Kristaps Dambergs: Akūts tonsilīts

Pēkšņas kakla sāpes ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ pacienti vēršas pie ārsta. Tas ir arī biežākais simptoms akūta tonsilīta gadījumā. Bieži tiek dzirdēts termins “akūts tonsilīts” vai “akūts tonsilofaringīts”. Akūts tonsilīts ir akūts aukslēju mandeļu iekaisums. Akūts tonsilofaringīts ir akūts aukslēju mandeļu un rīkles iekaisums. Abos gadījumos var būt gan baktēriju, gan vīrusu izraisīts iekaisums. Tomēr, ja tiek runāts par akūtu tonsilītu, ar to biežāk saprot bakteriālu iekaisumu.

Jāatceras, ka bērniem vīrusu izraisītas kakla sāpes ir 70–80% gadījumu, savukārt pieaugušajiem pat 90–95% gadījumu. Citos gadījumos iekaisumu rada bakteriāla infekcija. Ilgstošas un vieglas kakla sāpes var radīt arī kuņģa sulas atviļņa slimība, smēķēšana, alerģija, alkohols, ilgstoša elpošana caur muti.

Šī raksta mērķis ir pacientam palīdzēt izprast šādas tēmas:

• kad ir vīrusu izraisīts iekaisums;
• kad ir strutains jeb baktēriju izraisīts iekaisums;
• kad pacientam doties pie ārsta;
• kāda ir nepieciešamā ārstēšana katrā gadījumā.

Vīrusu izraisīts mandeļu iekaisums

Vīrusu izraisītu tonsilofaringītu sauc arī par saaukstēšanos. Ar to cilvēks var saslimt vidēji 6–8 reizes, bērni pat līdz 10–12 reizēm gadā. Latvijā biežāk sastopamie vīrusi ir rinovīrusi, adenovīrusi un koronavīrusi.

Biežākie simptomi ir kakla sāpes, kas var būt dažādas intensitātes, tomēr parasti ir vieglas vai vidējas, nereti ir iesnas, klepus, asaro acis, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Ķermeņa temperatūra parasti ir tikai nedaudz paaugstināta – līdz 37–37,5 °C, nereti arī nav paaugstināta. Tas ir svarīgi, jo tā ir būtiska atšķirība no strutaina mandeļu iekaisuma, kura gadījumā ķermeņa temperatūra parasti ir virs 38–39 °C.

Izmeklējot pacientu, parasti ir novērojama simetriski apsārtusi rīkles gļotāda, nav vērojami aplikumi uz aukslēju mandelēm un mandeles nav palielinātas (1. attēls) . Bieži ir deguna gļotādas tūska un izdalījumi no deguna, kakla limfmezgli parasti nav palielināti un ir nesāpīgi, tomēr atsevišķos gadījumos tie var būt nedaudz palielināti un jutīgi, tomēr tas nav slimībai raksturīgi.

1. attēls. Vīrusu izraisīts mandeļu iekaisums

Slimības gaita: izteiktākie simptomi ir vērojami 3.–4. slimības dienā, pēc tam pašsajūta uzlabojas. Parasti slimība ilgst 7–10 dienas. Tā ir pašlimitējoša, tāpēc speciāli medikamenti nav nepieciešami. Lai samazinātu simptomus – sāpes un ķermeņa temperatūru –, tiek ieteikts lietot ibuprofēnu vai paracetamolu, kā arī pastiprināti uzņemt šķidrumu. Ieteicams mājas režīms, lai slimību neizplatītu.

Ja slimība ilgst ilgāk par 10–14 dienām, būtu nepieciešama LOR speciālista konsultācija.

Bakteriāls jeb strutains mandeļu iekaisums

To dēvē arī par angīnu. Slimības sākums parasti ir straujš. Slimībai raksturīgas sāpes kaklā, kas ir spēcīgākas nekā saaukstēšanās gadījumā, ķermeņa temperatūra parasti ir virs 38–39 °C, parasti nav vērojams klepus, kas ir izteikta atšķirība no vīrusu izraisītas slimības, ir sāpīgi un palielināti kakla limfmezgli. Bieži ir vērojamas grūtības norīt siekalas un ēdienu. Ja saaukstēšanās gadījumā pacients parasti var turpināt savas ikdienas aktivitātes (kas gan nav ieteicams, īpaši Covid-19 laikā), tad bakteriāla mandeļu iekaisuma gadījumā vājums un sāpes būs izteiktākas un pacients izvēlēsies palikt mājās.

Apskatot kaklu, rīklē būs vērojams izteikts apsārtums, aukslēju mandeles būs palielinātas, un uz mandelēm būs balti strutaini aplikumi (2. attēls). Nejaukt strutainus aplikumus ar mandeļu korķiem (3. attēls)! Mandeļu korķi ir dzeltenīgi, tie iznāk no mandeļu kriptām (krokām), ja ar kādu instrumentu piespiež tiem blakus, kā arī tiem ir nepatīkama smaka. Ja mandeļu korķu ir daudz un tie rodas bieži, tas var liecināt par hronisku tonsilītu.

Nevajadzētu satraukties, ja aukslēju mandeles ikdienā izskatās lielas, jo tas ir normāls stāvoklis, protams, ja nav sūdzību par to. Palielinātas mandeles bez neviena cita simptoma nav diagnostiski svarīgs rādītājs.

2. attēls. Balti strutaini aplikumi uz mandelēm

3. attēls. Mandeļu korķi

Kad pacientam vajadzētu apmeklēt ārstu

Pacientam vajadzētu doties pie ārsta, ja ir aizdomas par bakteriālu tonsilītu. Tātad, ja ir izteiktas kakla sāpes, strutaini aplikumi uz mandelēm un tās ir palielinātas, sāpīgi un palielināti kakla limfmezgli, ķermeņa temperatūra virs 38 °C, kā arī ja šie simptomi nekombinējas ar klepu, kas, kā jau tika minēts, kopā ar iesnām liecina par vīrusu izraisītām kakla sāpēm.

Nekavējoties jādodas pie LOR speciālista, ja ir šādi simptomi: grūtības atvērt muti, grūtības norīt ēdienu, apgrūtināta elpošana, pacienta stāvoklis pasliktinās, kaut arī tiek veikta adekvāta terapija. Šādi simptomi var liecināt par komplikāciju – abscesa attīstīšanos rīklē, kas var būt potenciāli dzīvībai bīstami.

Bakteriāla tonsilīta gadījumā nebūtu vēlams slimību izslimot bez ārstēšanas. Būtu nepieciešams lietot antibakteriālu terapiju. Tas ir tādēļ, ka tonsilītu visbiežāk izraisa A grupas beta hemolītiskais streptokoks. Tā ir bīstama baktērija ne tikai tāpēc, ka izraisa mandeļu iekaisumu, bet dažos gadījumos var izraisīt reimatisko drudzi, kas savukārt var radīt nieru, locītavu un sirds audu iekaisumu. Lai izvairītos no šīm komplikācijām, nepieciešams saņemt 7–10 dienu antibakteriālās terapijas kursu.

Ārstēšana un izmeklēšana

Vīrusu izraisīta kakla iekaisuma gadījumā nepieciešams lietot ibuprofēnu vai paracetamolu, lai mazinātu sāpes un paaugstinātu temperatūru (ja tas ir nepieciešams). Jālieto daudz šķidruma, jāatpūšas, jāizvairās no sociāla kontakta.

Ja ir aizdomas par bakteriālu iekaisumu, jālieto pretsāpju un pretdrudža medikamenti – ibuprofēns vai paracetamols, jāuzņem šķidrums, jāievēro miera režīms, jāizvairās no sociāla kontakta (jo bakteriālu tonsilītu arī var nodot saviem ģimenes locekļiem gaisa pielienu veidā), kā arī pacientam jānozīmē antibakteriāla terapija.

Antibakteriālo līdzekļu izvēle:

• pirmās izvēles medikamenti ir penicilīnu grupas antibiotikas, kas būtu jāizvēlas vienmēr, izņemot gadījumus, ja zināms, ka baktērijas ir rezistentas uz tām vai pacientam ir alerģiska reakcija. Biežāk lietotie šīs grupas medikamenti ir phenoxymethylpenicillinum, amoxicillinum;
• otrās izvēles medikamenti ir cefalosporīnu grupas antibiotikas. Biežāk lietotie šīs grupas medikamenti ir cefuruxime un cefadroxil;
• trešās izvēles medikamenti (tikai tad, ja ir bijusi anafilaktiska alerģiska reakcija uz pirmo divu grupu antibiotikām) ir makrolīdu grupas antibiotikas. Biežāk lietotie šīs grupas medikamenti ir clarithromycin un erythromycin.

Kakla skalošana ar lokāli lietojamiem antibakteriāliem līdzekļiem nav indicēta, turklāt pētījumos pierādīts, ka tā nav efektīva. Ja pacients tomēr vēlas skalot kaklu, to var darīt ar vieglu sāls ūdeni, ja tas nav kairinošs, vai labāk ar remdenu kumelīšu tēju.

Baktēriju uzsējumi no rīkles jāņem tikai tad, ja ārsts nav pilnībā pārliecināts, ka tas tiešām ir bakteriāls iekaisums. Uzsējumu var ņemt tikai akūtā stadijā, kad ir aplikumi uz mandelēm. Ja sūdzību nav un nav arī strutainu aplikumu uz mandelēm, bet tiek ņemts uzsējums no rīkles, tad tas nav uzskatāms par diagnostiski svarīgu izmeklējumu, jo rīklē vienmēr ir baktērijas un vienmēr laboratorijā kāda no tām arī uzrādīsies analīzēs, tomēr tas ir normāli, to nevajadzētu ārstēt, ja vien nav akūts iekaisums.

Asins analīzes akūta tonsilīta gadījumā arī nebūtu parasti jāveic, jo šis rādītājs nav specifisks un vadlīnijās norādīts, ka diagnoze netiek balstīta uz asins analīzēm (pilna asins aina un C-reaktīvais olbaltums).

Ķirurģiska ārstēšana – tonsilektomija jeb aukslēju mandeļu izņemšana – jāveic tikai recidivējoša vai hroniska tonsilīta gadījumā. Diagnoze būtu jānosaka pie LOR speciālista un jāizrunā ārstēšanas iespējas. Recidivējošs tonsilīts ir vismaz 4–5 strutaini mandeļu iekaisumi gada laikā vairākus gadus pēc kārtas.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!