Juris Jansons, Ivars Kukulis: Ne vienmēr vainīga prostata. Kāpēc svarīgi veikt urodinamiskos izmeklējumus

Šķiet, vīriešu veselības jautājumos vislielākais klupšanas akmens ir vīrietis pats sev, jo došanos pie ārsta nereti atliek līdz pēdējam brīdim, savukārt, nonākot ārsta kabinetā, dažādu apstākļu dēļ nepiemin visu un daļu no problēmām noklusē. Šo ļoti tipisko scenāriju nepieciešams mainīt, jo ārsta kabinetā, līdzīgi kā grēksūdzē pie mācītāja, tabu tēmu nav, un tikai nosauktu, definētu problēmu iespējams sākt risināt.

Šajā rakstā kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas ārstiem - sertificētiem urologiem Juri Jansonu un Ivaru Kukuli runājam par iemesliem, kāpēc vīrieši neiet pie ārsta, par kādiem simptomiem nerunā un kāds papildus solis jāsper, lai pacienta diagnostika būtu pēc iespējas precīzāka, jo tas paredz kvalitatīvāku ārstēšanas rezultātu.

Simptomi, par kuriem nerunā

Mūsu saruna sākas ar nelielu diskusiju par to, kāpēc vīrieši neiet pie ārsta.

Minu: vīrieši uzskata – tas nav vajadzīgs, un aiziet pie ārsta vien tad, kad problēma ir samilzusi vai  dzīvesbiedre viņu pierunā.

Kukulis manam apgalvojumam piekrīt, papildinot: "Dum spiro, spero’’ – kamēr elpoju, ceru (sengrieķu dzejnieks Theocritus 3 g.s. pirms mūsu ēras). Cilvēka dabā ir cerēt, ka rīt būs labāk nekā šodien! Protams, ticēt un cerēt ir svarīgi, bez cerības izdzīvot būtu grūti. Lielākā daļa no mums ir kādreiz saskārusies ar kādām sliktām izjūtām, piemēram, galvassāpēm, nākamajā dienā pēc ballītes, sastieptu roku vai kāju pēc sporta treniņa, bezmiega nakti pirms kāda svarīga notikuma vai kādu citu ikdienišķu problēmu, kas nākamajā dienā ir izzudusi, bet aiznākamajā jau aizmirsies, ka tāda vispār jebkad bijusi. Arī mēs, vīrieši, ceram, ka problēmas pāries pašas no sevis, ka rīt būs labāk, nekā ir šodien.’’  Viņš gan piebilst, ka novēlotu vēršanos pēc palīdzības ietekmē dažādi citi individuāli faktori – stereotips par spēcīgo dzimumu, kurš nekad nesūdzas, individuālais jutības slieksnis, kas vienam jau pie mazākajām sūdzībām pārspīlēti liek doties pie dažādiem speciālistiem, bet citam, iespējams, subjektīvi patiešām nešķiet, ka ir tik slikti, lai gan patiesībā viss ir ļoti slikti. Būtiski, protams, var būt arī dažādi sociālekonomiskie faktori, piemēram, speciālistu trūkums sasniedzamā attālumā dzīvesvietai, garas gaidīšanas rindas pierakstam pie speciālista, finansiālu resursu un laika trūkums, kā arī ārējie faktori, piemēram, pašreizējās Covid-19 pandēmijas ierobežojumi saņemt plānveida medicīnas palīdzību un citi. Būtiska ir arī uroloģisko sūdzību specifika.

“Te ir tas stāsts, ka jebkurš pie vakariņu galda atzīsies, ka ir pārcietis, piemēram, ceļa operāciju, bet cilvēkam ļoti grūti  atzīt to, ka viņam ir problēmas ar urīna strūklu, urīna saturēšanu vai seksuālo funkciju. Viņam ir grūti atzīt, ka pēc urinēšanas pāris piles nonāk biksēs, jo tas ir saistīts ar kaunu.

Par to visu ir jārunā urologa kabinetā, jo tur nav tabu tēmu, par kurām nerunā. Urologa kabinets ir absolūta drošības zonā, aiz kura durvīm vajag atstāt visus aizspriedumus, bailes un kaunu,” problēmas būtību ieskicē Jansons.

Izoperē prostatu, bet problēma nepazūd – funkcionālās uroloģijas nozīme diagnostikā

Sabiedrībā ir izplatīts un dziļi iesakņojies stereotips par vīriešu apakšējo urīnceļu simptomiem (AUCS) un prostatu kā visu vīrieša nelaimju iemeslu. Nereti uz jautājumu pacientam par viņa sūdzībām, atbilde tiek sniegta: “Nu kā, dakter! Man taču ir tā prostata!” Labdabīga prostatas hiperplāzija vai prostatas dziedzera palielināšanās bieži sastopama gados vecākiem vīriešiem. Tas ir progresējošs stāvoklis, kas raksturojas ar prostatas izmēru palielināšanos lielākā vai mazākā pakāpē visas dzīves laikā līdz mūža beigām vai brīdim, kad priekšdziedzeri izņem operatīvā ceļā. Tai pat laikā pacientam ar liela izmēra prostatu sūdzību vai būtisku apakšējo urīnceļu funkcionālu traucējumu var nebūt, turpretī pacientiem ar nelielu prostatas izmēru var būt ļoti traucējoši apakšējo urīnceļu simptomi. Tas licina, ka tomēr ievērojamai daļai pacientu prostatas loma sūdzību izraisīšanā ir pārvērtēta. Vairāki ar priekšdziedzeri nesaistīti iemesli ir būtiski apakšējo urīnceļu simptomu izraisīšanā.

Līdzīgi simptomi – dažādas problēmas

Apakšējie urīnceļu simptomi ir dažādi, tie dalās trīs lielās grupās: uzkrāšanas, tukšošanās un pēcmikcijas simptomi. Ikdienā bieži pacienti sūdzības attēlo samērā līdzīgi, proti, vājāka urīna strūkla, biežāka mikcija, urīna porcijas mazākas, jāceļas pāris reizes naktī, lai urinētu, turklāt dienu no dienas sajūtas var mainīties. Ko tas īsti nozīmē?

Labdabīga prostats palielināšanās var izraisīt labdabīgu prostatas obstrukciju – stāvokli, kas raksturojas ar palielinātu pretestību urīnizvadkanālā mikcijas laikā. Prostatas tilpuma palielinājuma dēļ uretra prostatiskā daļā ir saspiesta. Pacients izjutīs vāju urīna strūklu. Ja urīnpūslis neiztukšojas līdz galam, tad tualete būs jāapmeklē bieži, jo urīnpūšļa funkcionālā kapacitāte (urīna tilpums, kuru pacients izvada ikdienā vienas mikcijas laikā) ir samazināta neiztukšošanās dēļ, tāpat kādu reizi būs jāceļas naktī urinēt. Atbrīvojot urīna izvadkanālu (operējot prostatu), simptomi uzlabosies, jo iemesls būs novērst.

Tajā pašā laikā pacients var sūdzēties par līdzīgiem simptomiem, bet pamatproblēma nav meklējama prostatas dziedzerī, bet gan urīnpūslī. Lielākajai daļai pāraktīva urīnpūšļa sindroma pacientu rodas urīnpūšļa muskulatūras hiperaktivitātes epizodes – patvaļīgas, nekontrolētas urīnpūšļa muskuļa kontrakcijas, kas izraisa spēcīgu vēlmi urinēt. Funkcionālā kapacitāte ir samazināta, līdz ar to pacienti sūdzas par biežu mikciju, urīna porcijas ir mazas, jāceļas kādu reizi pa nakti. Papildus pacients arī var sūdzēties par vāju urīna strūklu, šajā gadījumā tas būs saistīts ar mazu mikcijas tilpumu, nelielu urīna tilpumu, kas tiek izvadīts no pustukšā, bet nemierīgā urīnpūšļa, mikcijas laikā. Šādam pacientam prostatas operācija simptomus nemazinās, jo problēmas iemesls ir urīnpūšļa darbības traucējumi, nevis prostatas palielināšanās un no tās izrietoša kanāla nosprostošanās, lai gan abu pacientu sūdzības var sākotnēji likties ļoti līdzīgas.

Daļai pacientu urīnpūslis ir vājš, pastāv urīnpūšļa hipokontraktilitāte. Arī šai pacientu daļai būs sūdzības par vāju urīna strūklu, nepilnīgu iztukšošanās sajūtu. Tā kā urīnpūslis nespēj iztukšoties un ir gandrīz pilns arī pēc mikcijas, var būt sūdzības par biežāku mikciju, mazām izvadītām urīna porcijām un niktūriju. Prostatas operācija šajā gadījumā var nesniegt gaidīto rezultātu, un pēc operācijas joprojām iztukšot urīnpūsli būs grūtības, līdz ar to arī vilšanās par centieniem sevi izārstēt. Tas, savukārt, veicina neticību medicīnas iespējām.

Bieža mikcija, niktūrija var būt saistīta ar palielinātu urīna daudzumu jeb poliūriju. Lielākā daļa ūdens, ko uzņemam dažādu šķidrumu un pārtikas produktu veidā, tiks izdalīts ar urīnu. Pacienti ar cukura, ne-cukura diabētu, lai remdētu slāpes, pastiprināti uzņem daudz šķidruma līdz pat četriem - pieciem litriem dienā. Līdz ar to veidojas liels urīna daudzums, kas jāizvada un mikcija būs bieža. Dažādu iemeslu dēļ (miega obstruktīva apnoja, kāju tūskas, antidiurētiskā hormona diennakts ritma izmaiņas) palielināts urīna daudzums veidojas tieši nakts stundās, kad vēlamies atpūsties izguļoties. Ja nakts stundās veidojas vairāk nekā 20–30% no diennakts urīna apjoma,  attīstās nakts poliurija. Līdz ar to būs nepieciešams urīnpūsli vairākas reizes tukšot nakts laikā, sūdzību priekšplānā izvirzīsies izteikta niktūrija, kas ir viens no biežākajiem urīna uzkrāšanās simptomiem.

Urodinamika – melu detektors urīnpūslim

Kā jebkurā noziegumā, lai noskaidrotu vainīgo,  nepieciešama izmeklēšana – dažādas liecības, tiešie un netiešie pierādījumi. Tā kā pacientiem ar apakšējo urīnceļu simptomiem aizdomās turamie ir vairāki,  nepieciešama rūpīga izmeklēšana, lai izprastu simptomu rašanās iemeslu un ārstēšana tiktu vērsta pareizajā virzienā. Urodinamiskie izmeklējumi pēta cēloņu un seku sakarību, saista pacienta simptomus ar etioloģiskiem faktoriem.

Pastāv dažādi urodinamisko izmeklējumu veidi. Mikcijas dienasgrāmata un urofloumetrija ir biežāk lietotie neinvazīvie urodinamikas izmeklējumi, kas raksturo gan uzkrāšanas, gan tukšošanās funkciju, kā arī sniedz būtisku informāciju par dienas/nakts urīna apjomu.

Apakšējo urīnceļu funkcijas precizēšanai tiešā veidā izmanto invazīvus urodinamikas izmeklējumus, visbiežāk pildīšanas mikcijas cistometriju jeb spiediena plūsmas mērījumus. Urīnpūslī un taisnajā zarnā, katrā ievadot pa tievam katetram, tiek atdarināts viens mikcijas cikls – urīnpūšļa uzpildīšanās un iztukšošanās. Tiek reģistrēti vairāki spiedieni un plūsma. Analizējot datus, iespējams objektīvi izvērtēt apakšējo urīnceļu funkciju, iespējams arī noteikt urīnpūšļa tilpumu, jutīgumu, elasticitāti, stabilitāti, konstatēt urīnpūšļa muskulatūras hiperaktivitātes epizodes. Papildus iespējams konstatēt arī urīna nesaturēšanu un izvērtēt tās rašanās iemeslus. Urīnpūšļa tukšošanas laikā iespējams izvērtēt urīnpūšļa muskulatūras saraušanās spēju jeb kontraktilitāti, kā arī noteikt obstrukcijas esamību, ja tāda pastāv.

Iegūtie dati būtiski uzlabo sapratni par apakšējo urīnceļu simptomu ģenēzi, kas ļauj sniegt rekomendācijas, vadoties no tiešiem, objektīvi fiksētiem pierādījumiem. Pacientiem, kuriem plānota ķirurģiska iejaukšanās apakšējos urīnceļos, izmeklējums sniedz pamatotu, objektīvi noformulētu argumentāciju precīzi izvēlētai terapijai. Turklāt urodinamiskie izmeklējumi ļauj paredzēt ārstēšanas iznākumu. Lieki piebilst, ka tā ir absolūta norma, kad runa ir par apakšējo urīnceļu precīzu ārstēšanu. Kā arī jāpiemin, ka šie izmeklējumi ir valsts apmaksāti un tas nerada papildus slogu pacienta finansiālam stāvoklim.

Abu urologu ieteikums ir pavisam vienkāršs – ja plāno ķirurģisku ārstēšanu apakšējiem urīnceļiem, īpaši prostatai, apsver domu par urodinamiskiem izmeklējumiem, pirms gulies uz operāciju galda. Viens papildu solis, kas var ievērojami mainīt ārstēšanas taktiku.

Foto: Pexels.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2021. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!