Leģionellu infekcija
Pēdējā laikā dzirdam ziņas par arvien jauniem leģionellu infekcijas izraisītiem slimību gadījumiem jeb par leģionāru slimību. Kas tad īsti ir šī infekcija, un kā no tās izsargāties?
Leģionellas pirmo reizi tika atklātas 1976. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, leģionāru sanāksmes laikā Filadelfijā. Kopš šo mikroorganismu atklāšanas brīža leģionellu infekcija nereti tiek diagnosticēta kā pneimonijas jeb plaušu iekaisuma (tautā nereti saukta par plaušu karsoni) izraisītājs. Leģionāru slimība jeb baktērijas Legionella pneumophila izraisīta pneimonija ir biežākā leģionellu ierosinātā slimība, bet ir arī citi, retāki sindromi, ko arī izraisa inficēšanās ar leģionellām.
Legionella pneumophila ir visbiežāk sastopamā Legionellaceae dzimtas suga (kopumā ir 50 sugas ar vairāk nekā 70 serotipiem), kas izraisa cilvēku slimības. Ir vēl aptuveni 17 citas sugas, kas arī var izraisīt slimības cilvēkiem, piemēram, Legionella longbeachae (šī suga ir biežāk sastopama Austrālijā un Jaunzēlandē).
Fakts, ka pēdējos gados ik pa laikam parādās ziņas par kārtējiem leģionāru slimības gadījumiem, nebūtu saistāms ar to, ka infekcijas sastopamība palielinās, bet gan ar infekcijas labāku atpazīstamību un precīzākām diagnostikas metodēm, kā arī ziņu par saslimšanas gadījumiem biežāku publicēšanu plašsaziņas līdzekļos.
Dabā Legionella pneumophila mīt ezeros un upēs, šajās dabiskajās ūdens tilpēs parasti leģionellu koncentrācija ir maza. Leģionellu izplatību vairāk veicina cilvēka veidotie ūdens rezervuāri, kuros ir izteikti labvēlīga vide, lai leģionellas varētu veiksmīgi vairoties, tostarp ūdens siltums 25–42 ºC. Ja ūdenī ir arī citi mikroorganismi, piemēram, aļģes vai citas baktērijas, tas arī ir papildu veicinošs faktors leģionellu augšanai. Retos gadījumos leģionellas konstatētas arī kompostā un augu dēstu zemē.
Inficēšanās ceļi ar leģionellām ir dažādi. Vislabāk zināmais – inficēta ūdens aerosola ieelpošana. Šādu aerosolu samērā viegli var iegūt dažādos veidos – augu lapu mitrināmais ūdens, augstspiediena ūdens mazgāšanas ierīces, dekoratīvās strūklakas, karstas vannas un burbuļvannas, istabas gaisa mitrinātāji – gan ūdens tvertnes, piemēram, novietotas pie radiatoriem, gan arī elektriskie gaisa mitrinātāji. Saslimšanas gadījumi ar leģionellu pneimoniju aprakstīti arī no kontaminēta ūdens kruīza kuģos un viesnīcās, inficētām gaisa mitrināšanas un kondicionēšanas sistēmām. Taču inficēta sadzīvē izmantojama ūdens aerosola ieelpošana nav vienīgais iespējamais inficēšanās veids. Saslimt var arī pēc inficēta ūdens aspirācijas jeb ūdens nonākšanas elpceļos, piemēram, ir publicēti gadījumi par jaundzimušo inficēšanos ūdens dzemdību laikā. Aprakstīti inficēšanās gadījumi pēc plūdiem un lietusgāzēm, to var saistīt arī ar vietām salīdzinoši populāro lietusūdens savākšanu dažādos traukos vai mucās, kur tas tiek glabāts vēlākai izmantošanai, piemēram, dārza laistīšanai. Ja šāds ūdens tiek glabāts saulainā vietā, tajā viegli sasniegt temperatūru, kas labvēlīga, lai varētu vairoties leģionellas. Pēc intensīvām lietusgāzēm ir paaugstinās gaisa mitrums, un literatūrā minēti arī šāda veida inficēšanas gadījumi. Jāpiebilst arī, ka līdz šim nav aprakstīts neviens gadījums, kad leģionellu infekcija tiktu pārnesta no cilvēka uz cilvēku, t.i., no saslimuša cilvēka citi cilvēki inficēties nevar.
Tas, vai cilvēks pēc inficētā ūdens aerosola ieelpošanas saslims vai nesaslims ar leģionellu izraisītu pneimoniju, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, cik intensīvi inficēts bijis attiecīgais ūdens, cik izteikta bija cilvēka saskare ar inficēto aerosolu, vai cilvēkam nav samazinātas organisma dabiskās aizsargspējas pretoties infekcijai (bieži tās nomāc smēķēšana vai pasīvā smēķēšana), vai cilvēkam jau ir kāda akūta vai hroniska slimība, vai cilvēkam nav novājināta imunitāte, vai nelieto specifiskas zāles, kas var mazināt normālo imūnās sistēmas atbildi u.c.
Leģionellu izraisītas pneimonijas pirmais simptoms parasti ir klepus, kas sākumā var būt arī viegls un ar mazu krēpu daudzumu, krēpām nereti var būt neliels asiņu piejaukums, var būt arī sāpes krūtīs. Bieži ir paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 38,8–40 ºC, drebuļi, elpas trūkums, kā arī kuņģa un zarnu trakta simptomi – caureja, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā. Pacients var kļūt stipri apātisks, var attīstīties galvassāpes, nereti arī muskuļu vai locītavu sāpes. Retos gadījumos var tikt bojāti arī citi orgāni, un rodas to iekaisums, piemēram, deguna blakusdobumu, aizkuņģa dziedzera, nieru vai sirds iekaisums.
Lai diagnosticētu, vai pacienta slimību izraisa leģionellas, nepieciešams veikt īpašus testus, tie var būt vai nu urīna tests, kas ir ātri veicams un rezultāts iegūstams tās pašas dienas laikā, vai arī specifiskas pacienta asins analīzes, kuru rezultāti iegūstami pēc 3–5 dienām. Nereti nepieciešams veikt abu veidu testus.
Ārstēšanā efektīvas ir makrolīdu un hinolonu tipa antibiotikas. Slimības smagākas norises gadījumā vai gadījumos, ja ir plašākas slimības izpausmes, ja skarti citi orgāni, būs nepieciešama papildus terapija.
Ko darīt, lai attīrītu kontaminētu ūdeni un izvairītos no leģionellu vairošanās? Pamata ieteikums – būtu jāizvairās veidot iepriekš aprakstītos ūdens rezervuārus, kuros var vairoties leģionellas. Kontaminācijas gadījumos ūdens attīrīšanai aprakstītas divas metodes – viena – ūdeni karsēt un notecināt – ūdens temperatūrai jābūt vismaz 70 ºC un ūdens apgādes sistēmās un tīklos ūdens jātecina vismaz 30 minūtes. Otra – ūdens dezinfekcija, pierādīts, ka leģionellu gadījumā visefektīvākās ir vara-sudraba jonizēšanas iekārtas, tās uzstādītas daudzviet ASV un Spānijā. Attiecībā uz hloru saturošu preparātu lietošanu ir minēta gan hlora dioksīda, gan monohloramīna lietošana. Literatūrā aprakstīts pozitīvs efekts no monohloramīna lietošanas pilsētas ūdens sistēmu kontaminācijas ar leģionellām gadījumos. Minēts, ka būtu jāizvairās no ūdens hiperhlorēšanas, kas izrādījusies mazefektīva un saistīta ar nevēlamiem blakusefektiem gan attiecībā uz ūdens sistēmām, gan cilvēku veselību.
Materiāla sagatavošanā izmantoti dati no UpToDate datubāzes.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada aprīļa numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
