Laura Veide, Ilona Vilkoite: Kā svētkos nepārēsties, un ko darīt, ja ir gadījies pārēsties

Seno latviešu ziemas saulgriežu svētku tradīcijas vēsta, ka uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticīgs un bagāts. Mums, latviešiem, Ziemassvētki saistās ar bagātīgi klātu svētku galdu un nav iedomājami bez pelēkajiem zirņiem, pīrāgiem ar speķi, sautētiem kāpostiem, piparkūkām un vairākiem citiem ēdieniem. Šie gada gaidītākie svētki parasti noved arī pie pārēšanās, kas, protams, nepaliek bez sekām. Tādēļ, lai nākamajā dienā svētki neturpinātos ar sāpošu vēderu un sliktu dūšu, iepazīstināsim, kā svētku galdam kļūt veselīgākam un draudzīgākam mūsu kuņģa un zarnu traktam.

Vispirms derētu izvērtēt un pārdomāt, vai tiešām ir nepieciešams pārēsties un sabojāt sev pašsajūtu. Iesakām pirms svētkiem jau rūpīgi izplānot, ko liksiet svētku galdā, lai ēdieni būtu pārdomāti, veselīgi un arī garšīgi. Ieteiktu svētku galdam ēdienus gatavot pašiem, iesaistot ģimeni, lai tiešām rastos svētku sajūta un visi būtu iesaistīti šajā procesā. Atgādinām jau zināmo patiesību, ka gan ikdienā, gan arī svētkos ieteicams ēst lēnām, rūpīgi sakošļājot barību, lai kuņģa un zarnu traktam nerastos pārāk liela slodze. Svarīgākais ir ēdienu baudīt, nevis ēst tikai tāpēc, ka ir jāēd un svētkos jāpārēdas.

Galdā iesakām likt vairāk svaigu dārzeņu – burkānus, tomātus, gurķus, papriku, puķkāpostus, kā piedevu pie citiem ēdieniem ierasto vārīto kartupeļu vietā labāk gatavot tvaicētus dārzeņus, tādējādi arī svētkos varam uzņemt ikdienā nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu.

Kā alternatīvu sātīgajiem majonēzes salātiem ieteiktu likt galdā zaļos salātus – salātu lapas, rukolu, dažādus dīgstus, kam var pievienot dažādu veidu sieru, sēklas, pākšaugus, olas, nevis pasniegt tikai rasolu un “siļķi kažokā” ar majonēzi. Un vēl viens ieteikums – ja paši gatavojat salātus, tad labāk kā mērci izmantojiet olīveļļu, bezpiedevu jogurtu, pašu pagatavotu pesto vai majonēzi.

Pievēršoties gaļas ēdieniem, ir zināms, ka tradicionāli mūsu svētku galdā tiek likts cepetis, ceptas kotletes, karbonādes, kādam varbūt arī cūkas šņukurs, bet mēs tomēr ieteiktu izvēlēties liesāku gaļu, piemēram, truša, tītara vai vistas gaļu, kuru labāk iegādāties mūsu pašu Latvijas zemnieku saimniecībās. Būtu vēlams gaļu necept lielā daudzumā eļļas, bet gan labāk to tvaicēt vai cept cepeškrāsnī.

Svētku galdā raksturīgi ir likt arī zivs ēdienus, mēs ieteiktu pagatavot tvaicētu lasi, foreli vai tunci un mazāk uz galda likt kūpinātas vai marinētas zivis.

Pievēršoties našķiem – zinām, ka bez speķa pīrāgiem, piparkūkām, šokolādes konfektēm un kūciņām svētkos iztikt nevaram, bet ieteiktu tomēr našķoties ar mēru. Saldumu vietā labāk izvēlēties augļus – Latvijā audzētus ābolus, bumbierus, ierobežot mandarīnus, jo tie pieder pie citrusaugļiem un var kairināt kuņģa gļotādu, vairāk celt galdā riekstus, piemēram, grauzdētas mandeles, lazdu riekstus vai valriekstus, kā arī tumšo šokolādi, kas atzīta par labāko no saldumiem.

Runājot par alkoholu, ir saprotams, ka pārmērīga tā lietošana var būt ļoti kaitīga veselībai, un, lai svētki izdotos ģimeniski un mīļi, mēs neieteiktu aizrauties ar stiprajiem dzērieniem, bet aizstāt tos ar kādu glāzi karstvīna, kā arī karstajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas ziemas sezonā ir sevišķi aktuāli. Klasisko kompota dzērienu un limonādes aizvietojiet ar ūdeni, kam pievienotas citrona, greipfrūta, gurķa vai cidoniju šķēlītes.

Ja vairākas dienas pēc kārtas tomēr ir ēsts vairāk nekā ikdienā, tad nākamajās dienās vēlams atslogot kuņģa un zarnu traktu. Ievērojiet atslodzes dienu, kurā ēdiet mazāk vai pat vispār izvairieties no ēšanas, dzeriet vairāk tīru ūdeni, kā arī izvairieties no trekniem, asiem, ceptiem un saldiem ēdieniem. Tomēr atcerieties, ka ilgstoša badošanās var būt kaitīga veselībai. Ja tomēr atslodzes diena neizdodas, tad pēc svētkiem ieteiktu ēst termiski apstrādātus dārzeņus, griķus vai brūnos rīsus, vārītu, liesu gaļu, taču galvenais noteikums, lai atvieglotu kuņģa un zarnu traktu pēc pamatīgas ēšanas, ir dzert vairāk ūdens – līdz diviem litriem dienā (ja jums nav sirds un asinsvadu un nieru slimības).

Īpaši uzmanīgiem ar pārēšanos un alkohola lietošanu jābūt tiem, kam jau ir iepriekš konstatētas hroniskas kuņģa un zarnu trakta slimības vai aknu slimības, piemēram – hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums, skābes vai žults atviļņa slimība, hronisks iekaisums kuņģī, žultsakmeņu slimība, taukainu aknu slimība, hronisks vīrushepatīts, iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, – čūlains kolīts vai Krona slimība, jo pārēšanās var izraisīt strauju šo slimību paasinājumu. Bet pārējiem cilvēkiem, kam kuņģa un zarnu trakts funkcionē normāli, nevajadzētu pārdzīvot, ja vienreiz gadījies pārēsties, jo neatgriezenisku ļaunumu pārēšanās nenodarīs.

Ja nu tomēr nākamajās stundās pēc svētku maltītes vai pat nākamajā dienā jūtat diskomfortu vēderā, spiedošu sajūtu zem labā ribu loka vai aiz krūšu kaula, dedzināšanu, smagumu sajūtu kuņģa rajonā vai izteiktu vēdera pūšanos un vēdera izejas traucējumus, sākotnēji, kā jau iepriekš minēju, ieteiktu vispirms atvieglot kuņģa un zarnu traktu ar neēšanu un dzerot vairāk tīra ūdens, un tikai tad, ja sūdzības turpinās, izmantot simptomātiskus medikamentus, kas pieejami aptiekā bez receptes. Izvēlieties medikamentus atkarībā no konkrētajiem simptomiem un konsultējoties ar farmaceitu, tomēr, ja jūtat smagumu kuņģa un zarnu traktā, iesakām lietot aizkuņģa dziedzera fermentus, kas atvieglos stāvokli un palīdzēs sagremot ēdienu, adsorbentus, piemēram, diosmektītu vai aktivēto ogli – šķidras vēdera izejas gadījumā, probiotikas jeb tā sauktās “labās” baktērijas vēdera pūšanās gadījumā, kuņģa skābi mazinošos līdzekļus, ja piemeklējušas grēmas jeb dedzināšana.

Ja nu tomēr pašsajūta kļūst pavisam slikta un simptomi – piemēram, stipras sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja, pastiprinās vai ieilgst, – tad noteikti ir jādodas pie ārsta pēc palīdzības. Gastroenterologi svētku pārēšanas sekas savā praksē pieredz vēl vairākus mēnešus pēc svētkiem, līdz pat vēlam pavasarim, un, iztaujājot pacientus, noskaidrojas, ka nereti sūdzības sākušās svētku laikā, ko paši pacienti tad arī saista ar pārēšanos. Ja nu tomēr jums jau iepriekš ir konstatētas hroniskas kuņģa un zarnu trakta slimības un pēcsvētku periodā ir piemeklējis slimības paasinājums, tad nevilcinoties dodieties pie sava ģimenes ārsta vai gastroenterologa.

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!