Jana Simanovska: Augu aizsardzības līdzekļi mazdārziņiem
Mostas daba, dārznieki rosās un steidzas uz dārzu. Pavasarī mostas arī kaitēkļi, kas sāk uzglūnēt dārznieka sūri grūti iegūtajiem augļiem. Šķiet, ka šie skādētāji ir nekavējoties jāaptur, un veikali mums piedāvā plašu augu aizsardzības līdzekļu klāstu. Bet – stop! Šie līdzekļi, kaut palīdz saglabāt ražu, var postīt mūsu veselību un dabu. Tāpēc šajā rakstā par to, kā vajadzētu rīkoties un no kā izvairīties, lai skāde būtu mazāka.
Augu aizsardzības līdzekļu veidi
Izšķir ķīmiskos, bioloģiskos un mikrobioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. Tautā tos sauc arī par pesticīdiem – kombinējot anglisko ‘pest’ – ‘kaitēklis’ un latīnisko ‘cide’ – ‘slepkava’. Bez augu aizsardzības līdzekļiem pie pesticīdiem pieder arī biocīdi – visas citas indes, ko neizmanto lauksaimniecībā, bet par tām šoreiz nerunāsim.
Visplašāk pazīstamie ir ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, kuru sastāvā ir iedarbīgās vielas, kas arī nogalina nevēlamos organismus, zāles, kukaiņus, grauzējus, kā arī atbaida. Augu aizsardzības līdzekļus iedala vairākās grupās, mazdārziņu īpašniekiem aktuālas ir šādas:
- Herbicīdi nomaitā nevēlamos augus. Visplašāk zināmais un izmantotais pasaulē ir bēdīgi slavenais glifosāts, kas ir sistēmiskas iedarbības herbicīds – caur auga lapām tas nonāk līdz saknēm un sagrauj tās.
- Fungicīdi paredzēti sēnīšu slimību ārstēšanai, arī tie ļoti bieži ir visai kaitīgi maisījumi.
- Insekticīdi nogalina kukaiņus. Tie parasti ir visindīgākie pesticīdi, jo kukaiņus nogalināt nebūt nav viegli. Ir tādi, kas iedarbojas uz kukaiņiem, tiem pieskaroties apstrādātai augu virsmai, bet ir arī sistēmiskie insekticīdi: šādu līdzekļu darbīgās vielas uzņem pats augs un kļūst indīgs kukaiņiem. Ar insekticīdiem kodinot sēklas, mēs padarām pašu augu indīgu kukaiņiem, kas paņem indi no sēklas. Diemžēl insekticīdi nešķiro kukaiņus, un tāpēc tie apdraud ne vien kaitēkļus, bet arī mums svarīgos kukaiņus – apputeksnētājus.
- Limacīdi ir līdzekļi pret gliemežiem.
- Akaricīdi palīdz atbrīvoties no ērcēm, piemēram, no augiem kaitīgās tīklērces.
- Repelenti atbaida nevēlamos viesus, piemēram, savvaļas dzīvniekus, tiem nekaitējot.
Vēl ir mikrobioloģiskie līdzekļi, kas satur kaitēkļiem kaitīgu mikroorganismu sporas, un dzīvos organismus saturoši aizsarglīdzekļi.
Drošums lietotājiem
Cik lielā mērā varam uzticēties augu aizsardzības līdzekļu drošumam?
Likumdevējs saka, ka varam – Eiropas Savienībā likumu prasības augu aizsardzības līdzekļiem ir ļoti stingras, Latvijā drīkst lietot tikai tādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir reģistrēti lietošanai Latvijā, ko jums ir pārdevis licencēts tirgotājs. Pirms reģistrācijas līdzeklis tiek pārbaudīts – gan tā iedarbība, gan kaitīgās īpašības, un Eiropas augu aizsardzības līdzekļu regula (EK) 1107/2009 saka, atļaus tikai tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas nerada ne īstermiņa, ne ilgtermiņa kaitējumu videi, cilvēkiem un citiem organismiem. Mazdārziņos, ņemot vērā, ka ar līdzekļiem strādā neprofesionāļi, atļauj tikai tādus līdzekļus, kas piemēroti cilvēkiem bez profesionālām zināšanām (3. klases augu aizsardzības līdzekļi).
Tomēr realitāte nav tik rožaina: skatoties informāciju, kas savākta augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas procesā, ne vienmēr tā ir pietiekama: pati Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) savos novērtējumos atzīst, ka par vairākiem augu aizsardzības līdzekļiem pašlaik pietrūkst datu drošu normu izstrādei un riska izvērtēšanai, tomēr atļauj tos lietot. Eiropas Komisijas pieaicināta zinātnisko padomnieku grupa pagājušā gadā norādīja uz nozīmīgiem trūkumiem pesticīdu regulējumā. Šī gada sākumā Eiropas Parlaments atbalstīja nepieciešamību pārskatīt esošo augu aizsardzības līdzekļu regulējumu. Šis acīmredzot būs vairāku gadu darbs. Arī pilsoniskie vides un cilvēku interešu aizstāvji, kas apvienojušies Eiropas koalīcijā “Pilsoņi par zinātnē balstītu pesticīdu regulējumu”, aicina Eiropas Parlamentu reformēt esošo augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas kārtību, lai aizsargātu iedzīvotājus un dabu no iespējamām sekām.
Nereti ir dzirdams arguments, ka augu aizsardzības līdzekļu tirgus kļūst arvien drošāks, jo ik pa brīdim kādu kaitīgo līdzekli no tā izņem. Piemēram, pirms pāris gadiem populārie līdzekļi (“Decis Mega”, “Efektors”, “Fastac”, “Kestac”, “Dithane NT”, “Ridomil Gold”, “Topas”) pazuda no veikalu plauktiem neprofesionāļiem. Tomēr šie līdzekļi nekļuva kaitīgi pēkšņi – tie bija kaitīgi visu laiku, tikai mūsu nepilnīgās zināšanas neļāva kaitējumu atpazīt. Tātad cilvēki ar tiem strādāja, ar tiem saskārās, un tie nonāca arī vidē – un kaitējums jau ir nodarīts, un drošības siets acīmredzami ir nepietiekams.
Lai augu aizsardzības līdzekļus apstiprinātu, izmanto testus laboratorijās, un tad rezultātus modelē lauka apstākļiem. Tomēr, kā tas bija neonikotinoīdu gadījumā, ar laboratoriju testiem vien nepietika risku izvērtēšanai, un dzīvā dabā to riski apputeksnētājiem bija pārāk lieli, tāpēc tos aizliedza pēc pārdesmit gadu intensīvas izmantošanas. Ja laboratoriju testi un modeļi bija nepietiekami bišu gadījumā, cik gan droši varam būt par cilvēkiem?
Vai vispār lietot ķīmiskos līdzekļus
Augu aizsardzības likumi saka: pirms izmantojam ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, mums noteikti jāizmanto neķīmiskās kaitēkļu apkarošanas metodes. Un, zinot, kādas vielas ir neprofesionāļiem atļauto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu sastāvā (skatīt tabulu), mazdārziņos es ieteiktu no ķīmiskajiem līdzekļiem vispār izvairīties, izņemot bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautos līdzekļus (norādīti tabulā). Mazdārziņa īpašniekiem pietrūkst nepieciešamo zināšanu bīstamības izvērtēšanai, un arī dārzs nav tik liels, lai nevarētu no kaitēkļiem tikt vaļā sev un dabai saudzīgākā veidā.
Kādas ir alternatīvas
Ķīmiskajiem herbicīdiem vislabākā alternatīva ir mehāniskā iedarbība (ravēšana, kaplēšana), augu seku maiņa (kādu gadu stādot augus, kas uzlabo augsni un samazina nezāles), kā arī laba augu veselība (piemērota, auglīga augsne un piemērotas šķirnes) un arī pašu augu izvēle – tādu, kas ir tik pašpietiekami un vareni, lai nezāles tos neapdraudētu. Arī mulča un mehāniskas robežjoslas samazina nezāļu centienus pārņemt dārzu.
Fungicīdiem alternatīvas ir “augu labturība”, piemēram, nestādot augus pārāk cieši, un arī piemērotas augsnes un šķirņu izvēle, kā arī mikrobioloģiskie līdzekļi.
Insekticīdi (kukaiņu indes) parasti satur ļoti kaitīgas vielas, tāpēc to vietā ir īpaši vēlams izmantot alternatīvas metodes – kaitēkļus mehāniski iznīcinot (nolasot) un aicinot palīgos kukaiņu dabiskos iznīcinātājus – putnus (izvietojot putnu būrīšus), kā arī mikrobioloģiskos un dzīvos organismus saturošos līdzekļus.
Arī ķīmiskie līdzekļi ne visi ir vienādi kaitīgi, tāpēc ir vēlams iepazīties ar to bīstamajām īpašībām (skatīt tabulu). Ir arī tādi ķīmiskie līdzekļi, kas ir mazkaitīgi citiem organismiem. Piemēram, dzelzs fosfāts kaitē gliemežiem, bet nekaitē citiem, un augiem tā ir pat barības viela, tāpēc, ievērojot drošības pasākumus, to var mierīgi izmantot. Tabulā ir redzami dažādie šobrīd atļautie līdzekļi, un starp tiem ir daudz mazkaitīgu alternatīvu, arī tādi, ko atļauj bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Visbīstamākie ir tādi līdzekļi, kam var būt ir ilgtermiņa ietekme uz veselību – pastāv aizdomas par kancerogenitāti vai hormonālo sistēmu graujošām īpašībām, kā arī tie, kas lēni noārdās vidē, piemēram, glifosāts. Bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautā kukaiņu inde NeemAzals ir kaitīga kukaiņiem izmantošanas laikā, bet vidē preparāts ātri noārdās, tāpēc tā kaitīgums citiem kukaiņiem (mums vajadzīgajiem apputeksnētājiem) nav ilgstošs.
Kādi drošības pasākumi jāievēro
Ja esat izmantojis visas neķīmiskās metodes un tomēr nolemjat izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, noteikti noskaidrojiet, kas augiem kaiš, jo tikai tā sapratīsiet, kādu līdzekli izmantot. Varat arī aprunāties ar pārdevēju – konsultantu. Pirms pērkat augu aizsardzības līdzekli, iepazīstaties ar drošības instrukciju un ievērojiet to izmantošanas laikā. Jāievēro norādītās devas, apstrādes veids un arī “nogaidīšanas laiks” līdz ražas novākšanai. Izmantojiet norādītos individuālos aizsardzības līdzekļus – ķīmiski izturīgus cimdus, zābakus, apģērbu, ciešas aizsargbrilles, ja tas norādīts instrukcijā, arī respiratoru. Un, pirms pērkat pesticīdu, pārliecinieties, vai jums ir visi nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi, un iegādājieties trūkstošos (jā, pareiza augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ir dārga). Drošības pasākumi jāievēro, arī strādājot ar tiem līdzekļiem, kas atļauti bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Grūtnieces, barojošas mātes, nepilngadīgie nedrīkst strādāt ar pesticīdiem. Nepieļaujiet, ka bērni vai dzīvnieki nokļūst apstrādātajās platībās. Ievērojiet, ka, izmantojot augu aizsardzības līdzekli, jāievēro ūdens aizsardzības pasākumi, un šos līdzekļus nedrīkst izmantot tuvāk par 10 metriem no ūdens objektiem, bet dažiem jāievēro vēl lielāks attālums nekā norādīts instrukcijā. Nelietojiet pesticīdus lietainā, karstā, vējainā laikā.
Iesaku izdrukāt Valsts augu aizsardzības dienesta sagatavoto atgādni par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu mazdārziņos (http://www.vaad.gov.lv/UserFiles/file/apvienotais_AAL_mazdarziniem.png ).
Izmantotais iepakojumu jums jāizskalo, tikai tad to varat nodot kopā ar sadzīves atkritumiem. Nekādā gadījumā neatbrīvojaties no iepakojuma uzreiz pēc apstrādes – ja gadījumā būs notikusi saindēšanās, jums jāuzrāda mediķiem augu aizsardzības līdzekļa marķējums, un sazinieties ar Saindēšanās un zāļu informācijas centru (67042473), kas strādā visu diennakti. Nekādā gadījumā nepieļaujiet, ka augu aizsardzības līdzekļi un to iepakojums nonāk bērnu rokās vai dzīvnieku tuvumā, neglabājiet to pārtikas tuvumā un uzglabāšanai izmantojiet tikai oriģinālo iepakojumu.
Kā ar iepirkšanos internetā
Nekādā gadījumā! Latvijā lietot var tikai tos līdzekļus, kas reģistrēti Latvijā, un tos importēt (ievest) var tikai juridiskas personas, kam ir izsniegta attiecīga izplatīšanas un tirdzniecības atļauja. Brīdī, kad kāds pasūta preces internetā ārzemju vietnēs, viņš kļūst pilnībā atbildīgs par importēto preču kvalitāti un arī likumu prasību ievērošanu. Augu aizsardzības līdzekļu gadījumā viņš automātiski kļūst par likumpārkāpēju, jo likums šādas darbības neatļauj, un cilvēkam draud sods.
Turklāt, pat ja muitai iepirkums paslīd garām, ir nopietni drošības riski: es šajā rakstā kritiski apskatīju tos līdzekļus, kas ir reģistrēti Latvijā, bet šie līdzekļi ir testēti un riski ir izvērtēti. Līdzekļi, kas nav reģistrēti Latvijā, var būt daudz bīstamāki un nodarīt daudz nopietnāku kaitējumu vides un cilvēku veselībai. Ja gadījumā jūsu redzeslokā ir nonācis nelegāls līdzeklis, Valsts augu aizsardzības dienests aicina jūs ziņot par konkrētiem gadījumiem pa uzticības tālruni 67550944.
Atsauces:
1. EU Authorisation processes of plant protection products - from a scientific point of view Group of Chief Scientific Advisors, June, 2018.
2. http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A8-2018-0475&language=EN
3. http://www.vaad.gov.lv/UserFiles/file/apvienotais_AAL_mazdarziniem.png
Dr.sc.ing., Jana Simanovska
Vides speciāliste, ķīmiķe
Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada aprīļa numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!