Liene Sīle: Laikus atpazīt un vērsties pēc palīdzības – veiksmes atslēga šizofrēnijas ārstēšanā

Šizofrēnija ir hroniska slimība, kuras pamatelementi ir psihotiski traucējumi un personības, emociju un domāšanas pārmaiņas. Mūsdienās šizofrēnijas simptomus ir iespējams veiksmīgi mazināt, saglabājot augstu dzīves kvalitāti. Sabiedrībā pret psihiskām slimībām joprojām ir daudz aizspriedumu, kas apgrūtina slimību agrīnu diagnostisku, jo nereti cilvēki baidās vērsties pēc palīdzības.

Saslimt ar šizofrēniju var ikviens

Šizofrēnija ir biežākā psihiskā slimība, kuras norisei raksturīgi psihotiski traucējumi. Šizofrēnijas attīstību ietekmē daudzi faktori: ģenētiska nosliece (ģimenē ir bijuši radinieki, kas slimo ar kādu psihisku slimību), iedzimtības faktori (piemēram, grūtniecības laikā radušies kādi traucējumi, kas ietekmē tālāku augļa attīstību), pašā cilvēkā notikušās izmaiņas nervu sistēmā. Var novirzīties no normas bioloģisko vielu līmenis galvas smadzenēs, kas tālāk veido pamatu psihiskai saslimšanai. Mūsdienīgi ir arī ņemt vērā epiģenētiku – nelabvēlīgu ietekmi var atstāt vide, kurā cilvēks ir audzis un attīstījies, citi faktori: paaugstināts psihoemocionālās spriedzes līmenis, pastāvīgi stresa apstākļi un psihoaktīvo vielu lietošana (alkohols, narkotiskās vielas). Nav jājūtas vainīgam par psihisku saslimšanu, bet jācenšas pieņemt to kā faktu un jārīkojas tālāk, lai mazinātu slimības negatīvo un ierobežojošo ietekmi uz pilnvērtīgu dzīvi. Ir jāizmanto šā brīža medicīnas sniegtās terapijas iespējas, jāmazina sevī un līdzcilvēkos aizspriedumi pret psihiatriju un laikus jāvēršas pēc palīdzības, jo, paildzinot laiku un ļaujot slimībai progresēt, ir mazāka iespēja, ka ārstēšanās būs veiksmīga.

Šizofrēnijas simptomi

Šizofrēnija ir jaunu cilvēku slimība, pirmās izpausmes, kas prasa speciālistu konsultāciju, parasti sākas 18–25 gadu vecumā, ir arī tā sauktais otrs maksimums – kad pirmās slimības pazīmes novērojamas ap 40 gadu vecumu. Šizofrēnijai raksturīgs simptomu daudzveidīgums, un tie variē atkarībā gan no saslimšanas fāzes, gan no personas individuālajiem faktoriem, piemērām, uzņēmības pret psihiskām slimībām. Šizofrēnijas izpausmes var iedalīt vairākās simptomu grupās:

• psihotiski simptomi (murgi, halucinācijas, nesaprotama un neloģiska domāšana);
• kognitīvi traucējumi (atmiņas traucējumi, grūtības koncentrēties, pazeminātas abstraktās spriešanas spējas);
• pārmaiņas emocionālajā jomā (emocijas bālē);
• garastāvokļa traucējumi (nomāktība, trauksme, spriedze, pat naidīgums);
• uzvedības pārmaiņas (agresīva uzvedība vai, tieši otrādi, pasivitāte).

Pirmās iespējamās izpausmes šizofrēnijas attīstībā

Kam pievērst uzmanību? Pēc šizofrēnijas pirmajām izpausmēm, kuras vēl pārliecinoši neliecina par slimības sākšanos, parasti paiet 2–5 gadi līdz speciālista apmeklējumam, un vēl līdz pat 2 gadiem, kad tiek sākta nepieciešamā ārstēšana. Svarīgi ir “neārstēto periodu” saīsināt, jo, šizofrēnijas procesam progresējot, rodas izteiktas grūtības pildīt ierasto lomu sabiedrībā, kas ir biežs iemesls cilvēka invalidizācijai. Pats šizofrēnijas attīstības process var sākties jau pusaudžu gados, galvenokārt kā pirmajām jāpievērš uzmanība uzvedībai un personības reakcijām, kas ir krasi pretējas tām, kādas bijušas iepriekš. Piemēram, jaunietis, kam skolā vienmēr veicies, bijis sociāli aktīvs un sabiedrisks, pakāpeniski kļūst noslēgts, pasīvs, norobežojas no iepriekšējām interesēm un draugiem, iespējams, sākas interese par kādām mistiskām pseidozinātnēm, ir pastiprināta tieksme uz reliģiju vai arī neauglīgi dzīves jēgas meklējumi, kas nepiepildās aktuālā, mērķtiecīgā rīcībā. Pastāv arī pretējs variants, kad līdz šim kluss, mierīgs jaunietis kļūst aktīvs, sabiedrisks, piesaista citu uzmanību ar ekscentriskām darbībām un idejām, sāk parādīties savādas domas un aizraušanās, cilvēks izsaka dīvainas, kulturāli nepieņemamas idejas, bieži vien veido neloģiskus, nesaprotamus spriedumus. Ļoti bieži ir vērojama it kā cilvēka ieiešana savā pasaulē, dzīvošana citā realitātē līdz pat sarunām ar neeksistējošām parādībām, kas var būt balsis. Vienmēr jāatceras, ka cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem var parādīties pašnāvnieciskas tieksmes un uzvedība. Neatliekami nepieciešams meklēt psihiatra palīdzību, ja cilvēks sāk uzvesties tā, it kā atvadītos, daudz runā par nāvi, vēlmi mirt, pastiprināti meklē informāciju par pašnāvības izdarīšanu, ir novērojama pārmērīgi riskanta uzvedība. Psihisku traucējumu gadījumos pašnāvības risks ir paaugstināts, jo cilvēks var veikt pašnāvību, savu murgaino vai halucinatoro pārdzīvojumu vadīts.

Mīti, kuru dēļ cilvēki nedodas laikus pie psihiatra un nesaņem palīdzību:

1. mīts. “Šizofrēnija ir kā zīmogs uz pieres, to uzreiz var redzēt.”

Ar mūsdienu ārstēšanas metodēm šizofrēnijas simptomus var novērst tik tālu, ka nav nepieciešami ierobežojumi ne profesionālajā, ne ģimenes dzīvē. Mēs pat nenojaušam, cik daudz mums līdzās ir izcilu cilvēku, kas dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, pateicoties atbildīgai un rūpīgai ārstēšanas režīma ievērošanai. Tāpēc ir tik nozīmīgi atpazīt saslimšanu un to ārstēt, nevis ielaist slimību līdz neārstējamām izmaiņām smadzeņu darbībā.

2. mīts. “Ir nepieklājīgi kādam piedāvāt iet pie psihiatra.”

Jebkura saslimšana ir krīzes brīdis cilvēkam. Pats cilvēks atrodas spēcīgā satricinājumā, jo viņa galvā notiek pašam neizskaidrojamas lietas, viņš jūtas “ne savā ādā”, izjūt bailes, kas ir ne tikai slimības simptomu radītas, bet arī bailes par visu savu turpmāko dzīvi. Ir iespējams, ka cilvēks pats nemaz nemana, ka viņa uzvedība, domas un emocijas kļūst par aktīvām slimības izpausmēm, to labāk var novērot tieši līdzcilvēki, bieži tieši kolēģi un draugi, jo, ja pārmaiņas notiek pakāpeniski, ģimenes locekļiem tās ir grūtāk pamanīt. Ir būtiska aizsardzības reakcija – noliegšana, kas izpaužas kā sevis mānīšana – ar mani, manu ģimeni “tas notikt nevar”. Noteikti jāatbalsta cilvēka vēlme doties pie psihiatra, tas nozīmē, ka viņš ir vismaz daļēji apzinājies savu stāvokli un aktīvi meklē palīdzību. Šizofrēnija pati no sevis nepāries, sniedzot iedrošinājumu cilvēkam vērsties pie psihiatra, ir iespēja kādam saglabāt pilnvērtīgu dzīvi.

3. mīts. “Nedrīkst iet pie psihiatra, jo kļūšu par trako.”

Lai gan psihiatrija kā medicīnas zinātnes nozare pēdējo gadu desmitu laikā strauji attīstījusies, joprojām sabiedrībā ir daudz aizspriedumu pret psihiatriem un viņu pacientiem. Pārrunājot cēloņus novēlotai palīdzības meklēšanai, kā galvenie tiek minēti bailes no psihiatrijas nozares, “psihiatru reģistriem” un bailes “būt trakam”, ko visu pastiprina tieši sabiedrības aizspriedumi. Ir novērojams, ka aizspriedumu dēļ cilvēks, kuru būtu nepieciešams iedrošināt doties pie psihiatra, nesaņem nepieciešamo atbalstu, bet tieši otrādi – sāk savus traucējumus vēl papildus slēpt, norobežojoties no apkārtējiem. Psihiatrija ir tikpat nozīmīga un zinātniska medicīnas nozare kā jebkura cita, diemžēl antipsihiatrisku izteikumu dēļ tiek kropļota, maldināta sabiedrības izpratne par psihisko slimību nopietnību un nepieciešamību sākt farmakoloģisku ārstēšanu. Tieši ārstējot psihisku slimību, cilvēks var turpināt būt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Pamanītas tiks neārstētas slimības, kas pakāpeniski novedīs pie izstumšanas no sociālās un profesionālās dzīves.

4. mīts. “Aizejot pie psihiatra, man uzreiz tiks nozīmēts daudz zāļu.”

Ja ir aizdomas par šizofrēniju un psihiatra palīdzība tiek meklēta, līdzko sākušās pirmās pārmaiņas personībā un uzvedībā, ārstēšanu var nesākt ar medikamentiem. Šādā stadijā slimība tiek aktīvi novērota, iesaistot multiprofesionālu komandu. Ja medikamenti būs nepieciešami, tad agrāk pamanītus psihiskus traucējumus varēs ārstēt ar jaunākiem preparātiem, kam ir vairāk priekšrocību, piemēram, saudzīgākas blakusparādības. Noteikti ir jāārstē pavadošie traucējumi, piemēram, trauksme, miega traucējumi, depresija, un bieži ir nepieciešama narkologa palīdzība pārmērīgas apreibinošo vielu lietošanas vai pat vielu atkarības dēļ.

5. mīts. “Savas emocionālās pašsajūtas uzlabošana vai atslābināšanās ar alkoholu vai marihuānu ir pilnīgi normāla, visi tā tagad dara.”

Atkarības vielu kaitējoša lietošana nav raksturīga veselam cilvēkam, tā drīzāk liecina ar psihisku neveselību. Piedzīvojot psihiskus traucējumus, piemēram, murgu veidā (izsekošanas, novērošanas murgi) vai pat halucināciju veidā (balsis galvā), cilvēks papildus var izjust trauksmi, bailes un nepārtrauktu sasprindzinājumu, ko pats cenšas mazināt, lietojot marihuānu vai alkoholu kā atslābinošu līdzekli. Marihuāna var izraisīt nozīmīgus psihiskās veselības traucējumus, var būt kā palaidējfaktors šizofrēnijai, un, pamanot marihuānas ilgstošu lietošanu sev tuviem cilvēkiem, ir nepieciešams atklāt vielu lietošanas iemeslus un vērsties pēc palīdzības lietošanas pārtraukšanai.

Kur vērsties pēc palīdzības

Ambulatorie psihiatri strādā visā Latvijas teritorijā gan privātās pieņemšanās, gan valsts iestāžu ambulatoros centros. Jāatgādina, ka psihiatrs Latvijā ir tiešās pieejamības ārsts, tātad pie psihiatriem, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, var doties bez ģimenes ārsta nosūtījuma un psihiatra apmeklējumu 100% atmaksā valsts. Ir svarīgi lauzt mītu par “psihiatrisko pacientu uzskaiti”, pašlaik Latvijas reģistrs, kurā atrodas informācija par personām, kam jebkad bijusi diagnosticēti psihiskās uzvedības traucējumi, tiek izmantots tikai un vienīgi statistikas mērķiem, lai izvērtētu saslimšanas biežumu dažādās valstīs un veidotu veselības aprūpes politiku. Nekad netiek sniegta informācija par personas datiem, psihiskajām slimībām trešajām personām, vienīgi informācija var tikt sniegta stingri noteiktām valsts iestādēm (prokuratūra, policija u.c.) pēc rakstiska pieprasījuma Pacientu tiesību likumā 10. pantā paredzētajā kartībā. Mīts, ka apkārtējie pamanīs, ka cilvēks sācis lietot psihiatra nozīmētus medikamentus, ir nepamatots, drīzāk vairāk sabiedrībā ievēros, ja psihiskie traucējumi netiks laikus atpazīti un pareizi ārstēti. Vizīte pie psihiatra vienmēr sākas ir ilgu un mērķtiecīgu sarunu, kuras laikā tiks rūpīgi noskaidrota informācija par simptomu un slimības ilgumu, izpausmēm un norisi, kādām īpatnībām. Nepieciešamības gadījumā ārsts rekomendēs veikt papildu izmeklējumus, un kopā ar cilvēku tiks apspriesta piemērotākā, iespējami efektīvākā palīdzības taktika. Ne vienmēr ārstēšana tiks sākta ar medikamentiem, bet, ja būs nepieciešamība psihiskos traucējumus ārstēt medikamentozi, psihiatrs ir kompetentākais speciālists, kas var nozīmēt konkrētus preparātus. Laikus vēršoties pie ambulatorā psihiatra, pirmo simptomu novērošana vai arī ārstēšana var attālināt no ārstēšanās stacionāros un nelabvēlīgiem slimības iznākumiem.

Kas jāatceras

• Psihiatrija ir medicīnas nozare, kas ir tieši tāda pati kā citas medicīnas nozares, nav jāizjūt kauns vai nepilnvērtības sajūta, ejot uz vizīti pie psihiatra. Profesionālas palīdzības nesaņemšana tikai padara smagāku slimības norisi un vairo cilvēka ciešanas.
• Mūsdienās šizofrēniju var ārstēt vai vismaz kontrolēt ar atbilstošu medikamentozo un psihosociālo ārstēšanu, mērķis ir saglabāt augstu dzīves kvalitāti un personas spēju veiksmīgi funkcionēt ģimenē un sabiedrībā.
• Jo ātrāk tiks novērtēti psihiskie traucējumi un saņemta palīdzība, jo labāka būs tālākā šizofrēnijas norise un veiksmīgāka ārstēšana.
• Ir svarīga sabiedrības izglītošana, lai mazinātu aizspriedumus sevī un apkārtējos un lai cilvēks, kuram sākušies psihiskās veselības traucējumi, pēc iespējas ātrāk vērstos pēc palīdzības pie speciālista – psihiatra.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūnija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!