Līga Kukša: Tuberkoloze Latvijā
Tuberkuloze ir gaisa pilienu infekcija, ar kuru cilvēks var inficēties, ieelpojot baciļus, kurus izplata ar plaušu tuberkulozi slims cilvēks klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Šie baciļi var saglabāties gaisā nevēdinātās telpās pat vairākas stundas. Aptuveni 90% gadījumu, ieelpojot tuberkulozes baciļus, cilvēka organisms ir spējīgs ar tiem cīnīties un novērst baciļu attīstību slimībā. Baciļi paliek cilvēka organismā neaktīvi un šādu stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Tuberkuloze attīstās aptuveni 10% gadījumu. Tuberkulozes slimības attīstība ir cieši saistīta ar novājinātu imunitāti – blakusslimībām, neveselīgu dzīvesveidu, ilgstošu stresu, neatbilstošu uzturu, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un citiem faktoriem.
Pasaules Tuberkulozes diena – 24.marts
24. marts visā pasaulē un Latvijā tika atzīmēts kā diena, kas veltīta cīņai ar šo infekcijas slimību – tuberkulozi, jo šajā dienā 1882. gadā vācu mikrobiologs Roberts Kohs atklāja bacili, kas izraisa tuberkulozi. Par pētījumiem tuberkulozes nozarē R. Kohs 1905. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā un joprojām tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu mikrobioloģijas tēviem. Pasaulē R. Koha atklājums tika uzņemts ar lielu sajūsmu, jo tas beidzot deva iespēju cīnīties ar nāvējošo ienaidnieku – tuberkulozi. No tuberkulozes baidījās laikā, kad nebija pieejama medikamentozā ārstēšana. Ap 1950. gadu pasaulē jau bija pieejami tādi medikamenti un izstrādāti ārstēšanas režīmi, kas, pareizi īstenoti, varēja izārstēt līdz pat 98% visu tuberkulozes gadījumu. Lai gan mūsdienās tuberkuloze ir ārstējama slimība, tā ir viena no 10 bīstamākajām infekcijas slimībām pasaulē. Katru dienu pasaulē tiek reģistrēti aptuveni 28 000 jaunu saslimšanas gadījumu, un ik gadu šī slimība paņem vairāk nekā 1,5 miljonus cilvēku dzīvību.
Pasaules progress tuberkulozes izskaušanā
Kopējais progress tuberkulozes izskaušanā kopš 90. gadiem, kad saslimstība bija visaugstākā, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas un arī citos reģionos ir ievērojams – par 37% samazināts tuberkulozes izraisīto nāves gadījumu skaits un aprēķināts, ka no šīs slimības pasargāti 53 miljoni cilvēki visā pasaulē. 2014. gada maijā Pasaules Veselības asamblejā dalībvalstis vienoti pieņēma PVO izstrādāto tuberkulozes izskaušanas stratēģija, kas ir kā virsmērķis rezultātu sasniegšanai dalībvalstīm tuberkulozes profilaksei, aprūpei un kontrolei no 2015. gada. Stratēģijas indikatori paredz līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2015. gada datiem: par 75% samazināt tuberkulozes izraisītas nāves gadījumu skaitu, par 50% samazināt jaunatklāto tuberkulozes gadījumu skaitu un pilnībā novērst katastrofālās izmaksas indivīdiem un ģimenēm, kurus skārusi tuberkuloze. PVO Eiropas reģionā, adaptējot šo dokumentu, 2015. gadā ir izstrādāts tuberkulozes kontroles rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Plāna aktivitātes jomas ietver integrētu, uz pacientu vērstu tuberkulozes aprūpi un profilaksi, politisko, atbalstošo sistēmu izveidi un stiprināšanu, kā arī pētniecības un inovāciju attīstību. Jāuzsver nevalstisko, pacientu un citu uz sabiedrības veselības vērstu organizāciju aktivitāte un iesaiste tuberkulozes jautājumu risināšanā, kas pieaug ik gadu un kam ir nozīmīga loma sabiedrības izpratnes veidošanā un izglītībā.
Situācija Latvijā
Latvijā saslimstība ar tuberkulozi pakāpeniski samazinās ar katru gadu. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā ar tuberkulozi pirmreizēji saslimuši 483 cilvēki, bet 2016. gadā jauno saslimušo gadījumu skaits bija 560. Kopš slimības uzliesmojuma 1998. gadā saslimstība ar tuberkulozi ir mazinājusies vairāk nekā trīs reizes, pateicoties inovatīvām pieejām slimības diagnostikā un ārstēšanā, kā arī starpsektoru sadarbībai pacientu aprūpē. Tomēr joprojām Latvijas epidemioloģisko situāciju nevar uzskatīt par labvēlīga, un esam PVO Eiropas reģiona augstas tuberkulozes prioritātes valstu sarakstā, kas liecina, ka priekšā vēl tāls ceļš, lai pietuvotos PVO noteiktajiem kritērijiem.
Pēdējo desmitgades lielākie izaicinājumi Latvijā slimības ārstēšanā ir pieaugošā tuberkulozes izraisītāja – mikobaktērijas – rezistence jeb nejutība pret esošajiem medikamentiem (tā skar vidēji desmito daļu no visiem saslimušajiem), kā arī tuberkulozes izplatības īpatsvars HIV inficēto vidū, 2017. gadā sasniedzot 10,9%, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, norāda uz koncentrētas tuberkulozes/HIV epidēmijas situāciju valstī.
Tuberkulozes ārstēšana
Tuberkulozes ārstēšanas ilgums ir no 6 līdz pat 20 mēnešiem. Ja pacients ir infekciozs (izplata baciļus apkārtējā vidē), ir nepieciešama īslaicīga izolācija. Tiklīdz pacients ir abacilēts, izolācijas režīms tiek atcelts, un pacients var turpināt ārstēties ambulatori pie pneimonologa vai ģimenes ārsta – ierodoties saņemt zāles tiešā medicīnas darbinieka uzraudzībā. Tiek daudz darīts, lai atvieglotu pacientiem ārstēšanas procesu. Rīgā pašlaik tiek nodrošināta tuberkulozes zāļu piegāde mājās aptuveni 7–9 cilvēkiem dienā, pamatā tie ir veci cilvēki, jaunās māmiņas, mazi bērni, HIV inficētie. Rīgā ir sākta arī tuberkulozes zāļu dzeršanas uzraudzība, izmantojot Skype (videoasistēta terapija), kad pacientam nav jāierodas medicīnas iestādē, bet, izmantojot internetu, iespējams nodrošināt zāļu dzeršanas uzraudzību.
Tuberkulozes ārstēšana valstij izmaksā ļoti dārgi. PVO pārstāvji ir aprēķinājuši, ka vidēji tuberkulozes pacienta ārstēšana izmaksā 15 000 eiro, savukārt pacienta, kurš slimo ar rezistentām tuberkulozes formām, ārstēšanas izmaksas var būt pat 15 reižu augstākas. Pēc 50 gadu pārtraukuma pasaulē ir reģistrēti divi jauni medikamenti smagāko tuberkulozes formu ārstēšanai (ekstensīvi rezistentai tuberkulozei), kas ir pieejami arī Latvijā. Viena medikamenta cena 6 mēnešu ārstēšanas kursam sasniedz līdz pat 9000 eiro.
Simptomi un diagnostika
Biežāk novērojamie tuberkulozes simptomi ir klepus, kas nepāriet 2–3 nedēļas ar vai bez krēpām, svīšana naktīs, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apetītes zudums, pastāvīgs nogurums un nespēks. Slimība ir viltīga un laika gaitā mainās, tāpēc simptomi bieži vien nav specifiski raksturīgi tuberkulozei, piemēram, ilgstošs nogurums tiek saistīts ar ikdienas steigu, paaugstināta ķermeņa temperatūra un klepus – ar saaukstēšanos. Tāpēc pacienti vēršas pie ārsta novēloti un ar ielaistu slimību.
Par tuberkulozes īpatnībām bērnu vecumā – slimība var noritēt kā saaukstēšanās, ieildzis bronhīts, pneimonijas, kas nepadodas ārstēšanai, zīdaiņi slikti pieņemas svarā, ir raudulīgi. Lielāks risks saslimt ir bērniem, kuriem ir pazeminātas organisma pretestības spējas un kuriem nav veikta prettuberkulozes (BCG) vakcīna.
Speciālisti vienmēr uzsver, ka Latvijā tuberkulozes diagnostika un ārstēšana ir bez maksas visiem tuberkulozes pacientiem – šie pakalpojumi ir valsts apmaksāti. Cilvēki ar sūdzībām par tuberkulozei raksturīgiem simptomiem var vērsties pie ģimenes ārsta vai pie pneimonologa jeb plaušu ārsta bez ģimenes ārsta nosūtījuma, lai saņemtu nepieciešamos izmeklējumus un palīdzību. Pneimonologu ambulatorās konsultācijas ir pieejams vairāk nekā 20 tuberkulozes kabinetos visā Latvijā. Pamatā tuberkulozes diagnostikai izmanto trīs metodes – vērtē pacienta sūdzības, veic plaušu rentgenoloģiskos izmeklējumus un krēpu analīzes. Ātrai diagnostikai centralizēti tiek izmantota diagnostikas iekārta, kura aptuveni divu stundu laikā pacienta krēpu bakterioloģiskos izmeklējumos var apstiprināt tuberkulozes diagnozi un, kas ir ļoti būtiski, – arī nosaka, vai pacients slimo ar rezistentu tuberkulozes formu. To zinot, mēs varam laikus sākt tuberkulozes ārstēšanu.
Efektīvākā tuberkulozes profilakse ir atklāt, ārstēt un izārstēt pilnīgi visus pacientus. Svarīgi ir katram pašam ikdienas steidzīgajā ritmā pievērst nepieciešamo uzmanību savai veselībai un pašsajūtai, ievērot veselīgu dzīvesveidu – sabalansētu uzturu, veikt regulāras sportiskās aktivitātes, uzturēties svaigā gaisā un nodrošināt pietiekamu atpūtu, lai stiprinātu savu imunitāti.