdzekļus, kā, piemēram, Octenisept vai Prontosan. Ja sagriezties diemžēl sanācis stiprāk un skartas dziļākas struktūras - cīpslas, saites, asinsvadi un nervi - pēc palīdzības jāvēršas nekavējoties. Pēc ķirurģiskas brūces apstrādes, to mājās pārsienot, jārīkojas līdzīgi kā, pārsienot nešūtu brūci,– noliekot malā ūdeņradi un krāsainos kodīgos šķidrumus.

Vēl klasiskas, siltā laikā iegūtas sadzīves brūces, ir apdegumi un dzīvnieku kodumi. Grilējot, nereti sanāk “piešaut” kailu roku karstai virsmai vai, lietojot cimdus, audums var piekust ādai. Apdeguma gadījumā svarīgi nebāzt rokas krējumā vai atvēsināt citādi. Arī šajās situācijās pirmā palīdzība ir skalošana zem auksta ūdens. Vēlāk vēlams lietot apdegumiem paredzētus līdzekļus kā, piemēram, Panthenol putas. Prātā, protams, jāpatur “plaukstas likums”- ja apdeguma virsma lielāka par pacienta plaukstu - jādodas uz slimnīcu. Gadījumā, ja apdegums radies kopā ar apģērbu – to kategoriski aizliegts raut nost. Arī šādās situācijās vajadzētu doties uz slimnīcu, lai brūces apstrādi un atbrīvošanu no piekusušā apģērba veiktu speciālists un sniegtu tālākos ieteikumus.

Dzīvnieku kodumu gadījumā, svarīgi zināt dzīvnieka vakcinācijas statusu. Tas, paralēli brūces kopšanai, ļoti atvieglos vai gluži pretēji - sarežģīs tālāko ārstēšanas procesu. Dzīvnieku kodumi savstarpēji ļoti atšķiras, jo, protams, suņa un kaķa kodums ir kas pilnīgi cits nekā indīgas čūskas vai kukaiņa kodums. Suņu vai kaķu kodumu gadījumā, tālāko brūces dzīšanu nosaka dzīvnieku mutē atrodamā mikroflora un tās potenciāli radītās komplikācijas. Tā, piemēram, kaķa kostas un skrāpētas brūces inficējas līdz pat 90% gadījumu. Kaķu zobi ir mazi un asi, tie rada dziļas brūces, kas ne reti iet līdz cīpslām, locītavām un kaulam. Ja skartas cīpslu struktūras, tās ir kā “lielceļš” infekcijas izplatībai, ja nepielieto adekvātu ārstēšanu. Kaķa kodumu un skrāpējumu gadījumā, ekstremitāte jāimobilizē, piemēram, plaukstu ieģipsē, lai izslēgtu kustības locītavā. Brūces pārsien vai, ja nepieciešams, jāveic ķirurģiska to apstrāde, paralēli jālieto antibiotikas un jāveic stingumkrampju un/vai prettrakumsērgas vakcinācija. Suņa kostas brūces inficējas retāk, bet tās mēdz būt plašākas un dziļākas.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!