Labi izgulējies – tādai jābūt ikdienai

“Mūsdienās cilvēki miega traucējumus saista tikai un vienīgi ar stresu, taču miega kvalitāti var ietekmēt daudzi citi faktori,” uzsver ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente ILZE AIZSILNIECE. Viņa dalās zināšanās par kvalitatīva miega priekšnoteikumiem un iesaka, kā rīkoties, ja neizdodas ieaijāt miegā mazuli. Savukārt RSU Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas un miega laboratorijas vadītājs docents JURIS SVAŽA vērš uzmanību uz miega apnojas atklāšanas un ārstēšanas nozīmīgumu, kas ir būtiski visas sabiedrības drošībai. Miega apnoja mūsdienās novērojama arī bērniem.

Veselības stāvoklis un vides faktori cieši mijiedarbojas, un atkarībā no tiem miegs var būt ciešs vai traucēts. Bezmiegu var radīt vairogdziedzera samazināta funkcija (hipotireoīdisms), Krona slimība, kuņģa un zarnu trakta slimības, piemēram, kuņģa atvilnis, hroniska nieru mazspēja, kā arī sistēmiskas autoimūnas slimības. Miega kvalitāti ietekmē arī centrālās nervu sistēmas bojājumi pieres daivā (pēc traumas, insulta, audzēja), bezmiegs var būt arī parkinsonisma, Hantingtona slimības un citu slimību gadījumā – uzskaita I. Aizsilniece.

Naktsmieru var iespaidot arī vēla maltīte vai fiziskās aktivitātes, kafijas vai melnās tējas dzeršana vakarā, naktsmaiņu darbs, laika zonu maiņa, kā arī spilgti emocionāli pārdzīvojumi, īpaši bērniem. Pārmērīga alkohola lietošana savukārt var radīt miega cikla traucējumus, cilvēks var sākt mosties naktī vairākas reizes, jo alkohols izjauc miega ritmu. Uzskaitot ārējos faktorus, I. Aizsilniece min gaisa kvalitāti, gaismas daudzumu un temperatūru telpā, apkārtējo trokšņu līmeni, un tam jāpievērš uzmanība, rūpējoties arī par bērnu naktsmiera kvalitāti.

“Cilvēki bezmiegu definē dažādi. Piemēram, depresijas gadījumā cilvēks guļ, bet miegs ir trausls un pamostoties ir sajūta, ka vispār nav gulēts. Ja bezmiegs ir ilgāk par mēnesi un ir pastāvīgs, tad varam uzskatīt, ka bezmiegs ir hronisks. Tas var izpausties gan kā iemigšanas traucējumi, gan pamošanās miega laikā,” norāda I. Aizsilniece.

Simtiem smakšanas mirkļu

Pastāv kāda slimība, kuras skartie cilvēkiem sekmējas ar iemigšanu, taču nomoda stundās viņi regulāri jūtas neizgulējušies. Tā ir miega apnoja – cilvēks miegā uz mirkli pārstāj elpot un, cīnoties pēc elpas, regulāri pamostas, pašam to nemaz nemanot. Šādu epizožu vienas nakts laikā var būt simtiem, skaidro docents Juris Svaža. “Ja miega apnoja ilgstoši netiek ārstēta, tad cilvēkam rodas dažādas patoloģijas – paaugstinās asinsspiediens, parādās vielmaiņas traucējumi, bieži attīstās otrā tipa diabēts un veidojas liekais svars.” Aptaukošanās attīstās arī tāpēc, ka smakšanas dēļ sirdij nākas pastiprināti strādāt, lai apgādātu organisma šūnas ar skābekli. Rezultātā paaugstinās asinsspiediens un palēninās vielmaiņa, jo pietiekamā daudzumā vairs neizdalās taukus šķeļošie fermenti.

No otras puses – tieši liekais svars ir biežākais iemesls miega apnojai, kā dēļ kakls kļūst resns un viscaur zemādā uzkrājas tauki. “Apnoju veicina arī sejas skeleta īpatnības, piemēram, mazs apakšžoklis vai augšžoklis, lielas mandeles, tātad – visi tie paši faktori, kas sašaurina elpošanas ceļus,” atklāj J. Svaža, piebilstot, ka miega apnoja īpaši raksturīga attīstīto valstu iedzīvotājiem, kur populācija ir aptaukojusies. “Maldīgs ir uzskats, ka krākšana saistīta ar veselības problēmām – tā nebūt nav. Krāc daudzi cilvēki – tā ir nevis medicīniska, bet sociāla problēma, kas jārisina gadījumos, ja mājinieku starpā rodas domstarpības par to, ka krācējs neļauj izgulēties pārējiem. Krākšana var būt viens no simptomiem, kas liecina par sašaurinātiem elpceļiem. No medicīnas viedokļa svarīgākā ir elpošanas paužu esamība un to daudzums.”

Kad miegainums ir ikdiena

Sekas hronisku miega traucējumu un apnojas gadījumā ir līdzīgas – izteikts nogurums, vājas darba un koncentrēšanās spējas, iespējama trauksme un nomāktība, hronisku slimību paasināšanās un imunitātes mazināšanās. Kā norāda J. Svaža, miega apnojas pacienti būtiski apdraud satiksmes drošību, tāpēc no nākamā gada Latvijā cilvēkiem ar miega apnoju smagā formā būs transportlīdzekļu vadīšanas liegums: “Šāda kārtība ir spēkā arī daudzās citās valstīs, jo pētījumi liecina, ka apnojas pacienti 4–6 reizes biežāk izraisa satiksmes negadījumus. Mēs katrs zinām, kā ir braukt nogurušam – tas ir riskanti un nepatīkami. Bet miega apnojas pacientiem tā ir ikdiena. Vairākumā Eiropas valstu secināts, ka valstiski izdevīgāk ir atvēlēt līdzekļus miega apnojas ārstēšanai, tā nodrošinot, lai neattīstās komplikācijas sirds un asinsvadu vai vielmaiņas slimību veidā, kuru ārstēšana izmaksā daudz dārgāk, turklāt pacientiem rada invaliditātes vai nāves risku. Tāpēc valstij vajadzētu finansēt arī miega apnojas ārstēšanu, kas ilgtermiņā uz veselības budžetu atsauktos ar ievērojamu ekonomisku ietaupījumu.”

Elpot palīdz aparāts

Dzīvesveida maiņa, atbrīvošanās no liekā svara ir pirmie soļi ceļā uz atveseļošanos no apnojas un labāku miega kvalitāti, izņemot gadījumus, kad vainojamas palielinātas mandeles. Tomēr nav daudz cilvēku, kas ir gatavi atteikties no neveselīgiem paradumiem un notievēt, tāpēc apnojas ārstēšanā izmanto pārsvarā ārējus paņēmienus.

“Pēc būtības mēs cilvēkam neko nemainām, jo nedodam zāles, bet gan tikai nodrošinām to, ka viņš var miegā elpot. Līdzīgi kā pastāv daudz slimību, kas tiek nevis ārstētas, bet gan tiek novērsti slimības radīti traucējumi, piemēram, izmantojot brilles redzes korekcijai vai pirmā tipa diabēta pacientam ar insulīnu stabilizējot cukura līmeni asinīs. Ja krākšana ir vieglā formā, palīdzēt var ķirurģija. Radītas arī īpašas zobu kapes, kuru funkcija ir pieturēt apakšžokli, lai tas miega laikā nevirzās atpakaļ un nenosprosto elpceļus. Smagu formu gadījumos visā pasaulē izmanto tā saukto pozitīvā spiediena terapiju – to īsteno ar īpašu aparātu, uz deguna uzliekot masku, pa kuru ar nelielu spiedienu elpceļiem tiek pievadīts gaiss, noturot tos vaļā,” skaidro J. Svaža un turpina: “Rietumeiropā cilvēki vecumā virs piecdesmit gadiem ir informēti par miega apnoju, arī par elpošanas aparātiem un pie ārsta uz konsultāciju jau nāk ar domu lūgt šo aparātu. Cilvēks, kuram apnojas epizožu skaits naktī ir neliels, visticamāk, negribēs to lietot, jo tas rada zināmas neērtības. Savukārt pacients, kuram naktī ir 400–500 elpošanas paužu, būs vienkārši laimīgs, jo varēs izgulēties.”

Sāpes vai izsalkums

Kādas pazīmes norāda uz to, ka neizguļas zīdainis? Ārste Ilze Aizsilniece skaidro, ka līdz divu mēnešu vecumam bērniņš var mosties ik pēc 2–3 stundām naktī, lai paēstu: “Ja bērns nemostas, tad speciāli modināt noteikti nevajadzētu. Zīdaiņi var pārstāt pieprasīt nakts barošanu jau 2 mēnešu vecumā, bet no 6 mēnešiem miegs var būt nepārtraukts. Bērniņš kļūst nemierīgāks miega ātro acu kustību fāzē, tad ir vērts labāk sākumā mēģināt nomierināt. Krūts barošana naktīs pēc tam, kad bērns sasniedzis 6–9 mēnešu vecumu, ir nomierināšanas veids, taču nekas peļams tas nav.”

Miegu mazam bērnam var traucēt arī gāzes vēderā vai citi gremošanas orgānu traucējumi. I. Aizsilniece uzsver – ja iemigšanas traucējumi sākas pēkšņi un bez acīmredzama iemesla, jāapdomā, vai mazulis nav saslimis – vai nesāp auss un vai nav sākušās iesnas. “Ja visi iespējamie miegu traucējošie faktori ir novērsti, bet bezmiegs turpinās ilgāk par 10-14 dienām, tad noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu un citiem speciālistiem,” norāda ārste, piebilstot, ka miega traucējumi var būt arī zobu šķilšanās periodā.

Juris Svaža atklāj, ka miega apnoja novērojama arī bērniem, vairākumā gadījumu – pirmsskolas vecumā: “Tas ir periods, kad viņi bieži slimo ar akūtām respiratorām slimībām, viņiem mēdz būt palielinātas aizdegunes un rīkles mandeles, un, ja apaukstēšanās dēļ augšējie elpceļi ir tūskaini un iekaisuši, elpceļu tilpums samazinās. Bērniem apnoju visbiežāk ārstē, izoperējot aizdegunes vai rīkles mandeles. Mandeles parasti operē, ja tās ir slimas. Taču ārsti neredz, kas ar bērnu notiek naktī, – ja bērns krāc, neelpo, nemierīgi guļ un vecāki to pamana, tad jāveic izmeklējumi, un var nākties izgriezt arī šķietami veselas mandeles, ja tieši to dēļ bērns naktī smok.”

Miegs – veselības balsts

Klāt gada aukstākie, tumšākie mēneši, vīrusu laiks. Vai miegam būtu jāatvēl vairāk stundu, un cik liela nozīme tam ir atveseļošanās periodā? Ārste I. Aizsilniece saka, ka cilvēki ziemas periodā miegaināki var būt D vitamīna trūkuma dēļ, taču neesot atrodami pētījumi, kuros būtu norādīts, ka ziemas periodā vairāk jāguļ. J. Svaža atzīmē, ka vidējais miega ilgums pieaugušam cilvēkam ir sešas līdz astoņas stundas diennaktī, un to būtu vēlams ievērot gan ziemā, gan vasarā: “Ir cilvēki, kas spēj un kam ir nepieciešamība dienā vienu divas stundas nosnausties. Ja var atļauties pakārtot tam dienas režīmu, to var darīt; tikpat individuāls jautājums ir papildu miega stundas gada tumšajos mēnešos.”

Ilze Aizsilniece piebilst, ka cilvēki, kas maz guļ, vairāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, kā arī viņiem ir paaugstināts nopietnu slimību attīstības risks: “Miegam ir milzīga nozīme veselības saglabāšanā, kā arī atveseļošanās periodā. Ir pētījumi, kuros konstatēts, ka bezmiegs negatīvi ietekmē ļoti svarīgu imūno šūnu – T limfocītu – darbību, samazinot to aktivitāti un sintēzi organismā. Savukārt iekaisuma citokīnu daudzums organismā pieaug.”

Ko darīt, ja nav iespējas izgulēties naktī, kā to paredz dabas ritmi? Nakts darba veicējiem J. Svaža iesaka pēc maiņas izslēgt telefonu, aptumšot telpu un gulēt diennaktī optimālo stundu skaitu. “Taču bieži vien ir tā, ka pāris stundas nosnaužas, varbūt vispār nepaguļ, un darbojas tālāk, sliktākajā gadījumā – dodas uz citu darbu. 24 nomoda stundas tiek pielīdzinātas vienai promilei alkohola reibuma. Faktiski – šāda cilvēka sniegums darbā vai ceļu satiksmē var kādu apdraudēt, jo būtiski pasliktinās reakcijas ātrums, spēja radoši domāt un pieņemt atbildīgus lēmumus.” 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!