Kādas analīzes jāveic artrīta gadījumā

Locītavu sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi un locītavu pietūkums – ja jums ir šādas sūdzības vairāk nekā divas nedēļas ilgi, ir laiks vērsties pie ārsta. Minētās pazīmes norāda uz locītavu iekaisumu – artrītu. Gados vecākiem pacientiem biežākais locītavu iekaisuma iemesls ir osteoartrīts, savukārt gados jaunākiem pacientiem sūdzību iemesls var būt citi artrītu veidi (piemēram, reimatoīdais artrīts vai artrīts pacientiem ar psoriāzi). Pēc sarunas un apskates ārsts izteiks iespējamās diagnozes, bet to pamatošanai lielākajā daļā gadījumu nepieciešams veikt asins analīzes vai citus izmeklējumus (piemēram, rentgenogrammu vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu). Osteoartrītu gadījumā asins analīžu rādītāji vien nav izmainīti, savukārt citu artrītu gadījumā var būt paaugstināts iekaisuma rādītāju, dažādu specifisku antivielu un citu rādītāju līmenis. Šajā rakstā ir apkopota informācija par asins analīžu rādītājiem, kas palīdz diagnosticēt un precizēt artrīta veidu. Laikus precizējot locītavu iekaisuma veidu, var agrīnāk sākt ārstēšanu un mazināt locītavu bojājumu.

Ārsts, kas palīdzēs precizēt locītavu bojājuma dabu jeb artrītu veidu, ir reimatologs, un šis speciālists arī visbiežāk nosūta pacientus uz papildu asins analīzēm. Asins analīzēs artrītu gadījumā nosaka šādus rādītājus.

• reimatoīdais faktors;
• antivielas pret ciklisko citrulinēto peptīdu jeb anti-CCP;
• eritrocītu grimšanas ātrums jeb EGĀ;
• C reaktīvais olbaltums jeb CRO;
• antinukleārās antivielas jeb ANA;
• urīnskābes līmenis;
• HLA-B27 antigēns asinīs.

Reimatoīdais faktors

Reimatoīdais faktors ir viens no antivielu jeb imūnglobulīnu veidiem mūsu organismā. Antivielas normālos apstākļos izdala imūnsistēmas šūnas, un tās palīdz cīnīties ar vīrusu un baktēriju infekcijām. Bet ir cilvēki, kuriem kādu iemeslu dēļ imūnsistēmas šūnas sāk izdalīt antivielas, kas neatpazīst paša organisma audus un bojā tos (tostarp locītavas). Reimatoīdais faktors ir viena no analīzēm, kas kopā ar slimības pazīmēm un citu izmeklējumu datiem pamato reimatoīdā artrīta diagnozi (aptuveni 80% pacientu ar reimatoīdo artrītu šīs antivielas ir atrodamas asinīs). Jāņem vērā, ka tikai pēc šī rādītāja diagnozi reimatoīdais artrīts nenosaka, jo 1–2% veselu cilvēku tās arī var būt pozitīvas.

Antivielas pret ciklisko citrullinēto peptīdu jeb anti-CCP

Anti-CCP antivielu noteikšanai asinīs ir pamatnozīme reimatoīdā artrīta diagnostikā. Šis rādītājs ir daudz precīzāks, salīdzinot ar reimatoīdo faktoru, un dod iespēju netieši prognozēt reimatoīdā artrīta norisi. Anti-CCP antivielas asinīs norāda uz risku saslimt ar reimatoīdo artrītu, ja tās ir atklātas veselam cilvēkam, savukārt pacientiem ar neskaidrām locītavu sāpēm šīs antivielas asinīs liecina par reimatoīdo artrītu kā locītavu problēmu iemeslu. Pacientiem ar jau diagnosticētu reimatoīdo artrītu anti-CCP antivielu līmeni nosaka atkārtoti slimības gaitā, jo rādītāju palielinājums ir tieši saistīts ar locītavu bojājuma izteiktību.

Eritrocītu grimšanas ātrums jeb EGĀ

Eritrocītu grimšanas ātrums ir viens no iekaisuma rādītājiem. Artrītu gadījumā locītavās ir hronisks pastāvīgs iekaisums, kas pastiprinās slimības paasinājumu laikā vai slimībai progresējot. Līdz ar to medikamentu efektivitātes un slimības aktivitātes izvērtēšanai izmanto iekaisuma rādītāju noteikšanu, tostarp eritrocītu grimšanas ātrumu. Jāņem vērā, ka iekaisuma rādītāji nav specifiski noteiktam locītavu bojājuma veidam un tikai pēc šiem rādītājiem ārsts nevar noteikt locītavu bojājuma iemeslu (piemēram, artrīts pacientiem ar psoriāzi vai sarkano vilkēdi).

C reaktīvais olbaltums jeb CRO

C reaktīvais olbaltums jeb proteīns ir specifiska olbaltumviela, ko organismā izstrādā aknas, un tā līmenis palielinās akūta iekaisuma vai infekcijas gadījumā. Tāpat kā eritrocītu grimšanas ātrums, C reaktīvais olbaltums nav specifisks locītavu bojājuma marķieris, tas norāda uz iekaisuma izteiktību (piemēram, pacientiem ar plaušu karsoni C reaktīvā olbaltuma līmenis būs izteikti palielināts, bet pacientiem ar reimatoīdo artrītu rādītāja līmenis palielināsies, ja ir slimības uzliesmojums jeb paasinājums). Pēc šī rādītāja var izvērtēt arī artrītu ārstēšanā izmantoto medikamentu efektivitāti, t.i., ja, lietojot zāles, C reaktīvā olbaltuma līmenis pazeminās, tas nozīmē, ka iekaisuma aktivitāte un izteiktība locītavās samazinās un locītavu bojājums neprogresē.

Jāņem vērā, ka C reaktīvā olbaltuma līmenis asins analīzēs ārstēšanas rezultātā ātrāk samazināsies, savukārt eritrocītu grimšanas ātrums vēl kādu laiku var saglabāties palielināts.

Antinukleārās antivielas jeb ANA

Antinukleārās antivielas imūnsistēmas šūnas organismā izstrādā dažādu reimatoloģisko un autoimūno slimību gadījumā, un tās iedarbojas pret organisma veselajām šūnām. To daudzums organismā var būt dažāds, tāpēc, ja antinukleārās antivielas asinīs ir pozitīvas, laboratorijā precizē to daudzumu. Pastāv dažādi antinukleāro antivielu veidi, un tas, kuri tieši jānosaka, precizē ārsts.

Antinukleārās antivielas var konstatēt arī veseliem gados vecākiem cilvēkiem, kā arī atsevišķi medikamenti var ierosināt antivielu līmeņa palielināšanos.

Raksta turpinājumu par urīnskābes un HLA-B27 antigēna noteikšanas nozīmīgumu, kā arī analīžu atlaižu kuponu meklējiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!