Kā vislabāk palīdzēt nierēm
Mūsdienās nieru lielākie ienaidnieki nav pašas nieru slimības. Kā rāda Latvijas nieru aizstājterapijas reģistrs, arvien biežāk nierēm jānāk talkā, ja pacientam ir diabēts vai primāra arteriālā hipertensija.
Katrā nierē ir pa miljonam savērptu asinsvadu kamoliņu (latīniski ‘kamoliņš’ – ‘glomerulus’), kur filtrējas asinis un veidojas urīns. Dzīves laikā daļa kamoliņu atrofējas un iet bojā. Ja zaudētas divas trešdaļas kamoliņu, tas jau liecina par nopietnu nieru bojājumu – pieaug arteriālais asinsspiediens, urīns kļūst mazāk koncentrēts un tāpēc gaišāks, nākas arī naktīs skriet uz tualeti, daļai pacientu krīt hemoglobīns un parādās mazasinība. Nieres padara aktīvu arī saules staru ietekmē ādā sintezēto D vitamīnu. Tikai aktīvais vitamīns nodrošina kalcija uzsūkšanos zarnās. Kalcija deficīts padara trauslus kaulus un veicina osteodistrofiju un osteoporozi. Šie simptomi gan ilgi paliek nepamanīti vai netiek pienācīgi novērtēti. Nieru darbību labi parāda kreatinīna saturs asinīs. Nierēm ir jāizdala olbaltumu vielmaiņas produkti – šlakvielas, urīnskābe, sāļi un citas vielas. Asinīs aug ne tikai kreatinīns, bet arī urīnvielas, kālija un fosfora koncentrācija, savukārt kalcija saturs krītas. Bioķīmiskās analīzes palīdz atklāt novirzes no normas.
Pēc kreatinīna koncentrācijas asinīs ar īpašas formulas palīdzību var izrēķināt glomerulu filtrācijas ātrumu (GFĀ). Veselas nieres minūtē filtrē 90–120 ml asiņu. Krītoties filtrācijas ātrumam zem 30 ml minūtē, jārēķinās ar nopietniem nieru darbības traucējumiem. Kopš 2002. gada nieru mazspēju sauc par hronisku nieru slimību (HNS) un atkarībā no GFĀ iedala piecās stadijās.
Kā saudzēt nieres
Mūsdienās par galveno nieru ienaidnieku kļuvis 2. tipa cukura diabēts. 2015. gadā pasaulē bija jau 422 miljoni diabēta slimnieku. Latvijā 2015. gadā reģistrēti 84 600 diabētiķu, vēl 2005. gadā bija tikai 47 800. Pie mums 5,1% sieviešu un 3,3% vīriešu slimo ar cukura diabētu. Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars. 90% iedzīvotāju ir fiziskās aktivitātes deficīts. 2. tipa cukura diabēts ir uzskatāms par civilizācijas slimību. Slimības profilakses noslēpums ir viegli atminams – fiziskas nodarbības un sports kopš agras bērnības līdz sirmam vecumam un mērenība uzturā.
2010. gadā pasaulē 2. tipa cukura diabēta terapijai izdeva 280 miljardu ASV dolāru, bet 2020. tērēs 500 miljardus (!). Aug izmaksas zālēm un diabēta komplikāciju – acu, nieru, nervu bojājumu (retinopātijas, nefropātijas, polineiropātijas) un asinsvadu slimību – terapijai. Daļai pacientu pēc 20–30 gadu slimošanas ar cukurslimību nepieciešamas mākslīgas nieres procedūras.
Katrs pats no mums var parūpēties par sevi. Nesmēķēt, ierobežot alkohola patēriņu, ēst veselīgāk, lietot mazāk sāls un tauku, sekot svaram, vairāk kustēties un sportot.
Otrs nopietns nieru ienaidnieks ir hipertensija – paaugstināts arteriālais asinsspiediens. Pēc 50 gadu vecuma gandrīz pusei cilvēku tas ir paaugstināts virs 140/90 mm Hg. Augstā asinsspiediena ietekmē nieru asinsvadus pārņem saistaudi, asinsvadu atvērums sašaurinās, līdz daļa no nieru kamoliņiem pilnīgi slēdzas. Tā nieru funkcionālās spējas strauji izsīkst. Glomerulu filtrācijas ātrums var kristies par 10–12 ml gadā. Viegli izrēķināt, ka tā līdz pilnīgam nieru izsīkumam būs nepieciešami vien gadi desmit. Palīdzēt var vien stingra hipertensijas kontrole un efektīva zāļu terapija.
Vēl viens nopietns nieru ienaidnieks ir pretsāpju tabletes. Sāpes ir visbiežākā sūdzība: sāp galva, sāp zobi un ausis, sāp kauli, mugura, locītavas un muskuļi. Šādos gadījumos ļaudis parasti tver kādu pretsāpju tableti, parasti pat neinteresējoties, kas tās īsti ir par zālēm. Gan jau palīdzēs! Visu rakstu lasi žurnāla ''ārsts.lv" jūnija numurā.
